Rīt, 9.maijā, visā pasaulē notiks globāla akcija tīrākas planētas un depozīta sistēmas atbalstam. Akcija notiks visos piecos kontinentos, tajā piedalīsies vides aktīvisti no 25 valstīm. Plkst. 9 no rīta pēc vietējā laika vietā, kas nozīmīga vietējai sabiedrībai, ar drona palīdzību tiks fiksēts aktīvistu izveidots liels uzraksts “Tīra planēta” (“Clean Planet”). Latvijā akciju organizē biedrība “Zaļā brīvība”.
Akcija sāksies Jaunzēlandē, pēc tam turpināsies Austrālijā, Ķīnā, Honkongā, Indonēzijā, Filipīnās, Indijā, Irānā, Rumānijā, Latvijā, Čehijā, Itālijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Velsā, Argentīnā, Bostonā, Kanādā, Kalifornijā un Kostarikā.
Uzraksti tiks izveidoti dažādās valodās – Latvijā tas būs latviski – izvēloties kādu tieši šai zemei raksturīgu vietu – tā var būt kalna virsotne, kādas celtnes jumts, iela, upes vai jūras mala. Latvijas vides aktīvisti uzrakstu “Tīra planēta” veidos Rīgas jūras līča piekrastē. Uzraksts tiks nofotografēts ar drona palīdzību, pēc tam veidojot kadru virkni, kurā būs redzama akcijas norise 5 kontinentos, 25 dažādās pasaules valstīs. Nākamajā dienā attēli tiks publiskoti medijos un sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #cleanplanet.
Akcijas mērķis – panākt, lai depozīta sistēma tiktu ieviesta globālā mērogā. Depozītu sistēmu par piemērotāko, ekonomiski pamatotāko un videi draudzīgāko iepakojumu plūsmas pārvaldes sistēmu šobrīd atzinušas daudzas pasaules valstis, to skaitā – arī 17 Eiropas valstis. Dzērienu iepakojuma sistēma ir ieviesta arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
Latvijas patērētāji jau tagad par katru dzēriena iepakojumu maksā dabas resursa nodokli vai ražotāja atbildības sistēmām nepilnu 1 eirocentu, kas paredzēts atkritumu dalītai savākšanai. Taču lielākā daļa jeb aptuveni 65 % atkritumu šobrīd tiek apglabāti poligonos, tā vietā lai tos savāktu un pārstrādātu.
“Latvijas mežos līdz pat 80 % savākto atkritumu ir tieši PET pudeles,” uzsver vides eksperts, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, “Jau vairākkārt esam stāstījuši, ka esošā atkritumu pārvaldes sistēma nenodrošina tik augstu atkārtoti izmantojamo un pārstrādājamo materiālu atpakaļ savākšanu procentu kā dzēriena depozīta sistēma. Ieviešot depozīta sistēmu, mēs iegūstam iespēju atpakaļ savākt ļoti augstvērtīgu materiālu, ko pēc tam var izmantot gan pārstrādei, gan atkārtoti kā dzērienu iepakojumu. Materiāls, kas šobrīd tiek iegūts, sašķirojot atkritumus šķirošanā poligonā, diemžēl šādiem mērķiem nav izmantojams.”
Akcijas veidotāji uzsver, ka efektīva depozīta sistēma nodrošina vairāk nekā 90 % augstu dzērienu iepakojuma pārstrādes iespējamību, samazina vides piesārņojumu – gan īstermiņā (dzērienu iepakojums nemētājas mežos un pļavās), gan ilgtermiņā – tiek saudzēti dabas resursi, un liek preču ražotājiem izturēties atbildīgāk.
Globālās akcijas organizatori informē, ka 2015. gadā visa pasaulē tika pārdoti vairāk nekā 1,6 triljoni dzērieni plastmasas, alumīnija u.tml. iepakojumos. Aplēses liecina – ir liela iespējamība, ka jau šajā, 2019. gadā globālie pārdošanas apjomi dzērieniem, kas iepakoti alumīnija, plastmasas u.tml. iepakojumos varētu sasniegt pat 1,9 triljonus.
Neefektīvas atkritumu apsaimniekošanas sekas ir jūtamas visa pasaulē – liels apjoms dzērienu iepakojuma nonāk apkārtējā vidē vai arī tiek sadedzināti, vai apglabāti poligonos; to pārstrādes iespēja tiek izmantota salīdzinoši mazos apjomos.
