“AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 efektivitātes noliedzēji pēdējās dienās sāk mainīt savu sākotnējo negatīvo nostāju, norāda Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.
Šobrīd gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs notiek aktuāla diskusija par Oksfordas universitātes un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 efektivitāti un drošumu vecuma grupā virs 65 gadiem. Diskusijai un izteiktajiem viedokļiem, pēc profesores paustā, ir jāseko pa dienām, jo vakcīnas efektivitātes noliedzēji pēdējās dienās sāk mainīt savu sākotnējo negatīvo nostāju.
“AstraZeneca” vakcīnas izstrādātāji pētījumā citu starpā iekļāva 660 cilvēkus vecumā virs 65 gadiem un 450 cilvēkus vecumā virs 70 gadiem. Šajā sakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš nāca klajā ar publisku apgalvojumu, ka vakcīna ir “gandrīz neiedarbīga” un rezultāti nav iedrošinoši cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma. Šāds paziņojums balstījās uz mazo šajā vecuma diapazonā iekļauto pētījuma grupu.
Lielbritānijas valdība un valsts zāļu regulators pilnīgi noraidīja šādu apgalvojumu un tam nepiekrita.
Tomēr neticība tika iesēta, un šī ziņa Eiropas valstu vidū izplatījās ar gaismas ātrumu, norāda Kroiča. Tā rezultātā daudzas valstis, ieskaitot Franciju, Vāciju un Austriju nerekomendēja vakcīnu senioriem. Minētās valstis vakcīnu ieteica jaunākiem par 65 gadiem, Polija – jaunākiem par 60 gadiem, bet Itālija – līdz 55 gadu vecumam.
Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu aģentūra, kā arī Latvijas Imunizācijas valsts padome, balstoties uz pētījumiem, secināja, ka vakcīnai ir sagaidāms efekts arī pēc 65 gadu vecuma.
Imūnās atbildes pētījumos iedarbību novēroja visās pieaugušo vecuma grupās. Nebija aprakstīti smagi infekcijas gadījumi un hospitalizācijas nepieciešamība. Līdz ar minētās institūcijas un organizācijas secināja, ka nav pamata liegt vakcīnas pieejamību šiem cilvēkiem, jo vakcīnas sagaidāmais ieguvums ir lielāks nekā slimības radītais risks.
Savukārt Oksfordas universitātes zinātnieki savā skaidrojumā norādīja, ka nevēlēšanās “AstraZeneca” vakcīnas izmantot gados vecākiem cilvēkiem pamatā ir bažas par tās efektivitāti. Tajā pašā laikā vakcīnas efektivitāte netiek apšaubīta, bet bažas ir, ka nav pietiekami demonstrēta šajā vecuma grupā, tādēļ tās vairāk ir ētiska rakstura, nevis zinātniski pamatotas.
Tagad, marta sākumā, pēc profesores paustā, daudzas valstis jau pārskata attieksmi pret “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu gados vecākiem cilvēkiem.
“Vadošie speciālisti atzīst, ka īsti nesaprot, kā šāda situācija varēja rasties. Tā ir bijusi pārpratumu un nepārbaudītas informācijas reproducēšana,”
skaidro Kroiča.
Vienlaikus 22.februārī publicētie dati no Lielbritānijas, kur vakcinēti 500 000 iedzīvotāju, apliecina vakcīnas efektivitāti vecuma grupā virs 70 gadiem, turklāt tās rezultātā Covid-19 inficēto un mirušo skaits ir ievērojami samazinājies.
Turklāt, pēc profesores skaidrojuma,
Skotijā četru nedēļu laikā pēc pirmās “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas hospitalizācijas skaits samazinājās par 85%, bet pēc “AstraZeneca” – līdz 94%.
Šo datu dēļ, Vācijā, kura bija viena no Eiropas Savienības valstīm, kas apšaubīja vakcīnas efektivitāti gados vecākiem cilvēkiem, valsts galvenais imunologs profesors Karstens Vatzls mudināja mainīt uzskatus un sākt vakcinēt ar “AstraZeneca” vakcīnu arī seniorus. Rezultātā Vācijā nolemts pavisam drīz pārskatīt iepriekšējo lēmumu un ar “AstraZeneca” vakcīnu sākt vakcinēt arī personas vecumā virs 65 gadiem.
Arī Francijas prezidents ir gatavs pārskatīt pirms kāda laika sacīto par vakcīnas zemo efektivitāti senioriem.
Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis jautājuma izskatīšanu pārceļ līdz aprīlim, jo šobrīd ir pieejamas citas vakcīnas un nav tāda nepieciešamība lietot “AstraZeneca” vakcīnu.
Jau ziņots, ka iepriekš vairākas Eiropas valstis nolēma noteikt vecuma griestus “AstraZeneca” vakcīnai un neizmantot to veco cilvēku vakcinācijai.
