Lasīšanas laiks: 2 min
Pērn Latvijā piedzima 20,6 tūkstoši jaundzimušo, no kuriem 9,2 tūkstoši jeb 44,6% jaundzimušo dzimuši ārpus laulības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lielākā daļa pirmo bērnu dzimuši ārpus laulības – 2013.gadā tie bija 53%. 11,4 tūkstoši jeb 55,4% jaundzimušo bija dzimuši ģimenēs, kurās ir reģistrēta laulība.
Citās valstīs, piemēram, 2013.gadā Lietuvā laulībā piedzima 70,5% dzimušo, bet Igaunijā – 41,2%, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lielākais laulībā dzimušo īpatsvars 2012.gadā ES valstīs bija Grieķijā – 92,4%.
Situācija Latvijā, salīdzinot ar 2012.gadu, liecina, ka laulībā dzimušo bērnu īpatsvars no kopējā dzimušo skaita bija audzis par 0,4 procentpunktiem. 2013.gadā laulībā dzimušo mazuļu īpatsvara kāpums ir skaidrojams ar otro un trešo bērnu skaita pieaugumu. No kopējā otro un trešo bērnu skaita attiecīgi 62,6% un 64,6% piedzima ģimenē, kurā ir reģistrēta laulība.
2013.gadā vairāk ārpus laulības bērnu piedzima sievietēm vecumā līdz 26 gadiem, kad visbiežāk dzimst pirmais bērns.
Ja 1990.gadā laulībā piedzima 83,1% no dzimušajiem, tad 2000.gadā tie bija 59,6%, bet 2013.gadā – 55,4%. Kopš 1980.gada, kad laulībā piedzima 87,5% bērnu, laulībā dzimušo īpatsvars ar katru gadu ir samazinājies. Neliels pieaugums bija vērojams vienīgi 2005. – 2008.gadā, kad laulībā dzimušo īpatsvars 2008.gadā pieauga līdz 56,8%, kas ir kāpums par 1,5 procentpunktiem attiecībā pret 2005. gadu.
Līdz 1996.gadam nebija vērojamas būtiskas atšķirības starp sievietes vidējo vecumu, kad piedzimst pirmais bērns, un vidējo vecumu, kad sieviete stājas laulībā. Taču sākot ar 1997.gadu vidējais vecums, kurā sievietei piedzimst pirmais bērns, ir zemāks nekā vidējais vecums, kurā sieviete noslēdz pirmo laulību.
2000.gadā sievietes stājās pirmajā laulībā vidēji 24,9 gados, pirmajam bērnam dzimstot vidēji 24,4 gados. Savukārt 2013.gadā sievietes pirmo reizi apprecējās 28,5 gados, bet pirmais bērns piedzima 26,9 gadu vecumā.
Tautas skaitīšanas dati rāda, ka 2011.gadā Latvijā bija 587,7 tūkstoši ģimeņu, no kurām 232,7 tūkstoši jeb 39,6% bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. No kopējā ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem skaita 106,5 tūkstoši jeb 45,8% bija precēta pāra ģimenes, 35,7 tūkstoši jeb 15,3% – kopdzīves partneru ģimenes, 12,4 tūkstoši jeb 5,3% – vientuļā tēva ģimenes, bet 78,2 tūkst. jeb 33,6% – vientuļās mātes ģimenes.
2011.gadā ģimenēs dzīvoja 340,4 tūkstoši nepilngadīgo bērnu. No tiem 49% dzīvoja precēta pāra ģimenē, 31% – vientuļās mātes ģimenē, 16% – kopdzīves partneru ģimenē, bet 4% – vientuļā tēva ģimenē.
