Valmieras Ziņas

Saeima apstiprina Kariņa veidoto valdību

Saeima šodien, 23.janvārī, ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot “KPV LV”. No “KPV LV” deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”.

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, – nožēlojama.

Savukārt Kariņš debatēs uzsvēra, ka valdības partneri ir iemācījušies ieklausīties viens otrā, vienojoties par kopīgiem mērķiem un kopīgu darbību. Kariņš atzīmēja, ka viņš un jaunais Ministru kabinets nav revolucionāri, bet gan būs evolucionāri, kas liks uzsvaru uz “sakārtotu valsti”, tajā skaitā finanšu un tiesiskuma jomās, kā arī attiecībā uz veselības un izglītības sistēmas reformām.

Kariņš akcentēja, ka, mācoties no pagātnes kļūdām, topošā valdība vairāk ieklausīsies opozīcijā, “kas nav opozīcija mūsu valstij, bet valdībai”. Tāpēc valdību veidojošās partijas būs gatavas vērtēt opozīcijas priekšlikumus pēc būtības, akcentēja politiķis.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (AP), “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “KPV LV”. JV Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP – pa 13, bet JKP un “KPV LV” – pa 16. Taču “KPV LV” frakcija ir iekšēji sašķēlusies un Kariņam nav visu šī spēka politiķu atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par “koalīcijas kodolu”, kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50 balsīm.

Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo valdību, kā arī lielākā Saeimas frakcija – “Saskaņa”, kas sarunās par valdību netika iesaistīta.

JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībā pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet “KPV LV” – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.

“KPV LV” nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā. Tāpat valdības veidošanas procesā mainījās visi trīs “KPV LV” sākotnēji izvirzītie ministru kandidāti. Iekšlietu ministra amatam sākotnēji tika izvirzīts Aldis Gobzems, bet Kariņš noraidīja viņa kandidatūru. Savukārt sākotnējais ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits un labklājības ministre Ieva Krapāne atsauca savas kandidatūras.

Sākotnēji bija iecerēts, ka valdībā tiks izveidots arī īpašo uzdevumu ministra amats demogrāfijas jautājumos, kuram deleģētu politiķi Imantu Parādnieku (VL-TB/LNNK), taču pret šo priekšlikumu iebilda “KPV LV”. Rezultātā partneri jaunu amatu valdībā neizveidoja, bet Parādnieks kļūs par Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.

Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, AP, nacionālajai apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālo valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.

Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tikšot balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.

Četri no jaunās valdības ministriem strādāja arī iepriekšējā valdībā – Rinkēvičs, Reirs, Gerhards un Melbārde. Reirs un Gerhards šajā valdībā gan atbildēs par citām nozarēm.

Kopumā no 14 valdības locekļiem desmit bija ievēlēti 13.Saeimā, savukārt pats Kariņš un Gerhards vēlēšanās nepiedalījās, bet Viņķele un Ģirģens Saeimā netika ievēlēti.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai Valmierā ir nepieciešama diennakts aptieka?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija (www.sosbernuciemati.lv) ir starptautiska, sociāla labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem un sniedz palīdzību ģimenēm ar bērniem Latvijā kopš 1997.gada. SOS Bērnu ciemats Valmierā aicina atsaukties audžumammas vai pārus, kas vēlas uzņemties ilgtermiņa rūpes par bērniem un kļūt par SOS ciemata vecākiem Jūsu pienākumi būtu: • Ikdienā būt par SOS mammu/tēti/vecākiem līdz 6 bērnu lielai ģimenei, pārceļoties uz dzīvi Valmieras SOS bērnu ciemata nodrošinātā mājā. • Aktīvi uzņemties rūpes par bērnu attīstību un individuālo vajadzību nodrošināšanu, sadarbojoties ar ciemata atbalsta komandu (psihologu, sociālo darbinieku, pedagogu un ciemata direktoru) un citiem iesaistītajiem profesionāļiem. • Vadīt ģimenes saimniecību, rūpējoties par ģimenes budžeta plānošanu un izlietojuma uzskaiti. No Jums mēs sagaidām: • Vēlmi un spēju uzņemties ilgtermiņa rūpes par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, un pieņemt ikdienas izaicinājumus, kas saistīti ar šo darbu. • Atvērtu, iejūtīgu un dzīves gudru personību, kas gatava nepārtraukti attīstīt savas iemaņas, zināšanas un prasmes bērnu audzināšanā un aprūpē.   • Vismaz pabeigtu vidējo izglītību. Priekšroka pretendentiem/ēm ar augstāko izglītību pedagoģijā, sociālā darbā, medicīnā vai psiholoģijā. • Pieredzi ar dažāda vecuma bērniem. Pievienojoties mūsu komandai, Jūs iegūsiet: · Iespēju darīt savu sirdsdarbu un uzņemties rūpes par bērniem. Mēs nodrošināsim visu sadzīvei nepieciešamo (pilnībā aprīkota ģimenes māja, ģimenes budžets, u.tml.) kā arī ikdienas atbalstu no ārpusģimenes aprūpes speciālistu komandas (sociālā darbinieka, psihologa u.c. speciālistiem). · Auklītes atbalstu uz noteiktu stundu skaitu mēnesī. · Profesionālu apmācību, darbu uzsākot. · Labus darba apstākļus. Sīkākai informācijai lūdzam zvanīt Valmieras SOS Bērnu ciemata direktoram Edijam Pētersonam mob. tālrunis: 27873444. Gaidīsim Jūsu CV un motivācijas vēstuli līdz 06.09.2019.uz e-pasta adresi: elina.niemiro@sosbca.lv. *Sazināsimies ar tiem kandidātiem, ar kuriem organizēsim tikšanās klātienē. Profesija: SOCIĀLAIS AUDZINĀTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Ganību iela 3, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-09-06 Kontaktpersona: Elīna Niemiro elina.nemiro@sosbca.lv

Mūsu partneri