Lasīšanas laiks: 6 min
XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki aizvadīti. Svētki raisījuši pozitīvas emocijas gan dalībniekiem, gan skatītājiem. Šie svētki atmiņā paliks arī ar ģībšanas gadījumiem Mežaparka Lielajā estrādē un atcelto gājienu, kurā lielākā daļa dalībnieku devās brīvprātīgi. Par notikumiem Rīgā portālu “Valmieras Ziņas” visu svētku nedēļu informēja trīs dalībnieki no Valmieras: Nadīna Līga Gredzena, Paula Portnaja un Madis Svincovs. Ar viņiem arī tikāmies pēc svētkiem.
Madis Svincovs, “Valmieras Ziņu” svētku reportieris un deju kopas “Pērkonītis” dalībnieks, kopā ar citiem valmieriešiem dzīvoja Mežciema pamatskolā. Kopumā svētki bijuši labi, taču, salīdzinot ar Dziesmu un deju svētkiem 2013.gadā, Madis vēlējies arī skolēnu dziesmu un deju svētkos kādu pasākumu vai balli pašiem dalībniekiem.
Madis norāda, ka emocijas, kas tiek gūtas šajā pasākumā atsver visus sīkumus un organizatoriskās ķibeles. Viens puisis no deju kolektīva bija aizmirsis paņemt savu identifikācijas karti. Nācās braukt tai pakaļ, jo Daugavas stadionā viņu nelaida.
Vissaviļņojošākais brīdis deju lieluzvedumā Madim bijis mirklis, kad skanējusi valsts himna. Tas, viņaprāt, bija īstais uzveduma fināls.
Kā Madim stāstījuši koristi, brīdī, kad Mežaparka lielajā estrādē sākuši ģībt bērni, valmierieši, zinādami, kur stāv savējie, mēģinājuši saskatīt, vai nav noģībis kāds no tiem: “Ar tām sausajām pusdienu paciņām, ko esmu redzējis fotogrāfijās, nevar paēst. Kārtīgi nepaēdot vienu dienu, nekas slikts varbūt nenotiks. Bet katru dienu no kā tāda pārtikt? Ceru, ka nākamajos svētkos tas mainīsies.”
“Bijām neizpratnē, kāpēc atcelts gājiens, tas bija nepatīkami. Varēja neatcelt gājienu, bet vienkārši aicināt dalībniekus izvērtēt savu pašsajūtu un veselības stāvokli.”
“Valmieras Ziņu” Dziesmu svētku reportiere, pūtēju orķestra “Si bemol” dalībniece Nadīna Līga Gredzena stāsta, ka Rīgā pavadītais laiks ļoti paticis un žēl, ka viss tik ātri beidzies. Piedzīvojums sācies jau Valmierā, kad, plānojot, kā salikt daudzās mantas autobusā, sanācis nedaudz aizkavēties.
“Sēdējām uz instrumentu kastēm, jo visas brīvās vietas bija aizpildītas ar citām mantām. Izbraukšanas dienā mums bija pūtēju orķestru finālkonkurss, to nedrīkstēja nokavēt. Viss beidzās laimīgi. Mums ļoti paveicās ar šoferīti, sadraudzējāmies, tā arī visu svētku laiku pavadījām kopā.”
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka “Si bemol” sava kolektīva autobusa vadītāju Sergeju Smorodinu nominējuši titulam “Aizrautīgākais Dziesmu svētku šoferis”.
“Pārsteidzoši, bet finālkonkurss bija pirmā reize, kad nebiju uztraukusies un kājas bailēs neļodzījās. Bijām pārliecināti, ka konkurencē starp astoņiem orķestriem savā grupā ieņemsim sesto vietu. Rezultātus sauca, sākot ar pēdējo. Kad bija nosaukta jau piektā vieta, domājām, ka kāds kaut ko sajaucis, nav nolasījis sarakstā mūsu vārdu. Man liekas, mūsu diriģents Mārtiņš Birnis tā arī nesaprata, kādu apbalvojumu saņēmām, kad viņu beidzot izsauca. Trešā vieta mūsu grupā un zelta diploms ir “Si bemol” augstākais rezultāts līdz šim.”
Nadīna Līga stāsta, ka sadzīves apstākļi bijuši ļoti labi. Mežciema pamatskolas divas klases bija sadalītas starp orķestra zēniem un meitenēm. Lai gan meiteņu istabiņa esot bijusi kā centrālais štābiņš, kur visiem pulcēties.
“Ļoti patika tur pavadītais laiks. Brīvajos brīžos sarūmējāmies starp matračiem, našķojāmies ar saldumiem un runājāmies. Sasummējot miegā pavadīto laiku, nogulēts mazliet vairāk par desmit stundām. Bet nogurumu nejutām. Pēdējā naktī, kad domājām, ka gājiens atcelts, daži aizgāja gulēt tikai septiņos no rīta. Lai gan neilgi pēc tam Mārtiņš modināja un teica, ka gājiens laikam tomēr būšot, visi, neskatoties, cik gulēts, izskatījās moži.”
