Reforma – kā dzīvosim rīt? (1)

Lasīšanas laiks: 7 min

Pirms nedēļas Vidzemes augstskolas mācībspēks prezentēja pētījumu “Komunikācijas izaicinājumi un iespējas administratīvi teritoriālās reformas radīto pārmaiņu procesā”. Šis bija pētījums, kura izmaksas tika segtas no Valmieras pilsētas budžeta līdzekļiem un kura ietvaros tika pētīts pārējo jaunnovadā ietilpstošo septiņu pašvaldību iedzīvotāju viedoklis par gaidāmajām pārmaiņām. Viens no secinājumiem, ko pētnieki izdarīja – iedzīvotāji nav pietiekami informēti par to, kas notiks tālāk.

Mazsalacas novada pašvaldība ir vienīgā no jaunajā Valmieras novadā iekļaujamajām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot reformas gaitu un rezultātus. Ideālajā pasaulē taisnībai būtu jāuzvar un novadnieki arī turpmāk paši varētu lemt par to, kā savā novadā dzīvot. Tomēr, atmetot naivumu, jāgatavojas arī otrajam scenārijam, kurā, neņemot vērā argumentus un skaidri nekomunicējot, visas astoņas jaunajā Valmieras novadā iekļaujamās pašvaldības tiek likvidētas un izveidots jauns Valmieras supernovads.

Šajā rakstā centīšos koncentrēties nevis uz reformas līdzšinējo gaitu un to, vai, manuprāt, reforma ir laba vai slikta, bet gan to, kas mūs sagaida īstenojoties scenārijam, kurā tiekam apvienoti jaunajā novadā.

Kā mainīsies pašvaldības pakalpojumi?

Pašvaldības veic vairāk nekā simts dažādus pienākumus un funkcijas, taču liela daļa no tā parasti paliek nepamanīta vai neievērota, jo esam pieraduši, ka procesi notiek un par tiem ikdienā nav jādomā. Redzamākie no pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un funkcijām ir izglītības nodrošināšana, sociālais atbalsts, vietējās kultūras dzīves organizēšana un vides sakoptības nodrošināšana. Arī jaunās domes pamatmērķim būtu jābūt darbošanās iedzīvotāju interesēs.

Viens no mērķiem reformas plānošanas procesā bija tas, lai pēc reformas būtu vienkāršāk sakārtot skolu tīklu, kas nozīmē, ka tika cerēts, ka mazās skolas, kurās ir nesamērīgi zems skolēnu skaits, varētu tikt slēgtas, vai arī samazināts skolas klašu spektrs no vidusskolām uz pamatskolām vai sākumskolām. Teorētiski tā tas varētu notikt, tomēr jāņem vērā, ka arī līdzšinējās domes šajā virzienā jau ir gājušas gan Mazsalacas, gan Burtnieku, Strenču, Naukšēnu un Kocēnu novados. Daudz nopietnāka problēma par nelielu bērnu skaitu klasēs būs pedagogu trūkums. Ja šobrīd daļu priekšmetu māca pedagogi, kuri strādā vairākās skolās atšķirīgos novados, viņi tehniski nostrādā vairāk stundu nedēļā, nekā tas būtu atļauts pie viena darba devēja. Kad visi būsim viena novada iedzīvotāji, pedagogi kļūs par viena darba devēja darbiniekiem un, piemēram, ķīmiķis vairs nevarēs pasniegt ķīmiju trīs dažādās skolās kopā nostrādājot sešdesmit stundas nedēļā atļauto četrdesmit vietā. Skaidrs, ka nākamā gada 1. septembrī diez vai būs pieteikušies tik daudz jauno pedagogu, kuri būs gatavi šos caurumus aizlāpīt. Skolām un pašvaldībai nāksies vai nu pārkāpt likumu, ļaujot profesionāļiem strādāt vairāk par darba likumā atļauto, izlīdzēties ar citu priekšmetu skolotājiem vai samazināt klašu skaitu. Šobrīd topošā novada teritorijā bērnudārza pakalpojumi ir uz pietiekamības robežas. Ne vienmēr bērnam atrodas vieta bērnudārzā, kas ir tuvāk dzīves vai vecāku darba vietai. Iespējams, ka, plānojot bērnudārza jautājumu plašākā teritorijā, izdosies rast kādu papildus vietu, bet ilgtermiņā jādomā par telpu paplašināšanu vai pat jaunu bērnudārzu būvniecību Valmierā vai tās tuvumā, jo pieredze rāda, ka šādu centralizācijas reformu ietekmē pastiprinās iedzīvotāju plūsma uz centriem, papildus turpinot uzturēt esošos bērnudārzus reģionā un nodrošinot ērtu satiksmi, liekot uzsvaru uz galveno novada ceļu rekonstrukciju, lai pārvietošanās būtu maksimāli ērta un ātra.

