Uz Latvijas vairāk nekā 12 500 upēm šobrīd ir 147 mazās hidroelektrostacijas (HES). Pēc skandāliem par OIK nelikumīgām izmaksām, valsts samaksātajiem simtiem miljoniem eiro, kā arī pēc tam, kad vides eksperti ilgstoši norāda uz sakropļoto vidi, tagad šo mazo HES nākotne praktiski ir izlemta – uz to ReTV Ziņu dienestam norāda gan Ekonomikas ministrija, gan vides eksperti, gan mazo HES īpašnieki.
Iemesli, kāpēc mazās hidroelektrostacijas nākotnē būs krietni mazāk, ir vairāki. Viens no tiem: izpostītā dabiskā upju vide.
Matīss Žagars, vides speciālists, ihtiologs: “Labākā analoģija, kā šo situāciju saprast, ir asinsvadi ķermenī – upe ir maziņš asins vadiņš, kuru aizdambē, un tad iedomājamies, kas tad notiek.”
Otrs iemesls – gadiem ilgusī negodprātīgā attieksme no dažu tirgus dalībnieku puses, saņemot no valsts simtiem miljonus eiro. Uz to ReTV Ziņām norāda arī Krīgaļu dzirnavu HES saimnieks Kaspars Gailītis, kuram pieder neliela hidroelektrostacija, kas izveidota viņa senču celtās dzirnavās Amatas novadā uz nelielās Mergupes: “Mēs kā atjaunojamās enerģijas ražotāji saprotam, ka OIK ir kaut kā sevi diskreditējusi, diemžēl tas ir dažu negodīgu cilvēku dēļ, kas pēc tam atsaucas uz visu nozari.”
Naudas plūsma mazajām HES joprojām ir liela: tikai 2019.gadā vien lielāko atbalstu no valsts saņēma Vēžu krāces HES Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā – nepilns miljons eiro (830 tūkstoši eiro), Spridzēnu HES pļaviņu novada Aiviekstes pagastā 382 tūkstoši eiro un Ogres HES – 310 tūkstoši eiro. Kopumā valsts mazo HES īpašniekiem viena gada laikā vien izmaksājusi 8,2 miljonus eiro (Ekonomikas ministrijas sniegtie dati).
Trešais iemesls – pēc lielajiem skandāliem un valsts līdzekļu izšķērdēšanu, valstij ir vēlme atbrīvoties no mazajām HES. Ekonomikas ministrija (EM) ir tieša – mazajām hidroelektrostacijām ir jābeidz darbība vai arī jāmeklē savas saražotās elektrības noiets.
EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis: “Viņi saražo elektrību un var uzlikt tiešo patērētāju sev blakus, piemēram, zemnieki – viņi saka, ka lielas cenas par elektrību, tad tāda saimniecība varētu nolikt graudu kalti vai kādu citu būvi blakus, kur izmantot šo enerģiju pašpatēriņā, jo pašpatēriņā enerģijai ir augsta pievienotā vērtība. Cena, lai saražotu, ir pietiekoši normāla.”
