Lasīšanas laiks: 2 min
Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, kas atļauj izmantot nenosakāmu autoru darbus, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.
Likumprojekts radīts ar mērķi veicināt kultūras mantojuma pienācīgu saglabāšanu un pieejamību internetā, nodrošinot atļauju izmantot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus bez autortiesību īpašnieku piekrišanas, bet nodrošinot viņiem taisnīgu atlīdzību, ja tie noskaidrotos.
Ar nenosakāmu autortiesību subjektu darbiem jeb “bāreņdarbiem” likumprojektā saprotami darbi, kuru autortiesību īpašnieki nav zināmi, vai darbi, kuru autortiesību īpašnieki ir zināmi, bet nav atrodami.
Likumprojekts paredz, ka šos darbus varēs izmantot bibliotēkas, muzeji, arhīvi, izglītības institūcijas, kino un skaņu ierakstu mantojuma institūcijas un sabiedriskās raidorganizācijas, lai izgatavotu to kopijas, indeksētu, kataloģizētu, saglabātu vai restaurētu un padarītu tos pieejamus sabiedrībai, tostarp ievietojot internetā.
Šos “bāreņdarbus” varēs izmantot tikai pēc tam, kad būs veikta rūpīga to autoru meklēšana – izmantojot informācijas avotus, kuru sarakstu noteiks un atjaunos Kultūras ministrija.
Gadījumā, ja autordarbam piesakās tiesību īpašnieks, tas jebkurā brīdi varēs lūgt izbeigt “bāreņdarba” statusu, vēršoties ar pamatotu pieprasījumu institūcijā, kas veica meklēšanu. No institūcijas, kas izmantojusi attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu, tiesību īpašnieks varēs saņemt taisnīgu atlīdzību, vienojoties par tās lielumu, bet ne ilgāk kā vienu gadu kopš pieprasījuma iesniegšanas.
Informāciju par visiem nenosakāmo autortiesību subjektu darbiem kompetentās institūcijas no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pārsūta uz vienotu ES datu bāzi. Līdz ar to citas ES dalībvalstu institūcijas var izmantot šos darbus, atkārtoti neveicot tiesību īpašnieku meklēšanu.
Likumprojekta autori norāda, ka iepriekš Autortiesību likums aizliedza izmantot darbus, ja nebija saņemta autortiesību subjekta atļauja. Gadījumos, kad darbu un blakustiesību objektu tiesību subjekti nebija zināmi vai arī nebija atrodami, tos nevarēja izmantot, tostarp ne digitalizēt, ne ievietot interneta vietnēs. Līdz ar to nevarēja nodrošināt attiecīgo kultūras mantojumu saglabāšanu un pieejamību digitālajā vidē.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.
