Lasīšanas laiks: 4 min
Sestdien, 19.jūlijā, Namdaru ielā 1, kur saimnieko Ritma Pētersone-Cepīte un Aivars Cepītis, notika jau septītie mūzikas svētki, kas tika apvienoti ar mākslu un dzeju. Šis pasākums Burkānciemā vienmēr ir ļoti pozitīvs un gaišs, tas vieno kaimiņus un garīgās baudas cienītājus. Te pieredzes bagāti mūziķi un dziedātāji draudzīgi uzstājas kopā ar bērniem un jauniešiem, kas ir mūzikas ceļa sākumā. Pirmsākums šiem svētkiem ir dārza koncerti, kas savulaik 25 gadu garumā notika Valmieras Mūzikas skolas dārzā. Tos organizēja izcilā pianiste Jautrīte Putniņa (1929-2017) sadarbībā ar toreizējo mūzikas skolas direktoru Aivaru Cepīti.
Mājas saimniece Ritma jau pusstundu pirms koncerta atklāšanas svētkus ieskandina ar ērģeļu spēli, tikmēr pasākuma apmeklētāji var apskatīt Ritmas gleznas un ieņemt labākās vietas. Aivars Cepītis no rīta jau ir paspējis piedalīties skrējienā apkārt Vaidavas ezeram, bet pēcpusdienā viņš kļūst par pasākuma vadītāju, par katru dalībnieku pasakot vismaz pāris teikumus.
Divas stundas garā koncertprogramma ir ļoti daudzveidīga – skan gan latviešu tautasdziesmu apdares, gan populāru un arī mazāk zināmu ārzemju komponistu skaņdarbi: Klods Debisī, Johans Sebastiāns Bahs, Antonīns Dvoržāks, Frederiks Šopēns… Tikpat plašs ir arī mūzikas instrumentu klāsts: vijole (Anita Balčuna), čells (Ilze Petrovska), kontrabass (Kristaps Pētersons), kokle (Rūta Pētersone), akordeons (Jānis Matīss Krasts), mežrags (Justīne Lote Krasta), trompete (Kristaps Grigorjevs), tuba (Jānis Dimants). Visjaunākās koncerta dalībnieces Māras Pētersones rokās ir garš sitaminstruments, savukārt pie leģendārās pianistes Jautrītes Putniņas klavierēm visbiežāk sēžas Helēna Laukmane. Viņu ik pa laikam nomaina Lauma Vidze, Artūrs Karamiševs, Annija Tauriņa un pats Aivars Cepītis.
Mūzikas starplaikā skan dzeja, ko saulainajā pēcpusdienā kautrīgi runā jaunā dzejniece Margarita Špūle. Viņas dzimtā puse ir Alūksne, bet nu jau vairākus gadus viņa ir valmieriete:
Kā gribētos, Gauja, man pieglausties
Pēdām kailajām zālainā krastā.
Līdzi vējiem vairs nenesties, nesteigties,
Un tev bailes par rītdienu atstāt.
Operdziedātāji Anta Jankovska un Nauris Indzeris, kā arī pianiste Helēna Laukmane ir neatņemama šo svētku sastāvdaļa. Tāpat arī saule. Kā apstiprina Anta, Namdaru ielas koncertos nekad nav bijis slikts laiks, vienmēr koncerta dalībnieki un apmeklētāji ir vasaras saules apmīļoti, reizēm pat uzkarsēti. Varbūt tas ir arī tāpēc, ka pirms zupas ēšanas vienmēr tiek dziedāta neapoliešu dziesma `O sole mio (“Mana saule”)?…
Kaut kas šim trio tomēr ir mainīgs, un tas ir repertuārs. Šajā sestdienā Anta Jankovska klausītājus no balkona sajūsmina ar A.Dvoržāka “Nāras dziesmu”, pēc tam visi dzīvo līdzi Antas un Naura duetam no Džuzepes Verdi operas “Traviata”. Šķiet, klausītāji ir aizturējuši pat elpu, vien dzirdama neliela vēja šalkoņa apkārtējo koku zaros. Tas nekas, ka koncerta apmeklētāji nesaprot itāļu valodu, saturu īsi pastāsta Nauris, bez tam visu emociju gammu klausītājiem sniedz dziedātāju acis, mīmika, žesti, balss intonācijas… Un “Adio!” saprot pat tie, kam itāļu valoda ir sveša.
Šī nedēļas nogale Namdaru ielā 1 ir svētki ne tikai mūzikai, mākslai un dzejai – 19.jūlijā vārda diena ir Jautrītei, savukārt 20.jūlijā vārda svētki ir Ritmai, tāpēc jau sestdienā koncerta apmeklētāji ierodas ar ziediem. Notiek savstarpēja puķu apmaiņa, jo visdažādākie vasaras ziedu pušķi un mazas piemiņas veltes no organizētāju puses tiek arī ikvienam koncerta dalībniekam un atbalstītājam. Izrādās, tas vēl nav viss! Vēlot daudz baltu dieniņu, tiek sveikta viena no zupas vārītājām – Indra Bērziņa, kurai ir dzimšanas diena. Kopā ar savu vārdamāsu – Indru Vilisteri viņa ikvienam pasniedz karstu, sātīgu un bezgala garšīgu pupiņu zupu, ko katrs pats var bagātīgi papildināt ar dažādiem zaļumiem. Kā atklājas, Jautrīte Putniņa ir bijusi ne tikai izcila pianiste, bet arī laba pavāre, jo īpaši – zupu meistare, tāpēc abas Indras restaurē senās receptes.
Pieredzes bagātos mūziķus un dziedātājus ik pa laikam traucē garām braucošo mašīnu troksnis vai ugunskura dūmi, akustika piemājas dārzā nekad nav tik laba kā koncertzālē, tomēr šiem pasākumiem piemīt cita burvība – dvēseliskums, klātesamība, daba, pēc tam arī sirsnīgas sarunas un atmiņas, baudot zupu, reibinošo flokšu smaržu un kopā būšanu. Tas ir tāpat kā Margaritas Špūles dzejas rindās:
Mīlestība – es un tu,
Priekšā nebeidzamais skats,
Viss, ko spēj caur savu sirdi
Apkārt saredzēt tu pats.
Tie, kuriem patīk šādi dārza, mūzikas, sirds un dvēseles svētki, laipni aicināti uz nākošo koncertu jau pavisam drīz – 23.augustā Pīlādžu ielā 2.
