Piektdien, 8.novembrī, grupai Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas vidusskolēnu mācību nedēļa noslēdzās ar tikšanos. Pēc vēstures, politikas un sociālo zinātņu skolotāja Jura Mūrnieka uzaicinājuma skolā viesojās Žaneta Ozoliņa, kuras darbības jomas un amatus grūti uzskaitīt – Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore, vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu autore, Latvijas Politologu biedrības valdes priekšsēdētāja, grāmatu zinātniskā redaktore, vieslektore Baltijas Aizsardzības akadēmijā un Pekinas Starptautisko studiju universitātē…
Sarunas tēma – galvenie starptautiskie notikumi un kā tie skar Latviju.
Profesore sākumā minēja kādu vācu vēsturnieka citātu tviterī – Mēs visi stāvam uz savas paviršības drupām. Kad 1989.gadā krita Berlīnes mūris un pavērās Dzelzs priekškars, cilvēki cerēja un ticēja, ka sāksies gaišā nākotne, visi dzīvos mierā un draudzīgi, taču tā nav, jo cīņa par varu un politiskās intereses dara savu.
Žanete Ozoliņa uzskata, ka pašlaik lielā sāpe ir Donalds Tramps, kurš, visticamāk, varētu uzvarēt arī 2020.gada vēlēšanās.
Latvijai ASV vienmēr ir bijusi drošais plecs un atbalsts, partneris, uz kuru var paļauties, vienalga, tas skar klimata pārmaiņas vai militāro jomu un Krievijas savaldīšanu. ASV palīdzēja Latvijai iestāties NATO, mums ir daudzi kopīgi projekti, kas rada valstisku drošības sajūtu.
Jau ilgāku laiku nenorimst breksita šļura. Pasaulē ironizē, ka arī 2075.gadā Lielbritānijā notiks kārtējais referendums, lai teiktu bye, bye Eiropas Savienībai… Bet būtībā spriedze ir abās pusēs – gan tur, kur balso par izstāšanos no ES, gan tur, kur vēlas saglabāt šo savienību. Kā tas ietekmē Latviju un kas sagaidāms turpmāk?
Lielbritānija bija viena no pirmajām, kas atvēra plaši vaļā durvis iebraucējiem no Austrumeiropas, tagad jūtama neapmierinātība un agresija pret iebraucējiem, taču, ja Lielbritānija izstāsies no ES, ne latvieši, ne citu tautību cilvēki netiks momentā izdzīti no valsts, ir paredzēts 5 gadu ilgs pārejas posms. Jauniešiem gan tad vairs nebūs brīvi pieejamas studijas šajā zemē. Lielbritānijai izstājoties no ES, paliks mazāks arī ES budžets, līdz ar to pārējām valstīm būs jāiegulda vairāk.
Profesores Žanetas Ozoliņas vēl viena rūpe ir Baltijas reģions. Tendences, kas dominē Krievijā, nav iepriecinošas ne Latvijai, ne Eiropai. Jātur vaļā acis un ausis! Latvijai jāmeklē ceļi, kā attīstīties, neskatoties uz dažādām provokācijām un propagandu. Dzīve Latvijā un tas, ko stāsta un rāda cilvēkiem Krievijā, ir divas dažādas pasaules.
Profesore atbildēja uz jautājumiem un izteica savu viedokli arī par Zviedrijas klimata aktīvisti Grētu, mediķu streiku Latvijā, Skotijas vēlmi izstāties no Apvienotās Karalistes, bet tikšanās beigās novēlēja jauniešiem saglabāt prāta skaidrību, pārāk nesēdēt sociālajos tīklos un neietekmēties no tiem, savukārt interesentiem droši doties studēt uz LU Politikas zinātnes programmu.
Tikšanās dalībnieki saņēma žurnāla „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” jaunāko numuru, kas veltīts Baltijas valstu savstarpējai sadarbībai, bet skolai Žaneta Ozoliņa uzdāvināja un parakstījās grāmatā „Europe. After 100 Before”.
