Lasīšanas laiks: < 1 min
Latvijā un citviet Zemes ziemeļu puslodē iestājies astronomiskais rudens, savukārt dienvidu puslodē sācies pavasaris.
Svētdien plkst.4.54 pēc Latvijas laika bija ekvinokcija. Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs, – un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par desmit minūtēm pārspēj nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī.
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk – katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Gadalaikus iedala dažādi. Meteoroloģiskais rudens iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par +15 grādiem. Savukārt klimatiskā rudens robežas ir pēdējo 30 gadu meteoroloģiskā rudens sākuma un beigu vidējie datumi.
Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Kalendārais rudens vienmēr sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.
