Samazinājušās elektroenerģijas cenas 2016. un 2017.gadam (1)

Lasīšanas laiks: 3 min

Trīs gadu laikā, kopš visi Latvijas uzņēmumi iegādājas elektrību atvērtajā tirgū, elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās. Dažādu elektroenerģijas ražošanas un piegādes faktoru pozitīvas attīstības rezultātā Baltijā un Skandināvijā vidējā Nord Pool Spot biržas cena Latvijas reģionā šogad ir samazinājusies par 18,6% – liecina elektroenerģijas tirgotāja Enefit apkopotā tirgus informācija.

Kopš gada sākuma par aptuveni 10% samazinātas arī elektroenerģijas nākotnes līgumu cenu prognozes, kas ir spēcīgs signāls patērētājiem – pievērst uzmanību cenu līmenim, slēdzot jaunu līgumu viena vai vairāku gadu periodam.

Elektroenerģijas tirgus uzņēmumiem Latvijā ir pilnībā atvērts kopš 2012. gada 1. novembra, kad biržas cenas svārstījās ap 50 eiro par megavatstundu. Visu šo gadu laikā elektroenerģijas tirgus situācija Baltijā un Skandināvijā ir uzlabojusies, un cenas pastāvīgi samazinās. Pērnā gada nogalē vidējā elektroenerģijas cena 2015. gadam tika prognozēta 44-45 EUR/MWh robežās, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos vidējā elektroenerģijas cena biržā ir ievērojami zemāka un sasniedz 39,7 EUR/MWh. Tas ir 18.6% kritums salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, kad vidējā biržas cena bija 48,8 EUR/MWh. Tāpēc šobrīd visizdevīgākajā situācijā ir uzņēmumi, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītos līgumus, jo tie šo cenu kritumu izjūt vislabāk.

Novērojama tendence, ka atvērtajā tirgū visaktīvākie ir lielie uzņēmumi, kuriem ikmēneša elektrības patēriņš veido nozīmīgu izdevumu daļu. Vienlaikus mazie un vidējie uzņēmumi ir krietni pasīvāki un nereti izvēlas pagarināt iepriekš slēgtus līgumus, nepārskatot cenu, kas jau ir ievērojami mainījusies.

“Patērētājiem jāapzinās, ka atvērtais elektroenerģijas tirgus ir ļoti aktīva vide, kas samērā strauji reaģē uz energoresursu cenu vai pārvades jaudu izmaiņām – attiecīgi mainās arī elektroenerģijas cenas. Tāpēc viennozīmīgi ieguvēji tirgū ir aktīvākie patērētāji, kuri seko līdzi tirgus izmaiņām un izrāda interesi par līgumu pārslēgšanu saskaņā ar aktuālo tirgus situāciju,”

skaidro Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Cenu kritumu Baltijas reģionā galvenokārt iespaido vispārējais energoresursu cenu kritums pasaulē, kā arī Skandināvijas lētā vēja un hidroelektroenerģijas pieejamība. Prognozējams, ka jauno starpsavienojumu atklāšana šī gada nogalē, kas savienos Lietuvu ar daudz lielākajiem Zviedrijas un Polijas tirgiem, palīdzēs ne tikai noturēt elektroenerģijas cenas Baltijā šī brīža līmenī, bet arī sekmēs to turpmāku kritumu tuvākajos gados.

Informācija no finanšu produktu biržas NASDAQ OMX, kurā tiek tirgoti elektroenerģijas cenu nākotnes līgumi, rāda, ka elektroenerģijas cenas turpinās samazināties. Šī gada augustā vairumtirgus nākotnes līgumu cenu līmenis elektroenerģijas iegādei 2016. gadam  bija 39,6 EUR/MWh, kas ir 10% kritums pret vidējo cenu janvārī, kad nākotnes līgumu cenas bija 43,4 EUR/MWh. Zemas elektroenerģijas ražošanas izmaksas palīdz uzturēt arī līdz 2019. gadam atliktā Eiropas Parlamenta oglekļa emisiju kvotu reforma, kas paredzēja ierobežot kvotu pieejamību tirgū. Šo faktoru kopums ļauj prognozēt, ka elektroenerģijas cenas no jauna slēgtajos līgumos būs zemākas nekā pirms gada vai senāk fiksētās.

Gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, lemjot par elektroenerģijas iegādi, ir svarīgi iegūt kaut vispārēju priekšstatu par aktuālo tirgus situāciju, iesaka Jānis Bethers:

“Visvienkāršāk to var paveikt, noskaidrojot vismaz pāris tirgotāju piedāvājumus izvēlētajam produkta veidam –  fiksētas vai biržas svārstībām piesaistītās cenas līgumiem. Tā būs iespējams objektīvi salīdzināt cenu un citus līguma nosacījumus.”