Lasīšanas laiks: 5 min
“Zirgaudzētava Kocēni” šī gada 10.maijā svinēja 15 gadu jubileju. Tā ir ceturtā lielākā zirgaudzētava Latvijā, kas atrodas netālu no Valmieras, Kocēnu pagastā. Zirgaudzētava piedāvā interesentiem doties izjādēs, vizināties pajūgos kā arī iemācīties jāt. Šeit var trenēties arī nopietnam jāšanas sportam un iegādāties piemērotu zirgu. Ēku kompleksā ietilpst manēžas, staļļi, atpūtas telpas un ģērbtuves. Ir iespēja arī zirgus iznomāt kāzām un dažādiem pasākumiem.
15 gadi aizvadīti nemanot, īpaši, ja zirgi un to audzēšana ir sirds lieta. Audzētavas pirmsākumi meklējami 2000.gadā, kad īpašnieces Dace Stūre un Maija Kleinberga nodibināja “Zirgaudzētavu Kocēni”. Abas īpašnieces jaunības gados nodarbojās ar jāšanas sportu. Pēc studijām Dace kolhozu laikos izpirkusi zirgus, toties Maija zemi. Tā abas satikās 1996.gadā un nolēma kopīgi veidot uzņēmumu, kurš atrastos netālu no Valmieras. Tika izvēlēts Kocēnu novads, jo tajā zirgiem ir nepieciešamās ganības un plašie lauki izjādēm. Attīstībai palīdzējusi Eiropas Savienība, tika izveidots moderns un mūsdienīgs jāšanas un zirgu audzēšanas komplekss.
Šobrīd audzētavā ir ap 65 zirgiem, kuru priekšteči nāk no ārzemju kvalitatīvi selekcionētām šķirnēm:
“Katra audzētava vēlas iegādāties labākos ērzeļus vaislas darbībai. 2003.gadā ar valsts subsīdiju atbalstu varējām iegādāties ērzeli Catio HL (no Colando HL), no kura arī ir lielāka daļa ķēvju. Tālākiem vaislas darbiem tiek izmantoti ērzeļi Gaultjers (no Guido HN) un Cristāls (no Cattio HL). Tās arī ir pamatšķirnes, kuras izmantojam, jo zirgi nāk no Dānijas un Vācijas. Īpaši Vācijā ļoti strikti tiek selekcionētas šķirnes, jo tādi mazi defekti kā līkas kājas ietekmē vaislas darbību un iedzimst. Zirgi no šīm valstīm nāk ar sava veida garantiju, jo to senči sevi ir pierādījuši. Tas nozīmē, ka pārmantotas tiek arī sporta spējas. Tāpēc mūsu zirgi ir nopietni sportisti un spējīgi startēt augsta līmeņa sacensībās”, norāda Dace. Izaudzētie sportisti mājvietu rod ne tikai Latvijā, bet bieži vien aizceļo uz ārvalstīm. Lielākie zirgu pircēji atrodas Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un Vācijā.
Svarīga arī ir zirgu apmācība. Šis process ir ļoti laikietilpīgs un norit jau kopš kumeļa dzimšanas, kad to lēnām pieradina pie cilvēka klātbūtnes, mīļojot, glaudot un pastaigājoties ar to: “Lielākajā daļā audzētavu, īpaši tādās, kurās orientējas tikai uz zirgu audzēšanu, neviesojas bērni.
Mūsu audzētavā lielākā daļa klientu ir tieši bērni, kuri ik pa laikam apciemo jaundzimušos kumeļus. Līdz ar to zirgs jau no agrīnas bērnības ir pieradis pie cilvēku klātbūtnes, un tieši šo klientu rūpes atvieglo pieradināšanas procesu,”
stāsta Dace. Kad kumeļš sasniedzis divarpus gadu vecumu, to laiž hordā un pieradina pie segliem, kā arī jāšanas. Ap trīs ar pus gadu vecumu zirgam jau ir jābūt labi iejātam un tālāk to apmāca nepieciešamajam sportam. Tas par pieaugušu zirgu kļūst tikai ap sešu gadu vecumu.
