Covid-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā – no 15.marta līdz 14.aprīlim – vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem samazinājusies par 26% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, aģentūru LETA informēja VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC).
Tostarp vieglā transporta satiksmes intensitāte attiecīgajā periodā samazinājusies par 29%, bet kravas transporta – par 14%.
Salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu lielākais satiksmes intensitātes kritums – par 91% – ir uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža, seko 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.
Tostarp vieglā transporta satiksmes intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta satiksmes intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei – 32%.
LVC norādīja, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole, kas izskaidro šo samazinājumu.
Vienlaikus par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.
Vismazākais satiksmes intensitātes kritums salīdzinājumā ar 2019.gada pavasari ir uz Tallinas šosejas pie Ādažiem. Tur intensitāte ir samazinājusies par 7%. Arī mazākais vieglā transporta satiksmes intensitātes kritums ir šajā pašā posmā – par 6%.
Turpretī kravas transporta vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz Liepājas šosejas (A9) uzrāda pretēju tendenci – posmos no Kaķeniekiem līdz Anneniekiem un no Saldus līdz Pampāļu pagriezienam tā ir pieaugusi par 2%.
Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir bijušas salīdzināmas ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm, norādīja LVC.
