Lasīšanas laiks: 4 min
Augstos valsts un pašvaldību amatos pierasts redzēt kungus un dāmas gados, taču Mazsalaca var lepoties ar, iespējams, gados pašu jaunāko pašvaldības sastāvu. Te izpilddirektora amatā saimnieko jauns un aktīvs puisis – Ritvars Sirmais. Aicinājām uz sarunu par padarīto un plānoto novadā.
Jūs esat viens no gados jaunākajiem pašvaldību izpilddirektoriem Latvijā. Kā ir nācies sevi pierādīt pieredzes bagātākiem kolēģiem un pilsētas iedzīvotājiem? Kas palīdzēja “izsist” sev ceļu, iegūt cieņu un atzinību?
Par sevis pierādīšanu ir jāsaka – to nevar izdarīt vienā dienā, jāpaiet kādam ilgākam laikam. Sevi pierādīt Tu vari ar saviem darbiem, darot lietas tā, lai novada iedzīvotāju ikdiena veidotos labāka un patīkamāka. Ir jāuzklausa dažādi viedokļi un jāpieņem lēmumi par svarīgākajām un būtiskākajām lietām, ko darīt tūlīt un kuras varam īstenot vēlāk.
Man ir liels gandarījums par to, ka esam “atvēruši durvis plašāk” novada iedzīvotajam.
Uzklausām, cenšamies pēc iespējas ātrāk novērst sasāpējušas lietas un ieraudzīt to, kam varbūt ikdienas steigā paejam garām, bet ne vienmēr to varam un drīkstam darīt. Retāk, bet gadās arī, ka iedzīvotāji vienkārši vēlas ar kādu parunāties – izkratīt sirdi.
Izpilddirektora amatā esat jau divus gadus. Ar kādiem padarītajiem darbiem, panākumiem varat lepoties?
Darbu nevar izdarīt viens pats. Tas ir komandas darbs, un, tikai strādājot kopā, varam paveikt tās daudzās lietas, ar kurām ikdienā jāsastopas. Un mana komanda ir visi pašvaldībā strādājošie, novada iestāžu darbinieki – mēs visi darām kopīgu darbu, un par šo līdzdalību es viņiem saku paldies.
Esam panākuši, ka Mazsalacas pirmskolas izglītības iestāde strādā cauru gadu – to novērtē visi strādājošie vecāki. Mazsalacas novada muzejs drīzumā pārcelsies uz skaistām muižas telpām. Šo divu gadu laikā ar struktūrfondu palīdzību esam īstenojuši vairākus lielus projektus – renovētas ēkas, atjaunotas un izbūvētas apakšzemes komunikācijas.
Paldies biedrībām par realizētajiem projektiem – kā vērienīgākais noteikti jāmin Salacas upes tīrīšanas projekts kopā ar biedrību “Ziemeļvidzemes ģeoparks”.
Lielu pienesumu mums dod vietējie novada uzņēmēji un saimniecības, atbalstot dažādus kultūras un sporta pasākumus. Daudz jau ir izdarīts labiekārtošanas darbos un vēl milzum daudz ir, ko darīt pie sakopta novada veidošanas. Saimnieciskajā jomā darām ļoti daudz. Salīdzinoši ar 2014.gadu,šis gads no mums visiem prasa vairāk laika un spēka.
Kādi, Jūsuprāt, ir lielākie novada šķēršļi ceļā uz attīstību?
Kā būtiskākais novada attīstības kavēklis jāmin tas, ka Mazsalacas novada teritorijā netiek dibināti jauni uzņēmumi.
Pie tā nemitīgi strādājam, taču diemžēl pagaidām bez pozitīva rezultāta. Esam runājuši ar diviem lieliem zivju pārstrādes uzņēmumiem, kuri izteica vēlēšanos atvērt ražotni bijušajā zivju pārstrādes uzņēmuma telpās Mazsalacā, bet radās problēmas ar zemes īpašniekiem, kas atturēja uzņēmējus no tālākās rīcības. Ir veiktas pārrunas ar potenciālajiem interesentiem, kuri meklē vietu jaunas biznesa idejas realizēšanai.
Kādi ir lielākie mērķi, kurus Mazsalacas novadā noteikti jāīsteno tuvāko 3 līdz 5 gadu laikā?
Lielākie mērķi ir infrastruktūras uzlabošana novadā – jaunu ūdens un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve, bērnu rotaļlaukumu izveide, bērnudārza un slimnīcas jumta nomaiņa, kā arī gājēju ietvju izbūve un ceļu sakārtošana.
Jebkurai lauku pašvaldībai liela sāpe ir jaunieši, kuri dodas studēt un strādāt uz lielpilsētām vai vispār dodas prom uz ārzemēm un neatgriežas. Kāda situācija ir Mazsalacas novadā šajā ziņā un kā Jūs saredzat iespējas jauniešiem atgriezties?
Jā, piekritīšu, arī no mūsu pašvaldības aizbrauc iedzīvotāji, un tie nav tikai jaunieši, bet arī cilvēki pusmūžā. Aizbraukšanas iemesli ir saprotami – trūkst darbavietas, un aizbraukšanu nevajag nosodīt. Ir divu veida aizbraucēji – tie, kuri tuvākajā laikā vispār nedomā atgriezties un ir iekārtojušies uz dzīvi ārvalstīs, un otra grupa, kas vēlas atgriezties un īslaicīgi atgriežas katru vasaru. Šie cilvēki savu nopelnīto naudu iegulda šejienes īpašumos ar domu pēc pāris gadiem atgriezties pavisam, kas vismaz novadam ir laba zīme. Daudz jauniešu dodas uz lielākām pilsētām, tur iekārtojas un paliek. Tomēr pēdējos pāris gados novadā redzam vairākas jaunas ģimenes, kuras atgriežas.
Cik saprotu, tad palīdzības saucienu dzelzceļa pārvada tilta remontā valsts nav sadzirdējusi un jātiek galā pašiem. Kāds ir iecerētais rīcības plāns šajā situācijā?
Esam sapratuši, ka diemžēl palīdzību no valsts puses nesaņemsim. Šobrīd idejas līmenī ir plāns par 2016.gada pašvaldības budžeta līdzekļiem veikt pārvada rekonstrukciju. Ja būs nepieciešami papildus līdzekļi, ņemsim aizdevumu.
