Lasīšanas laiks: 6 min
Ar rosinājumu pieaugušajiem, kuri ikdienā vada bērnu mācības, pārmaiņu ceļā vienmēr pašiem atcerēties un atkal no jauna piedzīvot sajūtu, ko nozīmē apgūt kaut ko jaunu un gūt no tā prieku, 14. martā noslēdzās Skola2030 konference “Darbojos, izzinu – mācos ar prieku!” pirmsskolas pedagogiem. Konferenci klātienē Valmierā apmeklēja ap 600 pirmsskolas pedagogu no visas Latvijas, un pieredzē dalījās pārstāvji no 14 pilotpirmsskolām un skolām, kuri praksē jau izmēģina pilnveidoto pieeju un saturu. Konferences tiešraidi bija iespējams vērot Skola2030 Facebook lapā, un ieraksti tiks ievietoti arī Skola2030 Youtube kanālā.
Pirmsskola ir pirmais posms vispārējā izglītībā, kurā šā gada 1. septembrī tiks ieviestas jaunās vadlīnijas, kas paredz pilnveidotā satura un pieejas īstenošanu ikvienā pirmsskolā Latvijā. Vairāk par jaunajām pirmsskolas izglītības vadlīnijām un gaidāmajām pārmaiņām, ko tās paredz, skatīt šeit: http://bit.ly/Pirmsskolas_izglitibas_vadlinijas.
Šī ir jau piektā konference, ko rīko Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotais ESF projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi ieviest Latvijā pilnveidotu vispārējās izglītības saturu un mācīšanās pieeju no pirmsskolas līdz vidusskolai, lai bērni iegūtu mūsdienās vajadzīgās zināšanas, prasmes un attieksmes.
Konferenci atklāja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums ar novēlējumu veiksmīgi turpināt reformas un “katrā mazajā cilvēkā atrast lielumu”, lai izaugtu laimīgi cilvēki. Sekoja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces uzruna, kurā viņa uzsvēra pirmsskolas skolotāju svarīgo lomu – lietpratības pamatu ielikšanu bērnos, lai stiprinātu viņos zinātkāri, atvērtību jaunai pieredzei un patstāvību, un pauda pateicību skolotājiem par gribasspēku un atsaucību pārmaiņu ceļā uz jauno saturu un pieeju, atgādinot stipras komandas un savstarpēja atbalsta spēku. Tai sekoja VISC vadītāja Dr. hist. Guntara Catlaka iepazīstināšana ar pārmaiņām vispārējā izglītībā un uzsvaru maiņu pirmsskolas pedagogu darbā – par bērniem kā pētniekiem un darītājiem un skolotājiem kā mācību procesa virzītājiem, kas atsaucas uz darbu plānošanu un organizēšanu ikdienā.
Dr. paed. Dace Namsone, Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore, vadošā pētniece, Skola2030 konsultante mācību satura izstrādē, prezentācijā “Dziļa izpratne caur tiešu pieredzi” pievērsās jautājumam
par dabaszinātniskās izpratnes veidošanu uzsākšanu agrīnā vecumā,
jo pirmsskolā ieliktais pamats kalpo dziļākas izpratnes veidošanai par dabā notiekošo un lietu pasauli. D. Namsone aicināja domāt par to, kā dabaszinātnisko izpratni bērnos veidot, sākot no viņu pašu priekšstatiem, dot iespēju bērniem gūt sajūtamu pieredzi, eksperimentējot, mēģinot un darot, lai nonāktu pie izpratnes par jēdzieniem, un uzdodot jautājumus. “Jāmāca nošķirt, kas ir brīnums, un kas ir dabaszinātniska pārvērtība, kurai ir pamatojums un kurai mēs varam iegūt pierādījumus,” D. Namsone sacīja. Konkrētība, novērojumi un eksperimenti pasaules izziņā māca bērniem meklēt pierādījumus un domāt zinātniski.
Mg. sc. Patrīcija Herberta (Patricia Herbert, Lielbritānija), skolotāja praktiķe, skolas vadītāja un izglītības konsultante, izglītības centra “Ceļš uz nākotnes izglītību” (“Pathways to Future Education”) dibinātāja, savā prezentācijā “Mācīšanās mainīgajai nākotnei, attīstot aktīvas un patstāvīgas rīcības spēju” dalījās pieredzē,
kāpēc bērniem jau no ļoti agra vecuma ir svarīgi mācīt uzņemties atbildību par savu mācīšanos.
Ikviens cilvēks vissekmīgāk mācās tad, kad viņš labi jūtas, kad viņš pats ir izvēlējies, ko mācīties, un viņam tas sagādā prieku. Tam aizsākumi meklējami mazotnē, kad bērni rotaļājas un viņiem ļauj justies kā autoriem un saimniekiem savās nodarbēs. Kad bērni paši izvēlas darbošanos un kad viņi piedalās reālās dzīves situācijās, ir noteicēji pār to, kas notiek mācīšanās vidē, viņos aug atbildības izjūta. Skolotājam jābūt līdzās kā gudram virzītājam un padomdevējam. “Mums nevajag, lai bērni labi uzvedas tāpēc, ka tiek kontrolēti. Mums vajag, lai bērni paši kontrolē savu uzvedību,” viņa uzsvēra. No pieaugušā šāda pieeja prasa laiku un pacietību, bet, ejot šo ceļu, mācīšanās ir daudz efektīvāka.
