Saeima atbalsta nākamā gada valsts budžetu ar deficītu 1% apmērā no IKP (1)

Lasīšanas laiks: 5 min

Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu ar deficītu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūra BNS uzzināja Saeimā.

Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 60 deputātu, pret bija 13, savukārt 21 tautas kalps atturējās. Par bija 60 koalīcijas deputāti, pret bija 13 opozīcijā esošie “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienības deputāti, savukārt balsojumā atturējās “Saskaņas” deputāti.

Lai arī Saeimas sēdē bija ilgas un karstas debates par vairākiem priekšlikumiem nākamā gada budžetā, tomēr pats budžets tika pieņemts bez debatēm. Vienīgi opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņs Bondars atzīmēja, ka šobrīd vajadzētu būt padarīta darba sajūtai, taču tādas nav.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pirms Saeimas balsojuma par budžetu pateicās gan pozīcijai, gan opozīcijai par darbu, ņemo vērā to, ka budžeta izskatīšanas laiks parlamentā bija īss un saspringts vēlēšanu gada, kā arī gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē dēļ.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 7,5 miljardu eiro apmērā. Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un  pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015 gadam ir paredzēti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro. Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015.gadā tiek prognozēts 1% no IKP.

Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.līdz 2017.gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru – 2015.gadā 1% no IKP, 2016. gadā 0,9% no IKP un 2017. gadā 0,7% no IKP.

Atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2015.līdz 2017.gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet 2016.un 2017.gadā – attiecīgi 3,3% un 3,6%. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti, piebilst Finanšu ministrijā.

Seimas Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka

nākamā gada valsts budžetā par prioritātēm izvirzītas valsts aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai.

Valsts budžetā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu.

Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielinās minimālās darba algas apmēru. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro. No nākamā gada 1.janvāra no 24% līdz 23% procentiem tiks samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme.

Par apgādībā esošu personu līdz 19 gadu vecumam, kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un kas vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu, varēs piemērot atvieglojumu par apgādājamām personām. Tāpat izmaiņas nākamgad būs pabalstu jomā, jo tiks atcelti visi 2009.gadā noteiktie ierobežojumi slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.

Ģimenes valsts pabalstu no nākamā gada diferencēs atkarībā no bērnu skaita ģimenē, un par pirmo bērnu tas būs 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro. Atbalsts tiks sniegts plašākam lokam bērnu, kas slimo ar celiakiju. Pabalstu saņems arī bērni, kam noteikta invaliditāte, kuri mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vecumā līdz 19 gadiem un kuri studē augstskolā dienas nodaļā vecumā līdz 24 gadiem.

Tāpat finansējums piešķirts vardarbībā cietušo pilngadīgo personu un personu, kas pašas veikušas vardarbību, rehabilitācijas nodrošināšanai, kā arī palielināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm.

Savukārt pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādēs nākamgad rezervēti trīs miljoni eiro. Papildu finansējums izglītības jomai, tostarp brīvpusdienu nodrošināšanai ceturto klašu skolēniem un pedagogu algu sistēmas sakārtošanai, budžetā paredzēts no nākamajā gadā plānotās akcīzes nodokļa likmes palielināšanas alkoholiskajiem dzērieniem.

Lai uzlabotu situāciju mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju sociālajā nodrošinājumā, no nākamā gada tiks mainīts nodokļa sadalījums konkrēto nodokļu budžetos, lielāko daļu novirzot sociālajām iemaksām.

Mikrouzņēmuma nodokļa likme 2015.gadā noteikta 11%, 2016.gadā – 13%, bet 2017.gadā – 15% apmērā.

Savukārt, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, notiks vairāki pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā – informācijas apmaiņas uzlabošana starp finanšu iestādēm, nodokļu administrācijas kapacitātes stiprināšana, personiskās atbildības noteikšana kapitālsabiedrības valdes loceklim par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, skaidras naudas darījumu aizliegums nodokļu parādniekiem, informatīvu deklarāciju ieviešana līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī biedrību saimnieciskās darbības nodalīšana no darbības, kuras mērķis ir peļņas gūšana.

Nākamgad papildu finansiāls atbalsts piešķirts vairākiem pasākumiem, tostarp latviešu diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām nometnēm Latvijā, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielināšanai un valsts simtgades svētku satura veidošanai, kā arī izstādes “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014” darbības pagarināšanai.

Papildu finansējums piešķirts arī vairākām iniciatīvām aizsardzības jomā, tostarp paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, zemessardzes attīstībai un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei, speciālo uzdevumu vienību spēju attīstībai, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstībai.

Nākamgad papildu finansējums būs gan būvniecības nozares valsts kontrolei, gan Drošības policijas kapacitātes stiprināšanai valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, gan arī Valsts policijas sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā Īrijā, Lielbritānijā un Krievijā un civilo ekspertu dalībai starptautiskajās civilajās misijās un operācijās.

Savukārt veselības jomā finansējums piešķirts, lai mazinātu rindas uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinātu stacionāro pakalpojumu pieejamību, tostarp plānveida hospitalizāciju, uzlabotu kompensējamo medikamentu un materiālu un reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmu, kā arī e-veselības sistēmas attīstībai un uzturēšanai.

Deputāti trešdien izskatīja 201 nākamā gada valsts budžetā iesniegto priekšlikumu. Saeima nākamā gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.līdz 2017.gadam un 19 pavadošos likumprojektus kopumā skatīja vairāk nekā deviņas stundas.