Lasīšanas laiks: 3 min
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no šā gada 1.augusta paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, aģentūra BNS uzzināja parlamenta sēdē.
Par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis iepriekš atzīmēja, ka pieņemts lēmums nodokli pagaidām celt tikai šogad un, uzklausot nozares pārstāvjus, jauno likmi piemēros no augusta, nevis jūlija, kā bija plānots iepriekš. Savukārt par turpmākajām nodokļa izmaiņām, kas sākotnēji bija iecerētas arī nākamajos divos gados, tiks lemt vēlāk, iespējams, nākamā gada valsts budžeta izstrādes gaitā.
Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 3,8 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 70 eiro.
Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 64 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 70 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem.
Šāda pieeja rosināta, lai akcīzes nodokļa likme vieglajiem raudzētajiem dzērieniem (sidriem) būtu konkurētspējīga Baltijas valstu starpā, kā arī lai veicinātu šo dzērienu ražošanu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, uzsver likumprojekta autori.
Likumprojektā arī paredzēts nodokļa likmi palielināt starpproduktiem – par 100 litriem dzēriena ar absolūta spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodokļa likmi no līdzšinējiem 64,03 eiro plānots palielināt līdz 70 eiro, bet ar spirta saturu virs 15 tilpumprocentiem – no 99,6 līdz 110 eiro.
Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi plānots palielināt līdz 1360 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban nodokļa likme ir 1337,50 eiro.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs iepriekš uzsvēra, ka akcīzes nodokļa likumā grozījumi veikti, ņemot vērā šī gada valsts budžeta likumā noteikto. Likmju palielināšana nepieciešama, lai, samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus, nodrošinātu papildu ieņēmumus pamatbudžetā, ko plānots novirzīt izglītības jomai, galvenokārt brīvpusdienu nodrošināšanai ceturto klašu skolēniem.
Latvijas alkohola nozares asociācijā (LANA) aģentūrai BNS norādīja, ka jaunās nodokļu likmes ir pārdomāts kompromiss. “Akcīzes nodokļa jaunās likmes, kas stāsies spēkā ar š.g. 1.augustu, ir pārdomāts kompromiss, ņemot vērā nepieciešamību paaugstināt valsts budžeta ienākumus un veidot sabalansētu politiku, kas tuvina alkoholisko dzērienu akcīzes likmes Baltijā,” pauda asociācijā.
Vienlaikus asociācijā atzīmēja, ka arī šoreiz politiķi nav spējuši nākt klajā ar ilgtermiņa akcīzes politiku, kas nozares uzņēmējiem – ražotajiem, eksportētājiem un importētājiem, nozīmē neskaidrību un gaidīšanu par to, kādas izmaiņas notiks turpmākajos gados.
Alkohola ražotāja “Latvijas Balzams” ģenerāldirektors un LANA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsvēra, ka akcīzes politikas lēmumiem ir tālejoša ietekme. “Akcīzes politikas lēmumiem ir tālejoša ietekme, un mēs labi atceramies tos negatīvos efektus, ko izraisīja nepārdomāta akcīzes politika 2009.-2011.gadā – neieņemti plānotie ienākumi un strauji augošs nelegālais alkohola tirgus. Tādēļ būtiski ir ne tikai veidot pārdomātu un ilgtspējīgu valsts nodokļu politiku akcīzes jautājumos, bet arī turpināt mērķtiecīgu ēnu ekonomikas apkarošanu dzērienu nozarē, kontrolēt esošo likuma normu izpildi un pievērsties izglītošanai par atkarības jautājumiem,” teica Āboltiņš-Āboliņš.
Viņš atzīmēja, ka cenas faktors, lai arī būtisks, ne vienmēr ir efektīvākais veids, kā ierobežot patēriņu vai veidot atbildīgu dzērienu lietošanas kultūru. Alkohola aprite Latvijā jau pašlaik ir viena no stingrākajām Eiropā un nereti problēmas sakne ir tajā, ka esošās normas netiek pienācīgi kontrolētas.
Savukārt LANA izpilddirektors Andrejs Strateičuks, vērtējot jaunās akcīzes politikas ietekmi, norādīja, ka nozare rēķinās ar nelielu pārdošanas apjomu kritumu, taču jaunās likmes tiek vērtētas kā samērīgas pašreizējai tirgus situācijai.
