Vidzemes Augstskolas pētnieki pabeiguši pētījumu “Komunikācijas izaicinājumi un iespējas administratīvi teritoriālās reformas radīto pārmaiņu procesā”. Šodien ar pētījuma rezultātiem tika iepazīstināti pārstāvji no tām administratīvajām teritorijām, kas no 2021.gada apvienosies Valmieras novadā.
Pētījumā apzinātas iedzīvotāju gaidas, bažas un gatavība iesaistīties novada attīstības procesos. Viena no galvenajām atziņām pētījumā ir tāda, ka iedzīvotāji sagaida aktīvāku komunikāciju un dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību.
“Pētījumā iegūtā informācija norāda uz dialoga trūkumu starp ministriju un pašvaldībām, un pašvaldību un iedzīvotājiem. Cilvēki sagaida, ka ar viņiem sarunāsies divvirziena komunikācijas manierē un lēmumu pieņēmēji klausīsies un sapratīs iedzīvotāju vajadzības. Ļoti svarīgi ir spēt atbildēt uz jautājumiem, kas un kā tieši notiks. Svarīgi izskaidrot iecerēto pārvaldības modeli vēl tā tapšanas stadijā,”
norāda viena no pētījuma veicējām Ieva Zaumane.
Tāpēc pētnieki rekomendē jaunajā novadā izveidot un uzturēt ietekmes pušu (stakeholders) iesaistes modeli, kura centrā ir ne tikai vienvirziena iesaiste: aptaujas, bet arī divvirziena iesaiste: diskusijas, radošās ideju vētras, publiskās apspriešanas, līdzdalība konkrētu lēmumu pieņemšanā, kas tieši ietekmē konkrētas pilsētas vai pagasta iedzīvotājus. Kā apliecināja pētījumā veiktās aptaujas rezultāti, tad gandrīz 70% aptaujāto būtu gatavi piedalīties novadam kopīgu pasākumu organizēšanā, bet vēl lielāks skaits – izteikt idejas un piedalīties iedzīvotāju diskusijās par novada attīstības jautājumiem.
“Mūsu iegūtie dati apliecina, ka cilvēkus saistībā ar apvienošanos ļoti satrauc, vai mazie un attālie pagasti netiks aizmirsi, un vai tajās teritorijās nepasliktināsies infrastruktūras stāvoklis,”
atzīmē I.Zaumane. Viena no pētnieku rekomendācijām tāpēc ir radīt tādu pārvaldības sistēmu, kurā katra pagasta ietvaros ir nodrošināta platforma lēmumu pieņemšanai par svarīgiem vietējās dzīves kvalitātes aspektiem. Svarīgi, ka tiek saglabāta iespēja elastīgi un operatīvi reaģēt uz pieprasījumiem. Nozīmīgs būtu arī skaidri komunicēts tālākais atbalsts vietējām nevalstiskajām organizācijām, jo pētījumā veiktajās fokusgrupās iezīmējās, ka vietējo iedzīvotāju iniciatīvas vislielāko atbalstu saņem tieši no pašvaldības.
Iedzīvotāji pauduši arī bažas, vai pēc apvienošanās nesamazināsies sabiedriskā transporta pieejamība, vai joprojām tiks organizēti tradicionālie ikgadējie novadu pasākumi kā sporta spēles un citi. Norādīts, ka ļoti vēlams būtu saglabāt esošās pirmsskolas izglītības iestādes.
Runājot par atbalstu jaunā novada izveidei,
kopumā 81,6% no aptaujātajiem atbalsta novada izveidi.
Kā galvenās priekšrocības jaunajā novadā aptaujātie min to, ka uzņēmējiem varētu būt lielākas attīstības iespējas (61,7% no aptaujātajiem), kā arī nākotnē varētu samazināties pašvaldības izdevumi un novada pārvalde varētu kļūt efektīvāka. Par to, ka nākotnē attīstības iespējas varētu paplašināties, norādīja arī paši uzņēmēji fokusgrupu diskusijās.
Atbalsts jaunā novada izveidei dažādos novados nav vienlīdzīgs – mazāk jaunā novada izveidi atbalsta Kocēnu novadā (35,2% respondentu aptaujā norādījuši, ka pilnībā neatbalsta vai daļēji neatbalsta novada izveidi), kā arī Mazsalacas novadā (17,9% norādījuši, ka pilnībā neatbalsta vai daļēji neatbalsta novada izveidi). Savukārt lielāks atbalsts novada izveidei ir Strenču novadā, arī Naukšēnu, Beverīnas un Burtnieku novados.
Pētījums tika īstenots tiešsaistē un klātienē laika posmā no 2020.gada jūlija līdz septembrim. Pētījuma ietvaros notika aptauja, kurā piedalījās 669 respondenti (vidēji 2,5% no deklarēto iedzīvotāju skaita katrā novadā) un fokusgrupu diskusijas četros novados – Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas un Kocēnu, kurās kopumā piedalījās 37 dalībnieki. Pētījuma idejas autori ir Vidzemes Augstskolas pētnieki. Pētnieku darbu finansēja Valmieras pilsētas pašvaldība ikgadējā pašvaldības piešķirtā pētniecības granta ietvaros Vidzemes Augstskolai.
Pētījuma datu apkopojums un analīze pieejama šajā saitē: https://bit.ly/32RKYDA
2019.gadā VARAM uzsāka administratīvi teritoriālo reformu, kas nozīmē izmaiņas novadu un pilsētu administratīvajās teritorijās un reģionu iedzīvotāju apkalpošanā, kā arī administratīvo centru attīstībā. Valmieras pilsētas pašvaldība reformas ietvaros tiek definēta kā valsts pilsēta un tā apvienojas ar septiņiem apkārtējiem novadiem: Burtnieku, Kocēnu, Strenču, Rūjienas, Mazsalacas, Naukšēnu un Beverīnas. Šis pētījums ir 2.posms un turpinājums Vidzemes Augstskolas 2019.gadā īstenotajam pētījumam par Valmieras pilsētas pašvaldības gatavību administratīvi teritoriālās ieviešanai.
