Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā tiešsaistes preses konferencē par Administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) un valsts sekretāra vietniece reģionālajos jautājumos Ilze Oša informēja par galvenajām izmaiņām, reformai stājoties spēkā. No šodienas darbu sāk 43 pašvaldību domes 119 pašvaldību vietā. Tāpat tika akcentēti vietvaru turpmāk veicamie uzdevumi un ministrijas paveiktais, palīdzot pašvaldībām gatavoties reformai, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VARAM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Šodien 119 pašvaldību vietā Latvijas karti iekrāso 43 pašvaldības. Tas ir ļoti nozīmīgs solis uz priekšu Latvijas daudz straujākā attīstībā un izaugsmē. Šobrīd mēs dzīvojam tādā laikmetā, kur, tikai kopā liekot spēkus un sadarbojoties, mēs varam izdarīt vairāk. Liekot kopā prātus un prasmes, idejas un resursus mēs daudz sekmīgāk varēsim nodrošināt tādu pārvaldību, kuras centrā ir cilvēks un tādu pārvaldību, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Reformas galvenais mērķis ir izveidot ekonomiski daudz attīstītākas pašvaldības, kuras spēj sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai apvienotu resursus un spēkus, tādējādi veidojot pašvaldības kā spēcīgu sociālekonomisku vienību, kas spēj daudz aktīvāk un labāk piesaistīt investīcijas, attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt daudz labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem.”
Pašvaldību reforma iedzīvotājiem un valstij kopumā sniegs būtiskus ieguvumus un nodrošinās līdzsvarotāku reģionālo attīstību, mazinot nevienlīdzības plaisu starp Rīgu un pārējo Latviju un stiprinot sadarbību starp laukiem un pilsētām.
Jaunajām pašvaldību domēm jāpieņem lēmums par izstrādātā jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu un atbilstoši lemtajam jāveic reorganizācija. Iestāžu reorganizāciju VARAM aicina veikt līdz 2021.gada beigām.
Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, nodrošinot tos pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Pašvaldību pārziņā būs iespēja izvēlēties kuru no pakalpojumu sniegšanas modeļiem izmantot. Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus.
Pēc pašvaldību reformas mainās dzīvesvietas adrese, taču iedzīvotājiem nebūs nepieciešams speciāli mainīt dokumentus, jo elektroniskajās sistēmās viss tiks nomainīts automātiski. Citos dokumentos to varēs darīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš.
Lai nodrošinātu administratīvo centru labāku sasniedzamību un mobilitāti jaunajās pašvaldībās, ministrija turpina īstenot autoceļu investīciju programmu. Šobrīd plānots atjaunot vai pārbūvēt 1 067 km, t.sk. iekļaujot papildu ceļu posmus. Jau šogad ir uzsākta ceļu projektu realizācija 569 km garumā piešķirtā valsts budžeta finansējuma 91,9 milj. eiro ietvaros. Savukārt 2022.-2024.gadā plānota valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu atjaunošana vai pārbūve 238 km garumā no pieejamā finansējuma Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 92,3 milj. eiro ietvarā.
Jaunizveidojamām pašvaldībām 2021.gadā līdz 1.decembrim tiks piešķirts valsts budžeta finansējums, kā vienreizēja dotācija, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus kura jāizlieto līdz 2021.gada 31.decembrim.
VARAM turpina īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem pandēmijas seku mazināšanai uz tautsaimniecību, lai iespējami mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Aizdevumu programmas ietvaros pašvaldībām ir iespējams saņemt Valsts kases aizņēmumu gan pašvaldības transporta infrastruktūras attīstībai, gan pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei.
Pēc 2021.gada 1.jūlija pašvaldību vēlēšanās ievēlētajai domei saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17.punktu 2021.gadā jāizvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un jāpieņem jauni novada saistošie noteikumi. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, un tātad arī šajos saistošajos noteikumos paredzētie pašvaldību sniegtie pakalpojumi. Tādējādi nosacījumi par nodevu apmēru un citiem jautājumiem tiks skatīti domē izvērtējot līdzšinējo regulējumu un pieņemot jaunu.
Jaunizveidojamām pašvaldībām jau 2020.gada nogalē tika piešķirts valsts budžeta finansējums, lai tās kopīgi uzsāktu izstrādāt jaunizveidojamo pašvaldību plānošanas dokumentus. Paredzēts, ka visās pašvaldībās plānošanas dokumentu 1.redakcijas tiks izstrādātas un nodotas publiskajai apspriešanai līdz 2021.gada 15.novembrim. Plānošanas dokumentu mērķis ir noteikt prioritāros investīciju projektus un veicamās darbības jaunizveidotās pašvaldības mērķtiecīgai attīstībai turpmākajos gados, tāpēc VARAM aicina visus interesentus iesaistīties savas pašvaldības jauno plānošanas dokumentu izstrādē, sniedzot priekšlikumus par savas teritorijas attīstības virzieniem.
