Lasīšanas laiks: 2 min
“Labsajūtas nometne tās dalībnieces pilnīgi noteikti pārvērtīs. Nekas nebūs tā, kā pirms nometnes, dzīve būs izmainījusies, sāksies jauns posms,” pēc tikšanās ar nometnes dalībniecēm portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Valmieras teātra aktrise Regīna Devīte.
Labsajūtas nometnē aktrise viesojas jau trešo gadu. Šogad nometnes dalībnieces viņas vadībā varēja pašas izmēģināt dažādus praktiskos vingrinājumus, kādus veic aktieri, gatavojoties izrādēm.
“Arī man ir dažādas ikdienas rūpes un darāmie darbi. Es mēģinu no sīkumiem netaisīt traģēdiju, cenšos uz situāciju palūkoties no komiskās puses.
Mēs vispār ikdienā ļoti daudz enerģijas tērējam dažādiem sīkumiem, pat paši izgudrojam to bubuli, kas mūs satrauc. Uz visu vajag palūkoties no “putna lidojuma” vai no lielāka laika attāluma, un tad uzreiz ir skaidrs – tas taču tikai sīkums,”
skaidro R.Devīte.
Aktrise atklāj, ka viņai ikdienas problēmu risināšanā palīdz teātris un saskarsme ar cilvēkiem. Arī neliela “muļķošanās”, viņasprāt, palīdz atslābināties: “Nesen kinoteātrī noskatījos filmu “Teds 2”. Man ļoti patika. Lai gan joki bija mazliet piedauzīgi, es smējos kā kutināta. Izveidot komēdiju ir grūtāk nekā drāmu vai traģēdiju. Krietni grūtāk, tāpēc režisori teātrī diezgan nelabprāt ķeras pie komēdiju iestudēšanas. Saraudināt skatītāju ir viegli – katram ir tik daudz tēmu, par kurām raudāt, viņš jūt līdzi, taču sasmīdināt – tas ir izaicinājums. Tāpēc man ir liels prieks par Zentu.
Man nav lielāka komplimenta kā tad, kad man kāds pasaka, ka ir smējies par Zentas izdarībām seriālā.”
Šobrīd R.Devīte izbauda brīvo laiku pirms jaunās teātra un seriāla sezonas.”Jau paspēju aiziet uz mežu ogās kopā ar vienu sievieti, ar kuru iepazinos pēc savas monoizrādes.”
Aktrise atzīst, ka ir gadījumi, kad cilvēki viņu neatpazīst. Viņai tas pat patīk. “Man joprojām ir grūti pierast pie tā, ka cilvēki grib ar mani nofotografēties, ka var mani satikt. Es cenšos šo prieku sagādāt, bet pierast grūti. Es nejūtos kā Laimes lācis, kuru visi slavē un apbrīno. Esmu tāds pats cilvēks, kāds biju, neesmu mainījusies. Vienu gan esmu sev noteikusi – neko nedarīšu tāpēc, ka esmu atpazīstama persona. Kā es gribēšu, tā es darīšu. Mana dzīve ir mana.
Zenta pieder visiem. Es piederu sev.”
Jau ziņojām, ka no 29.jūnija līdz 3.jūlijam Valmierā, J.Daliņa Sporta Rehabilitācijas centrā, norisinās žurnāla “Veselība” organizētā Labsajūtas nometne.