Taču ne viss ir atkarīgs no zirga un tā prasmēm. Dace norāda, ka nopietnām sacensībām nepieciešams trenēties vismaz piecas reizes nedēļā, hobija līmenī var treniņiem laiku var veltīt pēc sirds patikas. Taču zirgi tiek nodarbināti katru dienu, jo tie nevar vienu dienu jāt un trīs atpūsties. Šādā režīmā zirgam rodas elpošanas problēmas, jo tam visu laiku nepieciešama slodze. Arī pašam jātniekam ir jāpierod pie fiziskās slodzes un daudz jāapgūst:
“Nevar uzkāpt zirgam mugurā, pagriezt to uz šķēršļa pusi un cerēt, ka tas pats aizrikšos un pārlēks tam pāri. Tāpēc arī jātnieki intensīvi trenējās, jo to kājām nepieciešams pierast pie slodzes, kā arī jāapgūst tas, kā pareizi vadīt zirgu,”
norāda Dace.
Lai gan šī ir viena no lielākajām zirgu audzētavām Latvijā, tajā saimnieko abas īpašnieces un viens palīgs ikdienas darbos. Taču zirgu barošanā palīdz arī bērni un to vecāki. Bērni bieži vien dod zirgiem sienu, taču to mammas palīdz saimniecībā. Tāpēc jāšanas sports un atpūta paredzēta ikvienam interesantam. “Ar varu pie zirgiem pieradināt nevar nevienu, taču tie, kuri vēlas, var jāt neatkarīgi no vecuma. Ar mūsu zirgiem jāj dāmas cienījamos gados, kā arī mazi bērni,” stāsta Dace.
Izjādēs piedalās arī bērni, kuri sirgst ar bērnu cerebrālo trieku vai citām traumatiskām slimībām. Audzētavā strādā pieredzējusi trenere, kura vada nepieciešamās nodarbības šādiem bērniem. Tomēr progress ir atkarīgs no tā, kad bērns uzsāk reitterapiju. Ja bērns jau no zīdaiņa vecuma vingro zirga mugurā, tad progress esot ātrāks un iedarbīgās nekā vēlākajos dzīves gados.
Turklāt bērni ar runas traucējumiem bieži vien sāk runāt ar zirgiem, jo to priekšā nerodas kauna sajūta. Pucējot un glaudot zirgu, bērni neviļus sāk runāties, un tas palīdz tālākajā komunikācijā ar cilvēkiem.
Neatkarīgi no bērna veselības stāvokļa un vecuma visiem līdz 18 gadu vecumam obligāti nepieciešams valkāt aizsargķiveri un drošības vesti, lai kritiena gadījumā netiktu traumēta mugura. Paši zirgi gan esot miermīlīgi un pieraduši pie bērnu klātbūtnes.
Kā jau par jebkuru pieradinātu dzīvnieku, arī par zirgiem nepieciešams rūpēties. Ja zirgs sasirgst ar nopietnu slimību, to, tāpat kā cilvēku, ved uz slimnīcu. Tuvākās klīnikas atrodas Tartu un Jelgavā. Latvijā vislabākais speciālists šādā jomā ir Nauris Laizāns, kurš pats bijis jātnieks un ieguvis labu ārvalstu pieredzi. Taču, ja dzīvībai bīstamas slimības netiek konstatētas, bieži izpalīdz vietējais vetārsts Evija Kozulāne.
Ikdienā zirgus baro ar auzām, sienu, zaļbarību, specializētu barību, vitamīniem, sāli un ūdeni. Ar pareizām rūpēm zirgi aug stipri un veselīgi. Arī sacensību rezultāti par to liecina. Īpašniece Dace nodarbojas ar pajūga braukšanas sportu un piedalījusies sacensībās ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Arī šogad, no 21.augusta līdz 23.augustam, norisināsies Kocēnu kausa pajūga braukšanas sacensības. Šo divu dienu garumā sacensībās piedalīsies arī mazie sportisti. Visi laipni aicināti!
