Lasīšanas laiks: 4 min
Vidzemes slimnīca ir lielākā slimnīca Vidzemes reģionā. Slimnīca gadā apkalpo vairāk nekā 12 tūkstošus pacientu un nodrošina vairāk nekā 700 darba vietas. Vidzemes slimnīcā strādā ne tikai labākie medicīnas nozares speciālisti reģionā, bet arī visā valstī.
Šoreiz mūsu rubrikas viesis ir Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Kas ir lielākais pluss dzīvošanai Valmierā un Valmieras novadā?
Valmiera ir mana dzimtā pilsēta, tāpēc tā man, protams, ir pati labākā un mīļākā pilsēta. Skatoties uz visu Valmieras novadu, jāatzīst, ka šeit ir pieejams visas dzīvošanai nepieciešamās ērtības: laba veselības aprūpe, kultūras, sporta un izglītības iespējas jebkuram novada iedzīvotājam. Jāuzteic arī darba vietu pieejamība un konkurētspējīgais atalgojums, kas Valmieras novadā ir salīdzinoši labāks nekā daudzos citos Latvijas novados.
Kas būtu nepieciešams, lai šī vieta kļūtu vēl pievilcīgāka – kā Valmierai un Valmieras novadam būtu jāattīstās?
Kopumā Valmieras novads un Valmiera attīstās labi, nepieciešamie uzlabojumi vairāk ir valstiski risināmi jautājumi. Tas varētu būt administratīvo slogu mazināšana gan valsts, gan pašvaldību iestādēs, bet, lai sakārtotu to, būtu jāsāk ar likumdošanas pārskatīšanu. Valmieras novada vadība domā par novada attīstību, domā par darba vietu radīšanu un citu ērtību uzlabošanu. Kamēr cilvēkiem viss ir pieejams, viņi bieži nenovērtē sev dotās iespējas.
Vidzemes slimnīca regulāri attīstās, gada sākumā pabeigta neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas pārbūves pirmā kārta. Kas ir pēdējā laika lielākie paveiktie darbi un kas vēl ieplānots?
Ja runājam par infrastruktūru, tad jāsaka, ka pēdējo desmit gadu laikā veikti nozīmīgie ieguldījumi slimnīcas attīstībā. Esam spējuši no ārpuses renovēt visu slimnīcas korpusu, kas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums tagad, kad energoresursu cenas ir pietiekami augstas. Telpās ir labāka komforta sajūta. Ja runājam par darbinieku un pacientu labsajūtu, tad no visiem Vidzemes slimnīcas 26 tūkstošiem kvadrātmetru ir palikuši tikai daži tūkstoši, kas vēl nav renovēti. Darāmais, protams, vēl ir palicis, bet, esot nemitīgā attīstībā, uzlabojumus varam veikt visu laiku. Šo attīstību veicina gan pacientu prasības, gan funkcionāla ērtība. Arī valsts normatīvi pieaug, pieaug prasības pret telpām, sākot ar ugunsdrošību, epidemioloģiju un tas visām slimnīcā, tajā skaitā, Vidzemes slimnīcai ir liels izaicinājums. Izaicinājums ir arī pēdējo gadu vasarām tik raksturīgais karstums. Nemitīgi plānojam, kā mūsu esošos finansiālos līdzekļus sadalīt pēc iespējas veiksmīgāk.
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka tas ir par maz, lai turpinātu sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus. Kāds redzējums par šo ir Vidzemes slimnīcai?
Arī mēs medijos esam dzirdējuši, ka valstiskā līmenī apstiprināti dažādi papildus finansēšanas modeļi, bet pagaidām neesam saņēmuši tādu skaidru ziņu par to, cik lieli būs šie līdzekļi un kam tie būs paredzēti. Izskatās, ka šī skaidrība vēl nav nevienam, jo viss ir tikai sarunu līmenī. Skumjā ziņa ir tā, ka laiks strauji iet uz priekšu, esam jau 2023. gada otrajā pusē un šī neskaidrība vēl aizvien turpinās.
Runājot par līdzekļiem, gribētu atzīmēt vairākas būtiskas lietas – neatliekamā palīdzība, stacionārs un ambulatorie pakalpojumi. Pašlaik vislielākā problēma ir tā, ka mums vairs neizdodas nodrošināt tādas kvalitātes ārstniecības pakalpojumus par to naudu, par kādu varējām to paveikt pirms gada vai diviem. Inflācija ir devusi savu negatīvu artavu un visiem pakalpojumiem ir pieaugušas izmaksas. Vislielākā problēma šādā situācijā stacionāriem ir tas, ka slimnīcām būs būtiski zaudējumi, sniedzot aprūpes pakalpojumus. Ambulatorajos pakalpojumos nauda seko pacientam, bet inflācijas rezultātā mēs šos pakalpojumus varam sniegt mazāk nekā iepriekšējos gados. Tā rezultātā pieaug rindas un arī pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem. Pieprasījums pieaudzis arī Covid-19 rezultātā, kad daudzi ir gaidījuši un baidījušies doties uz ārstniecības iestādēm. Izjūtam arī pacientu neapmierinātību par rindām uz pakalpojumiem. Cilvēcīgi mēs savus pacientus, protams, saprotam. Tāpēc gaidām risinājumu un šos solītos papildus līdzekļus.
Vajadzību veselības aprūpē ir ļoti daudz. Saprotam, ka finansējums nepieciešams arī, piemēram, ģimenes ārstiem, medikamentu nodrošināšanai, retu slimību ārstēšanai, slimnīcām, ambulatorajiem pakalpojumiem, laboratorijām un izmeklējumu veikšanai. Izaicinājumu ir daudz, bet ceram uz drīzu risinājumu. Citā gadījuma tas var nozīmēt to, ka, lai mēs spētu nodrošināt kvalitatīvu ārstniecības procesu, mums būs vairāk jāsāk sniegt maksas pakalpojumi. Kalkulējot izmaksas, arī mēs esam bijuši spiesti pacelt cenas vairākiem pakalpojumiem, bet mūsu primārais mērķis nav un nebūs pelnīt, bet gan nestrādāt ar zaudējumiem un sniegt pacientiem kvalitatīvu veselības aprūpi.
