Lasīšanas laiks: 4 min
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā pieaugs pat par 6 līdz 7 grādiem, arvien retāk būs balti Ziemassvētki un lietusgāzes kļūs intensīvākas – šādas izmaiņas prognozē klimatologi, balstoties uz jaunu pētījumu, šovakar vēsta raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) šogad pirmo reizi valsts vēsturē veicis unikālu pētījumu par Latvijas klimata pārmaiņām. Tajā apkopoti dati par trim rādītājiem – gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja stiprumu. Balstoties uz šiem mērījumiem, klimatologi veidoja dažādus nākotnes laikapstākļu modeļus līdz pat šī gadsimta beigām.
Prognozes liecina, ka arvien retāk sagaidīsim baltus Ziemassvētkus un Jauno gadu un kopumā baltā ziema pārvērtīsies par rudenim līdzīgu slapjdraņķi.
Rudens vairāk iestiepsies ziemā, un pavasaris sāksies agrāk. Grūtības varētu sagādāt arī spēji karstuma uzliesmojumi vasarās. Daudz biežāki tropiskā karstuma viļņi vasarās liks arī vairāk darbināt kondicionierus, un tas krietni palielinās kopējo enerģijas patēriņu valstī.
Savukārt nokrišņu daudzums gada siltākajā laikā varētu saglabāties nemainīgs vai pat samazināties, taču, par spīti tam, peļķes varētu kļūt dziļākas.
“Varētu palielināties dienu skaits, kad ir pērkona lietusgāzes, un tieši pērkona lietusgāžu intensitāte. Respektīvi, ļoti īsā laika periodā varētu nolīt ievērojamāks nokrišņu daudzums, kas varētu izraisīt arī dažādas lokālas problēmas un lokālus plūdus,”
norādīja LVĢMC Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna.
Ikgadējais pārsteigums par spēcīgajām lietusgāzēm galvaspilsētā un nespēja uzsūkt nokrišņus kļūs arvien izteiktāka.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) te saskata iespēju smelties pieredzi no netālām kaimiņvalstīm, piemēram, Dānijas un, konkrētāk, Kopenhāgenas, kur spēcīgi plūdi pilsētās pēdējos gados kļuvuši par nopietnu problēmu.
“Nav obligāti jāpārbūvē visa notekūdeņu un kanalizācijas sistēma, tas būtu ļoti dārgi un sarežģīti. Pilsētā tiek iekārtotas vairāk zaļās zonas, kuras ir spējīgas uzsūkt ūdeni, tātad vairāk parki, apstādījumi un arī zaļie jumti. Un Kopenhāgena izstrādāja plānu, kādā veidā dažas no ielām pārvērst par upēm, aiztaisot dažus krustojumus ciet un dažus atverot. Un tad principā ielas kļūst par upēm,”
stāstīja VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
Lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos iespējamām pārmaiņām dabā, ministrija, balstoties uz centra veikto pētījumu, jau šobrīd veic risku novērtējumu par sešām jomām – būvniecību un infrastruktūru, civilo aizsardzību, tūrismu, bioloģisko daudzveidību, veselību, lauksaimniecību un mežsaimniecību. Līdz nākamā gada jūnija beigām plānots izstrādāt pielāgošanās stratēģiju, kurai vajadzētu kļūt par pamatu reģionālu un lokālu risinājumu ieviešanai, piemēram, būvklimatoloģijas jomā.
Tostarp jādomā par ēku izturību pret stiprām vētrām un intensīvām lietusgāzēm. LVĢMC arī norāda, ka nākotnē liela problēma varētu būt māju pelēšana, jo esošās konstrukcijas nenodrošina ventilāciju.
Ja būves un infrastruktūru klimata pārmaiņām var laikus mēģināt pielāgot, citas parādības dabā varētu būt nenovēršamas. Jau iepriekš secināts, ka jūra katru gadu “apēd” piekrasti. Tagad tiek spriests, ka, mainoties klimatam, mūsu teritorijā varētu ienākt arvien vairāk Viduseiropas augu.
Līdz ar atsevišķiem augiem tālāk uz ziemeļiem varētu atkāpties arī putni.
“Šādām tendencēm turpinoties, klimata pārmaiņu rezultātā varētu no Latvijas izzust tādas parastas sugas kā dzērve, melnais mušķērājs. Mēs varētu pazaudēt mūsu lakstīgalu, bet varētu ienākt rietumu lakstīgala, kas ir cita suga, kas ir Šekspīra apdzejotā lakstīgala,”
stāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus.
Tāpat Latvijā varētu apmesties arī plīvurpūce, savukārt daļa putnu, kuri patlaban ir gājputni, siltākā klimatā ar vieglāk pieejamu barību varētu palikt pārziemot tepat.
Kaitēkļu un kukaiņu migrācija var atnest arī jaunas slimības un problēmas gan kokiem un augiem, gan arī cilvēkiem, savukārt latvieša ikdienas ēdienkarte varētu kļūt daudzveidīgāka. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki prognozē, ka mūsu zeme varētu veiksmīgi pieņemt jaunas kultūras, piemēram, arbūzus, ko selekcionāri mēģina izaudzēt jau šobrīd.
“Latvijas vīnkopība varētu iegūt no tā, ka temperatūra paliek siltāka un veģetācijas periods garāks, tomēr mūsu klimats nekad nebūs tāds kā Dienvidfrancijā, jo, lai gan vidējā temperatūra būs augusi, taču saules spīdēšanas ilgums nebūs mainījies un, ja arī rudens periods būs garāks, pietrūks saules, lai izveidotu to pašu kvalitāti,”
norādīja LLU Lauksaimniecības fakultātes vadošais pētnieks, dārzkopības eksperts Kaspars Kampuss.
Veikalos un tirgos arvien vairāk varētu parādīties arī pašu audzēta kukurūza, soja un pat aprikozes un persiki. Savukārt zemnieki, kas nodarbojas ar graudkopību, tuvākajās desmitgadēs varētu pamazām mainīt arī savu kalendāru – agrāk sēt un agrāk novākt. Vēl varētu arī audzēt augstražīgākas šķirnes ar garāku veģetācijas periodu.
