Lasīšanas laiks: 3 min
Burtnieku novada pašvaldība uzsākusi sadarbību ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, kura Valmiermuižas pils torņa dekoratīvo griestu un sienu gleznojumu saglabāšanai piešķīrusi 20 000,00 eiro. Savukārt pašvaldība torņa fasādes konservācijas darbiem plāno izlietot 15 505,11 eiro, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.
Darbi tornī jau ir uzsākti un tos vada restaurators Juris Pavlovs. “Galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka ir droši uzturēties ēkas tuvumā, jo no fasādes krīt ķieģeļi un apmetums. Tāpat jānovērš nokrišņu iedarbība uz mūriem un ēku kopumā, kā arī jāsakārto nestabilās, brūkošās daļas. Sakārtojot kritiskās zonas, ēka tik ļoti nebojāsies līdz brīdim, kad tiks uzsākti lielāki atjaunošanas darbi. Savukārt iekšpusē griesti, uz kuriem atrodas gleznojumi, ir kritiskā stāvoklī – pārsegumi draud iebrukt. Līdz ar to mums jāveic glābšanas darbi. Saudzīgi nepieciešams noņemt gleznojumus un tos saglabāt tālākai eksponēšanai, ar iespēju tos novietot atpakaļ torņa interjerā,” stāsta Juris Pavlovs.
Pēc Jura Pavlova uzaicinājuma gleznojumu restaurēšanu veic poļu restaurators Bartolomejs Kubjaks ar palīgiem. Viņš ir diplomēts restaurācijas speciālists ar gandrīz 20 gadu pieredzi šajā arodā. Poļu speciālistam pieder uzņēmums, kas ir piedalījies restaurācijas darbos citos objektos Latvijā, Polijā, Ukrainā, Horvātijā, Rumānijā, Ungārijā, kā arī Norvēģijā. Latvijā poļu speciālists ir strādājis Dobeles pilsdrupu un Rīgas biržas ēkas restaurācijas darbos, kā arī vairākos citos objektos. Valmiermuižas pils torni viņš vērtē kā skaistu un vērtīgu objektu, kuram steidzami nepieciešama glābšana. Poļu speciālists uzsvēra, ka viņam ikviena vēstures liecība ir nozīmīga: “Gluži kā ārstam ikviena dzīvība ir svarīga, tā arī restauratoram ikviens vēstures objekts ir vienlīdz vērtīgs. Ar vērtēšanu lai nodarbojas vēsturnieki un mākslas eksperti. Manuprāt, ikvienu vēstures liecību ir svarīgi saglabāt, jo bez pagātnes zināšanas nevar veidot nākotni,” piebilda Bartolomejs Kubjaks.
No 17. augusta darbu veikšanā iesaistījušies arī jaunie speciālisti no Latvijas Mākslas akadēmijas, kuriem Bartolomejs Kubjaks mācīs divas metodes, kādā veidā no griestiem tiek noņemti vērtīgie gleznojumi, lai Latvijā turpmāk būtu zinoši eksperti, kuri būs kompetenti šādu gleznojumu restaurācijā. Viens no veidiem ir noņemt gleznojumus kopā ar apmetumu, bet otra metode ir – gleznojumu noņemšana bez apmetuma pamatnes. Šis darbs varētu ilgt apmēram trīs nedēļas. Pēc griestu remonta gleznojumi tiks saudzīgi piestiprināti atpakaļ vietā. Turpmākajā restaurācijas procesā varēs lemt, vai gleznojumi tiks atjaunoti pilnībā, vai atstāti esošajā autentiskajā stāvoklī.
Gleznojumu restaurācijas darbos piedalās trīs studentes un viena absolvente no Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļas. Viņas pastāstīja, ka šī prakse viņām ir īpaša, jo plānots apgūt jaunas darba metodes, ar kurām līdz šim nav nācies saskarties mācību procesā. Jaunietes atklāja, ka restaurācija ir ļoti pedantisks darbs. Tas sastāv ne tikai no praktiskās daļas, kad notiek darbs pašā objektā. Lielu daļu laika prasa izpēte un datu analīze. Tāpat aizraujoši ir spēt atšķirt viltojumus un oriģināliem, kā arī apgūt dažādas restaurācijas tehnikas, kas ļauj paveikt šķietami neiespējamo. Studentes atzīst, ka Latvijā ir daudz restaurējamu objektu, tādēļ pēc mācībām darba pietiks ilgam laikam.
Valmiermuižas pils tornis celts 1883. gadā un ir vienīgā līdz mūsu dienām saglabājusies liecība no senās kungu mājas. Tā interjeros fragmentāri saglabājušies vēsturiski vērtīgi sienu un griestu dekoratīvie gleznojumi – tie ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
