Lasīšanas laiks: 3 min
Neskaitāmi atlaisti darbinieki un kārtējā masveida aizbraukšana no valsts, dzīvnieku rindas uz kautuvēm un piena lopkopības fermu likvidēšana. Pamestas dzīvojamās mājas – nākamie banku īpašumi un aizaugusi lauksaimniecības zeme. Šāda šobrīd izskatās pienkopības saimniecību nākotne, kas tiks sasniegta tuvāko 6 mēnešu laikā, ja Eiropas Savienība nekavējoties neradīs risinājumu Krievijas pārtikas embargo radītajai piena krīzei Latvijā.
Biedrība “Zemnieku saeima” un lauksaimnieki ir gatavi aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un tieši to pašu sagaida no Zemkopības ministra Jāņa Dūklava un viņa delegācijas, kuri 5.septembrī, Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Lauksaimniecības ministru padomē.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle un z/s “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa -Eizenberga no Salacgrīvas novada:
“Vakar saņēmu informāciju par savu jauno piena iepirkumu cenu un šodien man nākas atlaist jau pirmo darbinieku. Zinu, ka tāda neesmu vienīgā.
Mums Latvijā ir saimniecības, kas par vienu litru piena saņem 0,17 eiro un tas ir stipri zem pašizmaksas. Mēs pieprasām no Zemkopības ministra un viņa delegācijas rītdienas tikšanās laikā ar pārējiem Eiropas Savienības Lauksaimniecības ministriem parādīt spēcīgu nostāju savu ražotāju aizstāvībā un operatīvu Eiropas Savienības rīcību, jo mēs nevaram gaidīt. Daudzu saimniecību tuvākajā nākotnē jau tagad ir iezīmēti tādi vārdi kā kautuve un likvidācija. Piedevām zemnieku saimniecībās īpašnieks ir atbildīgs ar visu savu mantu. Likvidācijas gadījumā, lai izpildītu savas kredītsaistības, zaudēsim arī savas mājas. Tāda veida pārdomas man nav vienīgai, bet visiem Krievijas embargo skartajiem lauksaimniekiem. Un tādā brīdī mēs ķersimies arī pie protesta akciju organizēšanas, kas var skart arī citas nozares, lai mūs sadzirdētu un saprastu situāciju.”
z/s “Kalna Dambrāni” saimniece Iveta Tīrumniece no Viesītes novada: “Mana saimniecība pienu nodod diviem piena kombinātiem. Viens no tiem maksā saimniecības pašizmaksas līmenī, savukārt otrs joprojām nav pateicis piena iepirkuma cenu, kas ir pilnīgs absurds.
Ja piena iepirkuma cena samazināsies zem pašizmaksas, esam nolēmuši visu ģenētiski augstvērtīgo ganāmpulku pārdot, norēķināties ar bankām un pilnībā likvidēt piena lopkopības saimniecību.
Strādājot ar mīnusiem, mēs nevaram uzturēt šķirnes ganāmpulku, kuram ir jādod augstvērtīga barība, savukārt samazinot barības apjomu, dzīvnieki vienkārši iznīkst. Es esmu Latvijas patriote, bet šobrīd notiek ņirgāšanās par lauksaimniekiem un es netaisos ar savu darbu naudu pelnīt citiem. Saprastu, ja krīze būtu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un mums visiem vajadzētu “savilkt jostas ciešāk”, bet šāda situācija ir tikai Baltijas valstīs. Mums, diemžēl, ir pretēji. Aiz manis stāv 29 lieliski darbinieki, kuri lielākoties ir jauni cilvēki ar ģimenēm un es nevaru viņiem pateikt, kas notiks rīt, parīt vai pēc mēneša. Es ceru, ka mēs spēsim izveidot tādu ekonomisko sistēmu, lai mums nav jālūdz pēc atbalsta jeb nabagu dāvanām.”
Šobrīd ir noticis fakts, ka piena iepirkuma cenas sāk samazināties pat zem pašizmaksas.
Katrā saimniecībā piena ražošanas pašizmaksa ir atšķirīga, bet Zemkopības ministrijas nosauktā vidējā pašizmaksa ir 0,27 eiro par litru.
