Lasīšanas laiks: 3 min
Viņa mūzika ir skanējusi Dziesmu svētkos 1990. gadā, viņš šo saviļņojošo mirkli arī klātienē piedzīvojis. Komponists, ērģelnieks, vijolnieks, diriģents, mūzikas pedagogs un publicists Helmers Pavasars (1903–1998) sakomponējis ap 80 kora dziesmu, četras kantātes un apmēram 40 solo dziesmu, instrumentālo mūziku stīgu kvartetiem, vijolei un klavierēm, simfonisko mūziku vijolei un orķestrim. Viņš mācījies Valmieras Mūzikas skolā un vēlāk tur pasniedzis arī vijoles spēli. Atzīmējot komponista 120 gadu jubileju, Valmieras Mūzikas skola aicina uz Helmera Pavasara mūzikas koncertu 21. maijā plkst. 14.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Koncerta klausītājus uzrunās Valmieras Mūzikas skolas absolvents, muzikologs, Helmera Pavasara piemiņas fonda (Lielbritānija) pārstāvis Latvijā Arvīds Bomiks.
Koncertā skanēs Helmera Pavasara 1935. gadā tapušā skaņdarba “Andante con moto” pirmatskaņojums Latvijā pianista Venta Zilberta izpildījumā. Dzirdēsim flautas un vijoles duetu, izpildīs Liene Denisjuka-Straupe un Paula Šūmane, duetu klavierēm un vijolei Paulas Šūmanes un Venta Zilberta izpildījumā. Helmera Pavasara fantāziju par latviešu tautas dziesmu “Karavīri bēdājās” izpildīs ērģelniece Līga Ivāne.
Uzstāsies kori: latviešu tautas dziesmu “Skaisti, skaisti meitas dzied” Helmera Pavasara apdarē un skaņdarbu “Latvijai” izpildīs Valmieras Kultūras centra vīru koris “Imanta”. Helmera Pavasara “Zaķīšu pirtiņa” ar Viļa Plūdoņa vārdiem dziedās Valmieras Mūzikas skolas koris “SolLaRe”, savukārt dziesmas “Vasarai” un “Bērīts manis kumeliņš” – Kocēnu Kultūras nama jauktais koris “Imera” un Strenču Kultūras centra jauktais koris “Rītu puse”. “Spīdolām” ar Raiņa vārdiem izpildīs Valmieras Kultūras centra sieviešu koris “Jumara”. Visi kori koncerta beigās apvienosies latviešu tautas dziesmā Helmera Pavasara apdarē “Mazs bij’ tēva novadiņis”.
Skanēs skaņdarbi vijolei no krājuma “Mazais vijolnieks” Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu izpildījumā.
“Mēs aicinām uzzināt vairāk par ievērojamiem cilvēkiem mūzikā, kuriem bijusi saistība ar Valmieras Mūzikas skolu. Pērn iznāca Ingas Jērumas grāmata “Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks”. Tās tapšanā piedalījās arī mūsu skolas absolvents, muzikologs Arvīds Bomiks, kurš strādājis kopā gan ar komponistu, gan viņa meitu Daci un darījis daudz, lai iemūžinātu dzimtas stāstu. Viņš rosināja, lai komponista 120. jubilejas gadā arī Valmierā par viņu stāstām vairāk. Tādējādi sadarbībā ar Valmieras muzeja Novadpētniecības un apmeklētāju centra vadītāju Ingrīdu Zīriņu tapusi izzinoša izstāde par Helmera Pavasaru un viņa dzimtu. To aicinājām apskatīt Muzeju naktī, bet tagad tā ir skatāma Valmieras Mūzikas skolā. Iesaistījās arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi Ineses Jercumas-Jurjānes vadībā, mūzikas skolu pārvēršot par izstāžu zāli – tagad skolā ir skatāmi darbi, kuros atainoti dažādi mūzikas instrumenti. Manuprāt, par Helmeru Pavasaru zinām pārāk maz, bet viņa atstātais mantojums Latvijai noteikti ir lepošanās vērts stāsts. Helmers Pavasars Valmieru apmeklēja 1990. gadā. Esam gandarīti, ka pēc tik daudz gadiem viņš atkal ir klātesošs valmierietis mūzikā,” stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba.
Aicinot uzzināt vairāk par ievērojamiem cilvēkiem mūzikā, kuri mācījušies Valmieras Mūzikas skolā, jau notikusi meistarklase un koncertlekcija, kas veltīta komponistam, diriģentam un pianistam Jānim Ķepītim (1908–1989). “Ar bērniem tikās muzikoloģe Nora Lūse, atklājot, cik daudz Jāņa Ķepīša kompozīciju joprojām ir rokrakstā un nav iespiestas, tādējādi nav pieejamas plašākai publikai. Viņa bija atradusi un spēlēja īstus dimantiņus. Jāpiemin, ka Jānis Ķepītis ir mūsu skolas pirmais absolvents. Vēloties turpināt šādu īpašo stāstu atklāšanu, šajā nedēļā ikvienu gaidīsim Helmeram Pavasaram veltītā koncertā,” aicina Inese Sudraba.
Tāpat arī, gaidot XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, mūzikas skolas audzēkņiem bija iespēja uzzināt vairāk par pedagogu, kordiriģentu, folkloras vācēju un komponistu, kurš centies profesionālajā mūzikā ieviest kokli un citus tautas instrumentus, Artūru Salaku (1891–1984). Viņa meita Ausma Dzintare stāstīja par tēvu, ģimeni, latviešu paražām, tēva gatavotajām koklēm, pēdējo tēva darināto kokli uzdāvinot Valmieras Mūzikas skolai.
Komponists Helmers Pavasars mūžībā devās 1998. gadā Londonā, 1999. gadā pārapbedīts Valmieras Centra kapos.