Gājiena laikā piedzīvots arī nepatīkams starpgadījums – četriem dalībniekiem palika slikti, bet uzreiz tika sniegta palīdzība, viss bijis kārtībā. Nadīna uzsver, ka kāda vainošana masveida ģībšanā ģenerālmēģinājuma laikā nav pareiza.
“Bērniem jāiemācās, ka, esot prom no mājas, pašiem arī ir jāpadomā par savu veselību, nevar pārtikt tikai no našķiem, neatpūsties. Mums bija garšīgs ēdiens. Protams, sausais uzturs varēja būt mazāk, bet, uzskatu, viss bija līdzsvarā, turklāt garšīgi un arī padomāts par veģetāriešiem.”
Nadīna Līga nevar izdalīt, kas visvairāk paticis. Kopā būšana un ģenerālmēģinājumi vēl ilgi palikšot atmiņā. Orķestra dalībnieki vienojušies arī kādā protesta akcijā.
“Pirms izbraukšanas uz Rīgu mums pienāca ziņa, ka jāņem līdzi maiņas apavi, jo Ķīpsalas izstāžu hallē, kur notika mēģinājumi, ielikts gaišs paklājs. Mums tas likās nepieņemami – pirms tik liela pasākuma grīdu pārklāt ar gaišu materiālu. Nolēmām, ka maiņas apavus līdzi neņemsim. Tā vietā aizgājām uz Maximu un iztukšojām šī veikala melno zeķu plauktu. Tā nu bijām visi vienādi melnās zeķītēs. Citi dalībnieki ar nožēlu pēc tam brīnījās, kā viņiem nav ienākusi prātā tāda ideja.”
Ja gājiens nebūtu noticis “Si bemol” vienotos vēl kādā kopīgā pasākumā – bija jau izplānota zibakcija Vecrīgas ielās ar domu pārsteigt garāmgājējus, skaņdarbu sākot spēlēt dažiem dalībniekiem, bet pamazām pievienojoties visiem orķestrantiem.
Paula Portnaja, “Valmieras Ziņu” Dziesmu svētku reportiere no kora “SolLaRe” stāsta, ka viss paticis, jo īpaši atmiņā paliks koru finālu koncerts, kurā “SolLaRe” meitenes savā grupā ieguvušas otro vietu, kā arī noslēguma koncerts Mežaparkā.
“Otrā vieta Latvijā 5. līdz 9.klašu meiteņu grupā ir ļoti labs rādītājs. Arī diriģentei Irēnai Zelčai patika, kā nodziedājām. Mūsu Dziesmu svētku nedēļa sākās ļoti pozitīvi.”
Vienīgais, kas izraisījis nepatīkamas sajūtas, bijuši ģībšanas gadījumi lielkoncerta ģenerālmēģinājumā Mežaparkā. Arī kāda “SolLaRe” dziedātāja aizvesta uz slimnīcu, bet vēl divām palicis slikti. Paula gan norāda, ka nevar pateikt, kas īsti bijis cēlonis, visticamāk – apstākļu kopums, ka nav kārtīgi paēsts, nav bijusi pietiekama atpūta, psiholoģiskais efekts, redzot, ka blakusstāvētājiem paliek slikti.
“Par ēdienu nevar sūdzēties. Lai gan brokastis bija jau septiņos un diena pagāja mēģinājumos Mežaparkā, tomēr vakaros varējām atpūsties. Pietrūka kārtīga izgulēšanās, jo visiem kopā gribas parunāties, arī aizmigt grūti.”
Koristes solidarizējušās ar draudzeni, kura nonāca slimnīcā, tāpēc gājienā nedevās. Arī noslēguma koncertā bijušas bažas par to, vai situācija neatkārtosies, tomēr viss noritējis mierīgi.
Paulai sanācis nobildēties arī ar vienu no šī gada Dziesmu svētku slavenībām Justu, kurš korim rādījis kustības. Savukārt viens no pirmajiem darbiem, ko meitene izdarīja, atgriežoties mājās, kārtīgi izgulējās.
“Visvairāk man atmiņā paliks mūsu uzstāšanās fināla konkursā, lielkoncerts Mežaparkā, kas bija ļoti saviļņojošs, neaprakstāmā sajūta, esot kopkorī, vainadziņu mešana koncerta izskaņā un, protams, Justs, puisis, ar kuru visi gribēja nofotografēties.”
Valmieras Viestura vidusskolas jauktā kora dalībnieka Lotāra Zariņa sagatavotu atskatu par pieredzēto svētkos iespējams lasīt šeit.
“Valmieras Ziņas” izsaka pateicību reportieriem par iespēju sekot līdzi valmieriešu gaitām Dziesmu un deju svētkos! Dāvaniņas reportieriem sagādāja Sajūtu parks, kino “Gaisma” un kafejnīca “Jauna Saule”.
