Lasīšanas laiks: 3 min
Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības “RB Latvija” eksperti, līdzdarbojoties pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, izstrādājuši trīs alternatīvas “Rail Baltica” trases novietojumam un tuvojas noslēgumam arī risinājumu meklējumi blīvāk apdzīvotās vietās, aģentūrai BNS pavēstīja “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
“Risinājumu meklējumos mums jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs “Rail Baltica” trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augusta mēnesī. Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam, arī ar tām varēs iepazīties papildus sabiedriskajā apspriešanā Salacgrīvā, kas notiks vēl pirms sabiedriskās apspriešanas oktobrī, kas norisināsies trases skartajās pašvaldībās Latvijā,” atzīmēja Balgalis.
Šopavasar, pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kas notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas. Atsevišķos novados darbojās pat divas grupas: gan iedzīvotāju radītas, gan pašvaldību rosinātas. Kopā tika meklēti risinājumi Bauskas, Baldones, Ķekavas, Mārupes, Inčukalna, Sējas, Limbažu, Salacgrīvas novados un Rīgā. Darba grupās tika precizētas konkrētās intereses, tika vērtēti ierosinājumi, zīmēti trases risinājumu varianti, analizēti ieguvumi un zaudējumi. “Jāatzīst, jo blīvāk apdzīvota vieta, jo grūtāk bija rast risinājumu, lai tas pilnībā atbilstu iedzīvotāju vēlmēm,” piebilda Balgalis.
Viņš norādīja, ka vieni no sarežģītākajiem uzdevumiem ir Sējā, kur jāsaglabā Inķu dzimtas mājas un senkapi, jāsaglabā arī novada lauksaimnieku, tai skaitā “Rāmkalnu” izvērsto uzņēmējdarbību, būtiska ir nepieciešamība izvairīties no iespējamiem vides riskiem, novietojot dzelzceļu pēc iespējas tālāk no gudrona dīķiem. Uzdevums Baldonē ir Misas un Sarmas kooperatīvu saglabāšana, atvirzot trasi no apdzīvotām vietām, bet Bauskā ceļš un dzelzceļš ir jāsavieto vienā transporta koridorā līdzīgi kā Ķekavā, kas jau ir izdarīts. “Visi risinājumu meklējumi ir noslēguma fāzē un iedzīvotāji ar tiem tiks iepazīstināti oktobrī, sabiedriskās apspriešanas laikā,” atzīmēja Balgalis.
Līdz šim trases izpētes eksperti analizējuši “Rail Baltica” dzelzceļa koridoru 300 metru platā joslā, līdz sabiedriskajai apspriešanai oktobrī šis izpētes koridors tiks sašaurināts līdz 40 metriem – tas ir Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa trases platums. “Tas nozīmē, ka, sašaurinot izpētes koridoru, ievērojami samazināsies trases skarto īpašumu skaits. Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi, tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica” trase,” norādīja “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts.
“Rail Baltica” trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.