Skola2030 Valodu mācību jomas satura izstrādes eksperte un Daugavpils Universitātes docente Dr. paed. Sandra Zariņa stāstīja par
valodas prasmju attīstību un lasītprieka veicināšanu
pirmsskolā. Bērna valodas attīstībā svarīgas ir 4 valodas formas – klausīšanās, runāšana, lasīšana, rakstīšana. Bērnam svarīgākais, kas palīdz apgūt visas šīs prasmes, ir interese, ar pozitīvām emocijām saistīta pieredze un daudzveidīga, veicinoša vide – tas skolotājam jāpatur prātā, domājot par lasīšanas un rakstīšanas prasmju attīstīšanu.
Savukārt Skola2030 pirmsskolas pedagogu profesionālās pilnveides vecākā eksperte un privātās PII “Maziņš kā jūra” dibinātāja Arita Lauka pievērsās jautājumam par
caurviju prasmju apzinātu un mērķtiecīgu attīstīšanu
jau pirmsskolas vecumā, jo tās ir svarīgas ikviena pieaugušā dzīvē, risinot ikdienas situācijas. Caurviju prasmju nozīme pirmsskolas periodā pielīdzināma mājas būvniecībai – pirms to sāk būvēt, paši svarīgākie ir pamati, tāpēc ir būtiski bērniem tās veidot jau bērnībā kā ieradumu un pakāpeniski attīstīt. Piemēram, kritiskās domāšanas prasmē svarīgākais pamats ir sākotnēji vispār radīt bērnam iespēju domāt un atpazīt, ko nozīmē domāt. Skolotāja uzdevums ir dot atbalstu bērnam, nevis sakot “ ej padomā”, bet dodot rīkus un tehnikas, kas veicina domāšanu – skolotāja var teikt, piemēram: “Novēro un pastāsti, ko tu pamanīji, par ko šajā brīdī padomāji, kad to ieraudzīji,” vai: “ Agrāk, kad biju mazs, es domāju šādi, tagad es domāju tā.”
Dina Gaide, Skola2030 pirmsskolas pedagogu profesionālās pilnveides eksperte un ir PII “Viršu dārzs” vadītāja, diskusijā “Kam svētki pirmsskolā?” bija pulcējusi pirmsskolu izglītības iestāžu, pašvaldību un vecāku pārstāvjus, lai spriestu par jautājumu,
kā pirmsskolās svinēt svētkus
– kāds ir dažādu svētku svinēšanas mērķis? Kāda ir skolotāju, bērnu un vecāku loma svētkos? Kā zināt, vai svētki ir izdevušies? Runātāji bija vienisprātis, ka ļoti svarīgs priekšnoteikums labiem svētkiem ir rūpīga gatavošanās, bērnu iesaistīšana plānošanā, skolotāju sadarbība, visu bērnu un arī vecāku iesaiste pasākumā.
Skola2030 vecākā eksperte mācību satura izstrādē un Rīgas pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa, runājot par vērtēšanu pirmsskolā, norādīja,
ka vērtēšanas uzdevums ir padarīt mācīšanos redzamu
– skolotājam tā ir svarīga, lai zinātu, ko bērni prot un kas viņiem vēl jāiemācās; bērniem tā ir svarīga, lai viņi saprastu, ko viņi mācās, ko jau prot, kas padodas un kas vēl jāmācās; un vecākiem tā sniedz drošības izjūtu, ka bērns attīstās atbilstoši vecumam un pirmsskola rūpējas par viņa vajadzībām un prasmju attīstību, savukārt iestādes administrācijai vērtēšana noder, lai plānotu, kā labāk atbalstīt skolotājus.
Noslēgumā Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja PhD Zane Oliņa aicināja skolotājus, kas ikdienā vada mācīšanos, pašiem uzdrošināties un atkal un atkal piedzīvot sajūtu par kaut kā jauna apgūšanu un prieku un gandarījumu par izdošanos.
“Lai mācīšanās būtu efektīva, ir vajadzīgs mērķis, jautājumi, uz kuriem meklēt atbildi, tieša, fiziska pieredze un laiks refleksijai un secinājumiem par to, kā izdodas
– iespēja salīdzināt veikumu ar kādu citu perspektīvu – teoriju vai kolēģu sniegumu, lai varētu integrēt savā praksē un virzīties uz priekšu,” viņa uzsvēra. Efektīvas mācīšanās rezultāts izpaužas ieradumu un rīcības maiņā.
Konferences dienā grupās notika iepazīšanās ar pilotpirmsskolu un skolu pieredzes stāstiem, diskusijas un tematiskas darbnīcas, ko vadīja Skola2030 eksperti, pilotpirmsskolu un skolu vadītāji un skolotāji.
Konference notika ar British Council pārstāvniecības Latvijā, Swedbank un Valmieras pilsētas atbalstu.
