Lasīšanas laiks: 3 min
Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai šogad nepieciešami vēl 4,8 miljoni eiro internātskolu uzturēšanai, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinksis (ZZS).
“Valsts finansēto internātskolu uzturēšanas izdevumus šobrīd nav iespējams no 1.septembra atdot pašvaldībām. Šīs skolas pilda speciālas funkcijas, kas nozīmē, ka mums ir jāizveido mehānisms, kurā neciestu bērni, kuri šajās skolās ir nokļuvuši, un tam ir nepieciešams laiks. Tā rezultātā 4,8 miljoni eiro nauda ir jāatrod kaut kur citur, iespējams palielinot kādai no citām grupām pārejas periodu,” norādīja Kučinskis.
Viņš arī pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir radusi vairākus risinājumus, bet apstiprināt jauno modeli nevar kamēr nav atrasta trūkstošā nauda internātskolām.
“Tas ir ministrijas tālākais darbs skatīties, kā šo naudu atrast, jo būtu ļoti žēl, ja pēc tam, kad esam vienojušies par sistēmu, tas būtu iemesls, lai pateiktu, ka reformas nebūs. Noteikti atbrīvosies arī līdzekļi, bet tas nenotiks šajā vai nākamajā gadā. Iespējams, būs jārunā ar pašvaldībām, plašākām sarunām jābūt arī koalīcijas ietvaros, lai nonāktu pie rezultāta,” pavēstīja premjers.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) norādīja, ka parastās internātskolas valstī ir 15 un tajās mācās kopumā aptuveni 3300 bērni. “Sākotnējais ierosinājums bija nodot šo uzturēšanas funkciju pašvaldībām, saglabājot algu izmaksu. Redzot situāciju, ka tik īsā laikā pašvaldības nespēs pārorientēties, šie bērni nedrīkst ciest, tāpēc ir ierosinājums par viena gada pārejas periodu, kura laikā ir jāatrod optimāls risinājums.”
Ministrs pavēstīja, ka redz iespēju atrast līdzekļus uz 2017.gadu, izveidojot papildus vienu pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas pārejas periodu, tomēr nevēlējās to atklāt, kamēr tas nav skaidrs. Kučinskis piebilda, ka šis papildus finansējums ir jāatrod tikai 2017.gadam, jo arī no 2018.gada nepieciešamie līdzekļi būs.
Izglītības un zinātnes ministrs pauda cerību, ka vienošanās tiks panākta līdz 5.jūlijam. “Ja mums ir jāskaita vēl septiņas dienas klāt, tad mēs varbūt izdzīvojam un, visticamāk, izdzīvojam, ja tas pārvelk vēl, tad nemokam cilvēkus un šogad būs problēmas, kur iztērēt deviņus miljonus,” norādīja Šadurskis.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga tikmēr teica, ka tikšanās laikā tika rasts kompromiss par lielāko daļu jautājumu, bet par pārējiem kopīgi nolemts atgriezties oktobrī un iespējams pēc gada, kad modelis būs sācis darboties un iziets viens mācību cikls.
Ministru kabinetā (MK) noteikumu pielikumā būs iekļauts slodžu veidošanās princips, speciālās izglītības pedagogiem būs gradācija piemaksu ziņā un tiks arī izstrādāts pedagogu atalgojuma palielināšanās grafiks. Mazinās nevienlīdzību pirmsskolas pedagogiem gan slodzes, gan atalgojuma ziņā. Arodbiedrībai tālākai MK noteikumu virzībai neiebildīs, bet pēc noteikta laika būs nepieciešams diskutēt, kā tas praktiski darbojās.
Jau ziņots, ka daļu no nepieciešamās summas jaunā pedagogu modeļa ieviešanai IZM plānoja iegūt novirzot internātskolu uzturēšanas izdevumus pašvaldībām.
Tāpat ziņots, ka vēl nav atrasti nepieciešamie papildu 4,5 miljoni eiro kultūrizglītības pedagogu atalgojuma paaugstināšanai. “Es kā premjers vēlētos drošības sajūtu un izpratni par to, ka šī ir prioritāte un ka citas lietas nākamgad būs jāatliek. Es piekrītu Šadurska kungam, ka mēs nevaram vairs to ilgāk vilcināt. Līdz jūlijam valdībai ir jātiek skaidrībā ar šo jautājumu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir papildu savos resursos atraduši šos 1,5 miljonus eiro un 6 miljonu eiro vietā prasa vairs tikai 4,5 miljonus eiro,” sacīja Kučinskis, norādot, ka citas lietas, kuras varētu būt jāatliek, ir, piemēram, Nacionālās apvienības virzītais demogrāfijas jautājums.
