Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijā ar nodokļu politikas izmaiņām nedrīkst steigties un ir nepieciešama nopietna diskusija, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
“Esmu no savas puses paudusi, ka ir jāpieturas pie principa, ka nekādas nodokļu izmaiņas netiek veiktas pirms tās netiek saskaņotas ar sociālajiem partneriem vai vismaz tās netiek pamatīgi apspriestas, lai rodas sapratne, kādēļ tās ir vajadzīgas. Ja mēs nevaram vienoties par nodokļu izmaiņām, kuru mērķis ir gūt vairāk ienākumu, tad ir jāsaprot, ka mēs vienkārši tērēsim mazāk. Lai nav tā, ka mums ir milzu vajadzības un tad mēs vienkārši skatāmies, kur tam dabūt naudu un tādēļ palielinām nodokļu likmes,” teica ministre.
Viņa pagaidām negribēja steigties ar kādiem konkrētiem priekšlikumiem. “Mums vēl ir jāizdara mājasdarbs – mēs esam piesaistījuši Pasaules Banku un būtu muļķīgi tērēt 300 tūkstošus eiro no budžeta naudas, nesagaidot Pasaules Bankas rekomendācijas. Domāju, ka šis būs pētījums ar jēgu. Mēs esam vienojušies, ka līdz aprīļa beigām viņi sagatavo esošās situācijas analīzi. Vienlaikus ir svarīgi, lai pētījums nebūtu pārāk plašs. Mūsu vēlmju saraksts, protams, ir ļoti liels, bet vienlaikus jāsaprot, jo šis pētījums būs plašāks, jo tas būs arī virspusīgāks. Tādēļ aprīļa beigās mēs vienosimies par tēmām, kuras Pasaules Banka analizēs detalizētāk,” teica Reizniece-Ozola.
Pēc viņas minētā, Pasaules Bankai būtu jāvērtē, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēja, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. “Es no savas puses redzu dažus aspektus, kuri būtu svarīgi. Ir jāsaprot kādas ir mūsu efektīvās nodokļu likmes, proti, gan nodokļu likmes, gan spēkā esošie to atvieglojumi salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. Tas parādītu kāda ir mūsu rezerve gan nodokļu likmju palielināšanā, gan atvieglojumu piemērošanā,” norādīja finanšu ministre.
Tāpat viņa atzīmēja, ka nepieciešams vērtēt jauno uzņēmumu jeb mikrouzņēmumu atbalsta režīmu. “Es no savas puses uzskatu, ka mums ir jābūt atšķirīgai pieejai straujas izaugsmes uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams ieskriešanās periods, un tā saucamajiem dzīves stila uzņēmumiem. Tāpat ir jāvērtē investīciju piesaistes un uzņēmējdarbības attīstības stimuli. Mēs, piemēram, redzam, ka pašlaik ir nodokļu atvieglojumi lieliem investīciju projektiem, bet man gribētos to pavērst tādā virzienā, ka tas ir trūkstošais āķītis jaunu uzņēmumu piesaistei, nevis atbalsts jau esošiem uzņēmumiem, kuri te tāpat jau strādā un investē. Šīs ir papildus lietas kopējam uzdevumam, par ko domā eksperti, proti, kā palielināt ieņēmumus, veicināt konkurētspēju un samazināt nevienlīdzību,” sacīja Reizniece-Ozola.
