Lasīšanas laiks: 3 min
Rūjienas un Naukšēnu uzņēmēji savākuši 2480 jeb trešo daļu abu novadu iedzīvotāju parakstu pret to pievienošanu Valkas novadam, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmumu SIA “Kunturi”, SIA”Saktas ZS” un SIA “Naukšēni” īpašnieks Jurģis Krastiņš.
“Man ir 17 abu novadu uzņēmēju pilnvarojums šodien valdības sēdē paust mūsu viedokli, ka mēs ne pa kam netaisāmies pievienoties Valkas novadam. Tā ir pilnīgi absurda ideja pievienot Rūjienu un Naukšēnus Valkai, ar kuru mūsu novadus nekas nesaista,”
sacīja Krastiņš.
Uzņēmēja ieskatā, tas cilvēks, kurš uzzīmējis šādu Latvijas karti, ir vai nu politiski uzpirkts vai arī ir pilnīgs nejēga.
Krastiņš pieļāva, ka, iespējams, tas darīts tādēļ, lai glābtu Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) vadīto Valku, kuras budžets jau esot “ar mīnusa zīmi”.
Runājot par to, vai ir pārliecība, ka valdībā viņu viedokli ņems vērā, Krastiņš norādīja, ka tas ir uzņēmēju, ne pašvaldības viedoklis. Ja jau pat uzņēmējus ignorēs, tad ko vispār valdība ņem vērā, vaicāja uzņēmējs.
Krastiņš uzskata, ka vajadzīga ne tikai administratīvi teritoriālā, bet vienlaikus arī valsts pārvaldes reforma.
“Valstī ir vairāk vajadzīgi cilvēki, kas rada vērtību nevis tikai pārdala to, kas saražots. Birokrātiju valstī varētu samazināt par vienu trešdaļu,”
pauda uzņēmējs.
Viņam kā uzņēmējam esot pilnīgi vienalga, kur atrodas pašvaldības administratīvais centrs, bet, veidojot lielākas un spēcīgākas pašvaldības, būtu svarīgi, lai notiktu vienmērīga pašvaldības attīstība un netiktu aizmirsts par nomalē dzīvojošajiem cilvēkiem.
Krastiņš teica, ka Rūjienai un Naukšēniem lietderīgāk būtu pievienoties Valmierai, taču būtiski risināt arī pārvaldības problēmas.
“Maza pašvaldība ir laba parastiem cilvēkiem, bet tā dārgi izmaksā. Turklāt maza pašvaldība nespēj īstenot lielus projektus. Absurda ir pašvaldību konkurence par skolēniem, kam tiek tērēti nesamērīgi lieli līdzekļi, lai gan viņu izglītošanu varētu nodrošināt daudz ekonomiskāk,”
norādīja uzņēmējs.
Jau ziņots, ka šodien valdības sēdes darba kārtībā iekļauts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais konceptuālais ziņojums par administratīvi teritoriālo reformu.
Ziņojumā norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota. Tāpat VARAM ziņojumā piedāvā savu skatījumu par administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmajiem jautājumiem, administratīvo teritoriju veidiem, novadu administratīvajiem centriem un to saistību ar valsts pārvaldi, kā arī par novadu izveidošanas kritērijiem.
Tāpat ziņojumā ietverta informācija par veiktajām konsultācijām ar pašvaldībām, kā arī informācija par to, kuri no pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem ņemti vērā.
Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36.
Ministrijas piedāvātajā reformas modelī iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas būtu Daugavpils, bet mazākā – Līvāni.
Mazākās pašvaldības pēc reformas būtu Alūksnes, Valkas, Balvu, Preiļu un Smiltenes pašvaldības. Plānots, ka katrā no tām dzīvos mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju.
Pēc teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs Liepāja, Madona un Jēkabpils, bet trīs mazākās – Jūrmala, Salaspils un Mārupe.
Kopumā iecerēts, ka reforma neskars septiņas pašvaldības – Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu un Salaspils novadu.
Paužot neapmierinātību ar reformas gaitu, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirmdien vienojās rosināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju.
Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas.
Kariņš gan norādījis, ka viņam ir uzticība Pūcem par viņa spēju administratīvi teritoriālo reformu novest līdz galam.
Pareizi maļači