Saeimas lēmumus par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam varētu stāties spēkā augustā, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers skaidroja, ka šāds atbildes solis Igaunijas politikai par tik strauju akcīzes nodokļa samazinājumu būtu tikai pašsaprotams, bet viņš arī saprot, ka tagad vasaras periodā šādu lēmumu ātri būs pagrūti pieņemt.
“Vēl vakar man bija telefonsaruna ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu un pārrunāju jautājumu par tik strauju akcīzes nodokļa samazinājumu, bet pie sīkākas skaidrības tiksim ceturtdien un piektdien, kad Briselē man būs tikšanās ar Igaunijas kolēģi,” stāstīja Kariņš.
Jau ziņots, ka vakar politiķi turpināja diskusijas par iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam, reaģējot uz kaimiņvalsts Igaunijas lēmumu to samazināt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirmdien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien Finanšu ministrijā gaidāma sanāksme, kurā ministrija piedāvāšot savu skatījumu šī jautājuma risināšanai. Pēc tā koalīcijas partneri arī spriedīšot, kā labāk rīkoties.
“Vajadzētu apskatīties priekšlikumus,” teica Pūce, kuram piebalsoja arī partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.
“Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,” paziņoja politiķis.
Viņaprāt, šāds solis Latvijai nozīmētu atgriešanos “kaut kur pagājušā gada līmenī”. Latvija cer, ka igauņi būs gatavi sēsties pie galda un meklēt kādu risinājumu, jo līdz šim visi mēģinājumi ar igauņiem runāt, lai viņi nespertu šo soli, esot bijuši neauglīgi. “Mums nekas cits neatliek, kā spert atbildes soli. Šī ir pilnīgi nevēlama situācija, bet man liekas, ka Latvijai diemžēl nekādas iespējas nav atstātas,” secinājis Kariņš.
Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) teica, ka koalīcijas locekļi atzinuši nepieciešamību meklēt risinājumus, taču pagaidām daloties domas par to, kā šo jautājumu risināt.
Apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava sacīja, ka nekādos apstākļos nedrīkstētu runāt par karu ar kaimiņvalsti. “Kaut kādu sīkumu dēļ mēs nekarosim ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem. Skaidrs, ka šis jautājums var radīt iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību, bet tādā gadījumā ir jāmeklē risinājumi. Ideālā variantā pārrunu ceļā ar Igaunijas valdību, lai rastu kopēju risinājumu, nevis tagad cenšoties veidot alkohola akcīzes dempingu starp abām valstīm,” teica Dombrava.
Kā ziņots, Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.
Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.
Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.
Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem – 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.
Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.