Sociālā atbalsta joma lielā mērā tiek regulēta valstiski, tādēļ atbalsts, kas attiecas uz trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, būtiski nemainīsies. Visdrīzāk sociālie dienesti, vai sociālā atbalsta punkti tiks saglabāti. Neskaidrība ir jautājumos par sociālā atbalsta apjomu, par kuru lemj pašvaldība, jo tas šobrīd krasi atšķiras esošo pašvaldību vidū. Piemēram, skolēnu brīvpusdienas Burtnieku novadā tiek nodrošinātas no piecu gadu vecuma līdz devītajai klasei visiem bērniem, Valmierā no pirmās līdz sestajai klasei, Mazsalacā no piecu gadu vecuma līdz septītajai klasei. Kādā apjomā tas notiks jaunajā novadā – lems jaunā dome. Mazsalacas novadā pašvaldība skolēniem izsniedza sejas maskas braukšanai autobusā, kamēr Rūjienā tās bija jāgādā katram pašam. Tāpat ir novadi, kuros šobrīd tiek sniegts finansiāls atbalsts ģimenēm, kuru seniori atrodas pansionātos un ir tādi, kuros šāda atbalsta nav, atšķiras atbalsta apjomi un kārtība daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem un invalīdiem. Skaidrs, ka viena novada ietvaros atbalstam jābūt vienādam, bet kāds tas būs, šobrīd nevar atbildēt neviens.

Arī kultūras dzīve tiek organizēta atšķirīgi. Dažos novados tai tiek tērēts vairāk, citos mazāk. Ir novadi ar uzsvaru uz kultūras pasākumiem un ir novadi, kas vairāk līdzekļus novirza pašdarbnieku atbalstam. Domāju – kamēr vien būs cilvēki, kuri gribēs dziedāt, dejot un spēlēt teātri, pašdarbības kolektīvi pastāvēs, un domājams, ka lielas izmaiņas šajā jomā nav gaidāmas. Cits jautājums būs par kultūras pasākumu finansēšanu un organizēšanu. Lielajā novadā noteikti būs vieglāk plānot pasākumus tā, lai tie nepārklātos un tradicionālās iestrādnes gan jau, ka tiks saglabātas. Vai esošajos kultūras un tautas namos saglabāsies tik liels finansējums un darbinieku skaits? Grūti teikt, jo esošās pieredzes ir atšķirīgas. Ir novadi, kur arī pagastos tautas namiem ir kārtīgs štats, un ir novadi, kur viens cilvēks-orķestris cenšas vadīt kultūras procesu plašā teritorijā. Manuprāt, ir svarīgi saglabāt kultūras namus arī pagastos, lai kaut mazliet bremzētu cilvēku aizplūšanu no laukiem, gan tādēļ, ka lauki ir īstenā Latvijas vērtība, gan tādēļ, ka uz jauno novada centru Valmieru nemaz tik vienkārši pārvākties nevar, jo arī tur trūkst dzīvojamās platības, un tad ģimene izvēlas pārvākties, piemēram, uz Rīgu vai ārzemēm.

