Pēdējā gada laikā Valsts policijā vērsušās vairākas personas, kuras, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par krāpšanas upuriem. Valsts policija uzsākusi izmeklēšanu, kuras laikā noskaidrots, ka patiesi lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa maksājumus vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā, informē Valsts policija.
Patlaban Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kuri paveikti laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim, kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat nav izslēgts, ka šāda veida krāpšanas var atkārtoties, tādēļ policija aicina lauksaimniekus būt piesardzīgiem un pārliecināties par darījuma partnera piedāvāto preci un tās eksistenci pirms samaksas veikšanas.
Pēdējā laikā policijā ienākušās ziņas par šāda veida krāpšanas gadījumiem attiecināmas tieši uz lauksaimniecības tehnikas iegādi – proti noziedznieki, izvietojot sludinājumu portālos fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, to piedāvā par izdevīgāku cenu, kas bieži ir zemāka par tirgus cenu, tādējādi pievilinot potenciālos pircējus. Jāatzīmē, ka krāpnieki, kuri izvieto sludinājumus ne tikai gaida, kad parādīsies pirmie interesenti, bet arī piedāvā savu neesošo preci personām, kas sludinājumos izteikuši vēlmi kādu konkrētu tehnikas ierīci iegādāties. Jāņem vērā, ka darījuma laikā ar potenciālo pircēju, krāpnieki parasti komunicē attālināti – sazinoties telefonsarunā vai e-pasta sarakstē. Komunikācija turpinās līdz brīdim, kad krāpnieki personai nosūta sagatavotu viltotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Tajā brīdī, kad persona šo iemaksu pārskaitījusi, komunikācija beidzas un no pirktās preces arī nav vairs ne vēsts.
Ņemot vērā, ar kādu intensitāti notiek šāda veida krāpšanas, policija aicina personas nekādā gadījumā nepirkt preci, kura nav redzēta dzīvē. Tāpat arī pircējus aicina nekādā gadījumā nepārskaitīt avansa maksājumu pirms esat droši, ka prece tiešām atrodas darījuma partnera – pārdevēja īpašumā vai valdījumā un var tikt pārdota.
Līdz šim policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šādu krāpšanas veidu pārsvarā īsteno personas grupā, jāatzīmē, ka nereti šo grupu līderi noziedzīgo nodarījumu organizē, atrodoties ieslodzījuma vietā.
Par iepriekš aprakstītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu nodarījumu personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, naudas sodu, ar mantas konfiskāciju vai bez tās. Tomēr, jāņem vērā, ka izmeklēšana lietā turpinās un, nav izslēgts, ka notikušā apstākļi varētu mainīties un līdz ar to arī likumā paredzētā atbildība par to. Pagaidām, izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par konkrēto izmeklēšanu policija sniegt nevar.
Jāatzīmē, ka krāpniecības shēmas lauksaimniecības jomā ir aktuālas ne tikai, iegādājoties lauksaimniecības tehniku. Policijas redzeslokā bijuši arī gadījumi, kad negodprātīgas personas piedāvā no lauksaimniekiem iegādāties graudus vai gaļas lopus, arīdzan par stipri izdevīgāku cenu. Pagājušā gada nogalē jau ziņots par vairākiem graudu izkrāpšanas gadījumiem, kas notikuši 2016.gada pavasarī dažādos Latvijas reģionos. Toreiz krāpnieki, uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, piedāvāja no zemniekiem iepirkt graudus, radot iespaidu, ka darījums būs zemniekiem izdevīgs. Pēc tam, kad pircēji graudus saņēma, par to parakstot attiecīgu pavadzīmi un solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam ar šīm personām vairs nav izdevies sakontaktēties, kā arī nauda par darījumu tā arī netika saņemta. Par šo krāpšanas gadījumu policija izmeklēšanu pabeidza un tas tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Jāatzīmē, ka tolaik no lauksaimniekiem krāpnieki izkrāpa vairāk nekā 230 tonnas graudu.
