Sestdien, 27.oktobrī, Valmieras Kultūras centra Kamerzālē interesenti pulcējās uz „Sirds sarunām” ar kardiologu un Latvijas Universitātes profesoru Andreju Ērgli un diētas ārsti Lolitu Viju Neimani, kas ir arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmu “Uzturs” un “Uzturzinātne” vadītāja. Šim pasākumam bija arī vairākas ekstras – pirms un pēc tikšanās par īpašu akcijas cenu cilvēki varēja abonēt žurnālu „Ievas Veselība”, pie BENU aptiekas darbiniekiem bez maksas izmērīt asinsspiedienu un noteikt ķermeņa sastāva pārbaudi, bet pasākuma laikā bija iespēja klausīties neizslēgto mobilo telefonu zvanu daudzveidību, skaņas stiprumu, kā arī pārbaudīt savu pacietību…
Šo pasākumu organizēja žurnāls „Ievas Veselība”, un tā galvenā redaktore Anija Pelūde tikšanās sākumā ar smaidu atzina, ka šī diena ir ļoti atbilstoša – ārā līst lietus, zeltainās lapas ir nobirušas, dārzā neko nevar darīt, tāpēc īstais laiks pašizglītoties. Viņa uzsvēra arī „Ievas Veselības” 10 gadu ilgo kolektīvo darbu cilvēku izglītošanā un arī dubulto atbildību, jo žurnāla raksti top, žurnālistiem sadarbojoties ar dažādiem medicīnas speciālistiem.
Kardiologs Andrejs Ērglis sarunu uzsāka ar daudziem klātesošajiem visai šokējošu apgalvojumu – nodzīvot līdz 120 gadiem nav utopija! Mēs atbildam ne tikai par savu, bet arī par savu bērnu un mazbērnu veselību. Svarīgi ir nevis 120 gadus eksistēt, bet būt ar labu dzīves kvalitāti, tāpēc liels darbs jāiegulda pašiem cilvēkiem. Svarīgs ir bioloģiskais, nevis pases vecums.
Gan pats kardiologs, gan viņa sniegtie dati ir optimistiski – pēdējo 25 gadu laikā Latvijā astoņdesmitgadnieku skaits ir pieaudzis divas reizes, pašlaik Latvijā ir 104 000 cilvēku, kas vecāki par 80 gadiem.
Runājot par miokarda infarktu, kardiologs uzsvēra galvenos riska faktorus, un tie ir: cukura diabēts, smēķēšana, augsts asinsspiediens, nepareiza vielmaiņa, protams, liela nozīme ir arī iedzimtībai. Jo vairāk riska faktoru, jo lielāka iespējamība saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc liela nozīme ir nefarmakoloģiskiem pasākumiem – aktīvam dzīvesveidam un pareizam uzturam. Svarīgi, lai gan fiziskās aktivitātes, gan augļu un dārzeņu lietošana būtu regulāra, nevis kampaņveida. Bērniem sportošana ir tikpat svarīga kā mātes piens, bet smēķēšana ir pilnīga draņķība, kur labu atrast nevar pilnīgi neko! Īpaši gan nereklamējot alkoholu, Andrejs Ērglis atzīmēja, ka sievietes nedēļā varētu lietot 3 glāzes vīna (ne degvīna!), vīrieši – mazliet vairāk.
Lai arī mirstības cēloņu ziņā Latvijā 1.vietā ir sirds un asinsvadu slimības, kardiologs smaidot atzina, ka no kaut kā jau cilvēkam ir jāmirst un noteikti nebūtu labāk, ja cilvēki ietu bojā autoavārijās. Tā kā latvieši ir inteliģenta tauta, Andrejs Ērglis uz nākotni skatās optimistiski, jo jau tagad, salīdzinot ar 2005.gadu, trīs reizes ir samazinājies infarktu risks, tāpat profesors cerīgi runāja arī par mākslīgo inteliģenci (robotiem), asins šķīdinātājiem, cilmes šūnu terapijas nākotni un stentiem, kas paši uzsūksies cilvēka ķermenī. Zinātne attīstās ļoti strauji.
Uztura speciāliste Lolita Neimane jau sarunas sākumā atzina, ka Latvijā ir ļoti pieaugusi interese par pareizu uzturu, par to liecina arī lielais konkurss RSU studiju programmā „Uzturs” – uz 12 vietām pretendēja 220 cilvēki! Pašlaik vēl tikai idejas un ieceru līmenī, bet sadarbībā ar Izglītības ministriju ir plānots izveidot jaunu studiju programmu, lai skolās būtu sporta un veselības mācības pedagogi (savulaik skolās jau bija mācību priekšmets „Veselības mācība”).
Kā atzina Lolita Neimane, ar uzturu mēs sev varam ļoti palīdzēt un arī ļoti kaitēt. Svarīgi par uzturu runāt jau no bērnudārza vecuma un tikai tad, kad šie mazuļi būs paši izauguši par mammām un tētiem, var cerēt uz pozitīvu iznākumu. Savukārt, šī brīža mīļajām vecmāmiņām, kas mazbērnus lutina ar dažādiem saldiem našķiem, Lolita Neimane iesaka krāt naudu arī mazbērnu zobu ārstēšanai…
Uztura speciāliste ikdienā lieto pašas ceptu maizi, bet Top 1 dārzenis viņai ir sīpols, ko cilvēki var paši izaudzēt savos dārziņos vai par lētu naudu nopirkt. Ļoti svarīgi ir skatīties uz marķējumiem un ievērot devas. Var ēst speķi, dzert kafiju (labāk filtrēto), lietot sāli un cukuru, bet jāskatās, cik daudz, tāpat jānodala arī svētku ēdiens no ikdienas ēdiena. Cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi ēšanas paradumi, tomēr labāk uzturā lietot rūpnieciski nesabojātus produktus: zivis, nevis zivju pirkstiņus, gaļu, nevis cīsiņus, labu kafiju, nevis „3 in 1”, sviesta un margarīna vietā uz maizes labāk uzsmērēt avokado.
Par ienaidnieku Nr.1 uztura speciāliste atzīst cukuru. Bērniem dienas norma ir 3, sievietēm – 6, vīriešiem – 9 tējkarotes. It kā neliekas pārmērīgi, bet jāatceras, ka ļoti daudz cukura ir slēptā veidā, visvairāk sulās un atspirdzinošajos dzērienos, tāpat arī saldajos sieriņos, brokastu pārslās, jogurtos un citos produktos. Cilvēkiem ar nepietiekamu svaru ir iespēja saslimt ar osteoporozi, bet cilvēkiem ar aptaukošanās problēmām slimību skaits un risks ir daudz lielāks.
Droši vien klausītāju lielākajai daļai speciālistu runās pieminētie flavonoīdi, katehīni un citi zvēri neko daudz neizsaka, toties labi pazīstami ir gan rieksti un pākšaugi, gan kefīrs un paniņas, meža veltes, dārzā izaudzētais vai tirgū nopērkamais – vislabāk sezonālie augļi, ogas un dārzeņi. Lolita Neimane klausītājiem atgādināja daudziem zināmo patiesību par šoferiem, kuri savai mašīnai nelej sliktu benzīnu, bet liela daļa cilvēku paši savā uzturā gan lieto ne to kvalitatīvāko un veselīgāko pārtiku.
Lai tikšanās laikā dzirdētais labāk paliktu atmiņā un atgādne būtu pie rokas arī ikdienā, katrs interesents saņēma bukletu „Sirds un asinsvadu veselības formula”.
