Lasīšanas laiks: 3 min
Sarunu festivāls LAMPA, kas 1.jūlija līdz 2. jūlijam notiks Cēsu pils parkā, uz Swedbank Izglītības skatuves piedāvās plašu programmu, lai meklētu atbildes un izvirzītu konkrētus priekšlikumus par to, kā palīdzēt bērnam mācībās, kā mūsu bērnus sagatavot neparedzamam darba tirgum, ko mācīties no Somijas pieredzes, kā mērīt izglītību un vai labas atzīmes automātiski nozīmē arī labu izglītību, informē festivāla organizatori.
Izglītības kvalitātes jautājums ir izšķirīgi svarīgs valsts attīstībai, bet mūsdienās, kad valstu robežas ir atvērtākas kā jebkad, tas nāk ar dubultām iespējām un izaicinājumiem. Augstākās izglītības iestādēs arvien izteiktāka ir tendence doties studēt vai strādāt ārzemēs. Gudrākie un talantīgākie mācībspēki un studenti brīvi pārvietojas pa pasaules labākajām skolām, neatkarīgi no tā, vai tā atrodas Latvijā, Amerikā vai, piemēram, Ķīnā. Savukārt publiskajā telpā arvien biežāk izskan viedoklis, ka vispārizglītojošajās skolās pieejamā izglītība skolēniem Latvijā nenodrošina konkurētspējīgas zināšanas un prasmes, lai viņi varētu īstenot savu talantu un potenciālu.
Par to, kā darbojas viena no pasaules izcilākajām izglītības sistēmām Somijā, un ko no tās varam mācīties, diskutēsim kopā ar Latvijas ekspertiem un īpašo viesi, Somijas izglītības ekspertu Dr. Pīteru Džonsonu (Peter Johnson). Sarunā tiks pārrunāts: vai un kādām izmaiņām jānotiek mācību saturā, kāpēc tieši tagad, vai skolās visā Latvijā būtu jāmāca viens un tas pats saturs, vai visiem bērniem vienādā mērā jāapgūst vienādas zināšanas, prasmes, attieksmes, kādi ir lielākie izaicinājumi un iespējas panākt vēlamās izmaiņas mācību procesā valsts, pašvaldības, katras skolas līmenī?
Par to, kā iespējams definēt “kvalitatīvu izglītību” un vai esošās mērīšanas metodes – atzīmes, skolu reitingi, eksāmenu rezultāti – ir svarīgākais rādītājs, kas apliecina skolas (ne)spēju šādu izglītību nodrošināt, Sarunu festivāla LAMPA diskusijā “Kā izmērīt izglītību?”.
Esam pieraduši par kvalitatīvu izglītību dēvēt bērnu un jauniešu augstos mācību sasniegumus. Skolēnu un studentu sasniegumi tiek salīdzināti skolas, pilsētas, valsts un starpvalstu līmeņos. OECD salīdzinošās izglītības pētnieku kritiķi uzskata, ka sacensībā tiek ignorēti vispārējās izglītības dažādie mērķi, reducējoties uz vienu – intelektuālo izaugsmi.
Šāda pieeja liedz ieraudzīt, ka dzīšanās pēc augstākiem sasniegumiem var nodarīt lielāku postu kā labumu, jo iemāca cilvēkam, ka viņš nevar vai neprot. Izmantojot reālus stāstus no skolas ikdienas, diskusijā “Kā izmērīt izglītību?” par to, vai intelektuālā izaugsme ir vienīgais, galvenais virziens izglītībai un kā identificēt sistēmā nepieciešamās pārmaiņas, lai ar kvalitatīvu izglītību aptvertu arī citas personības izaugsmes jomas – sociālās attiecības, emocionālo labsajūtu un briedumu, drošību.
Sarunu festivāla LAMPA izglītības programmā arī saruna ar vecākiem “Kā palīdzēt bērnam mācībās?”, diskusija “Debates kā mācību metode?”, Valsts izglītības satura centra telts “Nākotnes skola”, LR1 „Ģimenes studija” izbraukuma raidījums “Labas atzīmes, tātad laba izglītība”, diskusija par izglītības kvalitāti Latvijā “Mērīt, lai mērītos?”, TEDxRiga izglītības ideju tirgus “Quo vadis, izglītība?” un daudzi citi pasākumi.
Izglītības programma Sarunu festivālā LAMPA veido tikai daļu no 150 pasākumiem, kas dažādos to formātos un par visdažādākajām tēmām 1. – 2. jūlijā notiks Cēsu pils parkā. Pasākumus rīko vairāk kā 80 organizācijas ar mērķi stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā.
