Lasīšanas laiks: 4 min
Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata.
Tomēr Pārtikas un veterinārais dienests aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārajam dienestam par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.
Pārtikas un veterinārais dienests atgādina – lai pasargātu savus mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, jāievēro biodrošības pasākumi – tas ir:
1. Nedrīkst pieļaut mājputnu tiešu un netiešu (piemēram, savvaļas putnu fēču un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī) kontaktu ar savvaļas putniem;
2. Norobežot mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpnēm – dīķiem, upēm, arī peļķēm, bet jo īpaši tādām ūdenstilpnēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, jo tie ir biežākie putnu gripas izplatītāji. Neļaut mājputniem dzert no dīķiem, peļķēm;
3. Iespēju robežās mājputnus turēt atsevišķi no citiem mājdzīvniekiem;
4. Nepieļaut mīļdzīvnieku (suņu, kaķu) piekļūšanu mājputniem un to iekļūšanu kūtī, jo suņi un kaķi var būt putnu gripas pārnesēji, jo īpaši medību suņi, kuri ir bijuši ūdensputnu medībās;
5. Kūtī jālieto tikai šim mērķim paredzēts apģērbs un apavi, kurus nomaina pirms un pēc katra kūts apmeklējuma;
6. Pirms un pēc katra kūts apmeklējuma jāievēro personīgā higiēna, jāmazgā rokas;
7. No silēm regulāri jāizvāc barības pārpalikumi, neļaujot pie tiem piekļūt savvaļas putniem un dzīvniekiem, arī grauzējiem;
8. Barība un pakaiši jāuzglabā vietās, kur tiem nevar piekļūt savvaļas putni un dzīvnieki, grauzēji, kā arī suņi, kaķi, kas var būt putnu gripas pārnesēji;
9. Regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi;
10. Nepirkt mājputnus un inkubācijai vai perēšanai paredzētās olas no nezināmiem putnu tirgotājiem (visaktīvākā tirdzniecība ar mājputniem parasti noris tieši pavasarī, kad novēro arī vislielākos putnu gripas draudus, jo notiek savvaļas putnu migrācija);
11. Pirms mājputnu pirkšanas rūpīgi jānovērtē mājputnu veselības stāvoklis, jānoskaidro, kādas slimības ir bijušas novērotas izcelsmes novietnē, kādas vakcinācijas veiktas mājputniem un pret ko;
12. Pirms pievienošanas pārējiem mājputniem, no jauna nopirktos putnus vismaz trīs, četras nedēļas ieteicams turēt citā – norobežotā telpā – karantīnā, tā pasargājot savus putnus no iespējamās saslimšanas;
13. Nepieļaut nepiederošu personu un apmeklētāju piekļūšanu mājputniem;
14. Ja tomēr ir nepieciešams apmeklēt mājputnus svešai personai, tad to nodrošināt ar vienreizlietojamo maiņas apģērbu;
15. Līdz minimumam samazināt transporta kustību novietnes teritorijā;
16. Jāapzinās, ka vīruss aktīvi izplatās savvaļas putnu populācijā (īpaši – ūdensputnu populācijā), tādēļ ar aprīkojumu, transportu, apģērbu un apaviem to var ienest mājputnu novietnē.
Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.
Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.
Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.
Slimības simptomi ZPPG putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. APPG – pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās.
Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
Ūdenī vīruss atkarībā no temperatūras var saglabāties vairākas dienas vai nedēļas (00 C ūdeņi saglabājas vidēji 30 dienas, + 220 C 4 dienas), fekālijās līdz 3 dienām.
Slimību uz citām novietnēm var pārnest ar inficētiem putniem, novietnes aprīkojumu, darbarīkiem, iepakojuma materiāliem, barību, darbiniekiem, transportlīdzekļiem utt.
Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss ir konstatēts savvaļas putniem Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Francijā un Šveicē. Pārsvarā ar putnu gripu ir saslimuši savvaļas migrējošie pīļu dzimtas (piemēram, cekulpīles) ūdensputni, kuri atrasti miruši jūras piekrastēs vai pie ezeriem.
APPG H5N8 slimības uzliesmojums mājputnu novietnēs konstatēts Ungārijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Francijā un Polijā. Turklāt Vācijā, Nīderlandē, Francijā un Somijā ar APPG ir saslimuši arī citi nebrīvē turētie savvaļas putni, piemēram, putni zooloģiskajos dārzos.
Visās slimības skartajās valstīs APPG vīruss tika vispirms konstatēts savvaļas putniem. Valstu veterinārie dienesti nekavējoties ir ieviesuši apkarošanas un kontroles pasākumus, lai novērstu vīrusa izplatīšanos uz citām mājputnu novietnēm, kā arī noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas ap APPG skartajām mājputnu novietnēm.