Vides sakoptības nodrošināšanā lielnovadam būs gan priekšrocības, gan trūkumi. Noteikti būs ērtāk plānot ceļu un ielu sakārtošanas darbus gan tādēļ, ka šobrīd ceļi šķērso vairāku novadu robežas, gan tādēļ, ka tie bieži ir lieli ieguldījumi un plašākā teritorijā ir vieglāk veikt stratēģiskus sakārtošanas darbus un veikt kopīgus pasūtījumus (piemēram, Mazsalacas novadā ceļu sakārtošanas darbi uz Latvijas fona ir tik nelieli, ka nereti nākas gaidīt garā rindā, kamēr kāds uzņēmējs vispār apver iespēju šos darbus veikt, jo ir lielāki pasūtījumi). Par to, vai zālīte pilsētās un ciemos būs tikpat rūpīgi nopļauta, kā līdz šim – atliek cerēt, ka jā. Noteicošais būs tas, vai jaunā novada dome tam būs gatava atvēlēt līdzekļus līdzšinējā apjomā.

Šobrīd Valmieras pašvaldības vadībā visu apvienojamo novadu izpilddirektori sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un pašvaldību speciālistiem veic esošās situācijas analīzi un plānos potenciālo jauno novada struktūru. Jaunā struktūra arī skaidri iezīmēs, kādus pakalpojumus un kādā apjomā katrā jaunnovada malā saņemsim. Jāpiemin, ka šis struktūras projekts būs tikai ieteikums un faktiski par to, kā dzīvosim, lems jaunā dome, kas darbu uzsāks nākamā gada 1. jūlijā.

Kā iedzīvotāji varēs ietekmēt savas pašvaldības darbu?

Līdz šim pašvaldības darbu visvienkāršāk var kontrolēt, uzrunājot veikalā vai darbā satiktu domes deputātu. Šobrīd Mazsalacas novadā ir viens deputāts uz trīssimt piecdesmit iedzīvotājiem, Valmieras pašvaldībā viens deputāts uz teju diviem tūkstošiem. Jaunajā novadā būs viens deputāts uz diviem tūkstošiem deviņsimt iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka deputātu satikt uz ielas vai sazvanīt būs daudz grūtāk. Domāju, ka tāpat kā pašvaldībās līdz šim, tiks rīkotas publiskās apspriešanas un anketēšanas, kurās iedzīvotāji varēs paust savas domas, tomēr katra atsevišķa iedzīvotāja balss lielnovadā būs klusāka. Lai veiksmīgāk iestātos par savām interesēm, redzu divus risinājumus. Var iestāties kādā no politiskajām partijām, jo visticamāk, ka pārstāvniecība jaunajā domē būs raiba un vismaz kāds deputāts no katras partijas tiks pie domes galda – tātad tiešs kanāls informācijas saņemšanai un nodošanai. Vai arī jādomā par pievienošanos kādai no jau esošām biedrībām, vai kopā ar domubiedriem, dibināt jaunu, jo biedrībām ir lielāka ietekme sarunās ar politiķiem. Kopumā, tāpat kā līdz šim, sadzirdēti tiks tie, kuri būs aktīvi un savu nostāju paudīs, tikai sadzirdēšana prasīs nedaudz vairāk pūļu.

Šobrīd, runājot par reformas ieviešanas gaitu, skaidrs ir viens – ir ļoti daudz neskaidrību. Daudz jautājumu, piemēram, cik vai kādus ceļus remontēs, kuras iestādes tiks saglabātas, kādi pasākumi notiks un kā tiks organizēti komunālie pakalpojumi, kāds būs ūdens un kanalizācijas tarifs lems jaunā dome. Viss, kas saistīts ar šiem jautājumiem, jaunajai domei būs jārisina, un jebkuri apgalvojumi par to, kā būs, jāuztver kā priekšvēlēšanu solījums, nevis fakts.