Lasīšanas laiks: 2 min
Pirmie asni ziemas ķiplokiem, piebrieduši dažādu augu pumpuri un pirmās kļavu sulas. Šādi laika apstākļi šogad raksturo janvāri nevis, kā ierasts, martu, tomēr pagaidām bažām, ka augi dārzos varētu nopietni ciest, vēl nav pamata, norāda Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.
Tā kā janvāris ir tikai sācies, laika apstākļu izmaiņas vēl iespējamas visdažādākās un priecāties par ātru pavasara iestāšanos būtu krietni par agru.
Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības eksperts:
“Lai gan laika prognozes tuvākajā laikā lielu salu nesola un aukstāks būs vienīgi naktīs, aukstuma periodu varbūtība aizvien ir pietiekami augsta. Ja ziema tomēr sāksies, tad būtiski, lai pirmais ir neliels sals līdz -10 grādiem, kam seko sniegs. Šādā situācijā pavasarim jau gatavie augi pārstās attīstību, lai augšanas procesus atsāktu jau īstajā pavasarī. Ja pirmais uzsnigs sniegs, augi izsutīs. Iestājoties lielākam salam atkarībā no augu jutīguma pastāv dažādu bojājumu riski. Savukārt uz lauka sadīgušos augus var pasargāt, tos nomulčējot, ja vien ir šāda iespēja.”
Tā kā pagaidām vidējā gaisa temperatūra nakts laikā atgriezīsies tuvu nullei vai nedaudz pat zem, augu pamošanās procesi nobremzēsies vai pat apstāsies pavisam. Tādējādi nekādi īpaši pasākumi augu pasargāšanai pašlaik nav nepieciešami.
Vairāk uzmanības gan jāpievērš meža zvēru aktivitātēm un tam, vai brāzmainie vēji nav sabojājuši kādus no augu segumiem. Piemēram, žogus, ja to balstiem izmantoti koka stabi, spēcīgs vējš spēj nolauzt, jo sevišķi gadījumos, ja uz tiem atrodas kādi no vīteņaugiem. Tie dārzkopji, kuri plāno lielus atjaunojošās griešanas un izzāģēšanas apjomus augļudārzos, drīz vien to varēs sākt darīt, jo apstākļi ir gana labvēlīgi.
Pašlaik ir arī pēdējais laiks kaut ko vākt potzariem, lai pavasarī veiktu potēšanas darbus. Tie koki un krūmi, kuriem pumpuri jau ir paspējuši piebriest, vairs nav piemēroti pavairošanai, tādēļ šie darbi jāatliek uz acošanas periodu.
