Lasīšanas laiks: 3 min
Nodarbināto trūkuma dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īslaicīgi un periodiski uz laiku apturēs atsevišķu mazāk noslogoto posteņu darbību, ja tas būs nepieciešams pārējo daļu un posteņu darbības nodrošināšanai. VUGD turpinās reaģēt uz izsaukumiem tādā pašā apmērā kā līdz šim, un uz notikumu dosies tuvākās pieejamās struktūrvienības. Iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta palīdzība veselību un dzīvību apdraudošās situācijās, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Šobrīd tiek plānots, ka darbības apturēšana varētu skart 18 posteņus, un tas nenotiks vienlaicīgi, bet katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu. Šie posteņi Kurzemē ir Rojas, Sabiles, Piltenes un Alsungas, Pierīgā – Bulduru un Baldones, Zemgalē – Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes un Auces, Vidzemē – Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas un Strenču, Latgalē – Zilupes un Tilžas postenis.
“Šā brīža situācija attiecībā uz darbinieku trūkumu ir kritiska, jo darbinieki nevar dzīvot postenī. Virsstundas nav norma, tādas varētu būt pieļaujamas tikai ārkārtas situācijās. Iekšlietu ministrija pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir ziņojusi valdībai par situāciju iekšlietu dienestos. Personāla trūkums ir ne tikai VUGD, bet arī citos dienestos, tāpēc iekšējai drošībai ilgtermiņā nepieciešams novirzīt atbilstošu finansējumu, tāpat kā aizsardzībai, vismaz 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā mēs spēsim plānveidīgi attīstīt dienestus, pasargāt savus iedzīvotājus un nodrošināt efektīvus drošības pasākumus, piesaistīt jaunus darbiniekus nozarei un noturēt esošos, kā arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un tehniku,” uzsver iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
„VUGD jau ilgstoši meklē risinājumu, lai noturētu iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, neapdraudot ugunsdzēsēju glābēju veselību un drošību,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis O.Āboliņš. „Atsevišķu posteņu darbības apturēšana ir viens no galējiem līdzekļiem, bet 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums oktobra sākumā apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni – darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi u.c., mums neatstāj izvēli. VUGD nespēj konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā un gaidāmais cenu un izmaksu kāpums mums neļauj ne tikai piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet arī noturēt esošos profesionāļus. Mums šobrīd vairs nav pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, lai mēs varētu nodrošināt, ka katru diennakti visās daļās un posteņos autocisternā uz izsaukumu var doties trīs amatpersonas, kas saskaņā ar darba aizsardzības prasībām ir absolūtais minimums.”
Šogad personāla trūkuma problēmas risinātas vairākos veidos. Pirmajā ceturksnī, lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikumu bieži devās divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku. Otrajā ceturksnī tika ievērotas darba aizsardzības prasības, bet strauji auga virsstundu skaits, kuras apmaksātas, pārskatot izdevumus. Tas radīja pārslodzi, kas ilgstoši nav pieļaujama. Šī gada pēdējos mēnešos līdzekļu virsstundu apmaksai VUGD budžetā nav un vairākās struktūrvienībās tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, jo, plānojot resursus, ir jāievēro arī likumdošanā noteiktie atpūtas laiki un maksimāli iespējamais virsstundu skaits.
„Posteņu darbības apturēšanas rezultātā neviens ugunsdzēsējs glābējs no darba netiks atlaists. Viņi dosies uz izsaukumiem no citām struktūrvienībām. Piemēram, kamēr Sabiles posteņa darbība būs apturēta, tā ugunsdzēsēji glābēji tiks pārdislocēti uz apkārtējām daļām un posteņiem – Talsiem, Kandavu, Dundagu un Roju, lai tajās nodrošinātu nepieciešamo ugunsdzēsēju glābēju skaitu reaģēšanai uz izsaukumiem,” skaidro O.Āboliņš.
Neskatoties uz īslaicīgu un periodisku atsevišķu posteņu darbības apturēšanu, VUGD turpinās iedzīvotājiem sniegt nepieciešamo pakalpojumu – glābt dzīvības dažādos negadījumos un dzēst ugunsgrēkus.
