Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), fondu līdzekļi bijis būtisks atspaids valsts ekonomikas izaugsmei. Izmantojot finansējumu no ERAF, ESF un KF īstenoti dažādi projekti Latvijas pilsētās un laukos – sakārtotas skolas, kultūras iestādes, atjaunoti ceļi un ūdenssaimniecības projekti, līdzekļus attīstībai piesaistījuši uzņēmumi.
“Šajā plānošanas periodā no 2014. – 2020. gadam Latvijai bija pieejami 4,4 miljardi eiro ES fondu līdzekļu. Līdz šim līgumi ir noslēgti par 88% pieejamā finansējuma, pilnībā apgūti 30% pieejamā finansējuma,” tā sarunā raidījumā “Jautā-Jums” stāsta Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Boriss Kņigins. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomiskais padomnieks Mārtiņš Zemītis stāsta: “Latvija ES fondu apguves ziņā Eiropā kopumā ir krietni virs vidējā līmeņa. Arī mūsu valsts ekonomika kopumā gūst ievērojamu labumu no ES fondu apguves. Ja Latvijas ekonomikas izaugsme gadā tiek prognozēta ap 3%, tad aptuveni 1,5% ir pateicoties ES fondiem. Tas nozīmē, ka Latvijā Eiropas nauda spēlē ļoti nozīmīgu lomu.”
Raidījuma “Jautā-Jums” ietvaros viesojāmies uzņēmumā “Yes We Can”, kurš nodarbojas ar unikālu mākslas un dizaina priekšmetu radīšanu. Tā līdzīpašnieks Jānis Miķelsons atzīst, ka līdz šim teju visas dominējošās ražošanas iekārtas iegādātas, kā arī ēku siltināšana veikta, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus. Šāda iespēja ļāvusi uzņēmumam attīstīties un nereti īstenot visneparastākās ieceres.
Mārtiņš Zemītis uzsver: “Aizvien turpinās sarunas par ES fondu līdzekļu kopējo apjomu, kas Latvijai būs pieejams nākamajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam. Šobrīd ir skaidrs, ka samazinājums varētu būt aptuveni 13%. Tas tāpēc, ka Latvijai IKP nav audzis tik strauji, kā citām ES valstīm.”
Kādas nozares nākamajā plānošanas periodā būs prioritāras un saņems ES fondu līdzekļus, uzzinājām 7. novembra raidījumā “Jautā-Jums”. Raidījums veidots sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
