Valmieras Ziņas

Pēc vēlēšanu rezultātu saskaitīšanas vairāk nekā pusē iecirkņu vadībā “Saskaņa”, “KPV LV”, ZZS, JKP, VL-TB/LNNK un “Jaunā Vienotība”

Apkopojot balsis 594 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā lielāko balsu skaitu ieguvušas partija “Saskaņa”, “KPV LV”, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK), “Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkoptā informācija.

Par “Saskaņu” nobalsojuši 57 819 jeb 19,87% balsstiesīgie vēlētāji, par “KPV LV” – 41 756 jeb 14,35%, par JKP – 37 063 jeb 12,73%, par ZZS – 36 536 jeb 12,55%, par VL-TB/LNNK – 30 284 jeb 10,40%, par “Attīstībai/Par!” – 28 411 jeb 9,76% un “Jauno Vienotību” – 18 561 jeb 6,37% balsstiesīgie vēlētāji.

Tuvumā 5% barjerai, lai iekļūtu 13.Saeimā ar 13 778 jeb 4,73% balsu atrodas Latvijas Reģionu apvienība, kā arī Latvijas Krievu savienība, par kuru nobalsojuši 12 338 jeb 4,24%.

Jau ziņots, ka 13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54,46% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1044 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie – Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Vienlaikus Kurzemē šajās vēlēšanās nobalsojuši 104 700 vēlētāji jeb 55,86% (2014.gadā – 58,41%), Zemgalē – 117 031 vēlētājs jeb 54,76% (56,49%), Rīgā – 290 658 vēlētāji jeb 53,29% (62,13%), bet Latgalē – 90 066 vēlētāji jeb 43,07% (46,99%) no kopējā reģiona vēlētāju skaita.

Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām šogad aktivitāte samazinājusies visos apgabalos. Tostarp lielākais kritums bija Rīgā – par 8,84 procentpunktiem, kurai seko Latgale – par 3,92 procentpunktiem, Kurzeme – par 2,55 procentpunktiem, Vidzeme – par 2,01 procentpunktu, Zemgalē – par 1,73 procentpunktiem.

Kā liecina CVK dati par 1004 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem, šogad 13.Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 835 814 vēlētāji, kas veido 53,99% no visiem balsstiesīgajiem. Savukārt 2014.gadā notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās piedalījās kopumā 58,85% vēlētāju, un tās bija vismazāk apmeklētās parlamenta vēlēšanas neatkarīgās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā – 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

AS „Valmieras piens” aicina pievienoties komandai CEHA STRĀDNIEKUS/(-CES) ražošanas cehā.  GALVENIE DARBA PIENĀKUMI: • Ražot piena produktus atbilstoši tehnoloģiskām instrukcijām; • Pārbaudīt iepakojamā materiāla, piena produktu un ražošanas iekārtu stāvokli; • Veikt pasūtījuma komplektēšanu, sagatavošanu, iekraušanu; • Veikt darba telpu, iekārtu un inventāra mazgāšanu un dezinfekciju. PRASĪBAS KANDIDĀTAM: • Vidējā vai vidējā profesionālā izglītību (vēlams pārtikas rūpniecībā); • Darba pieredze pārtikas rūpniecībā (vēlams); • Iespēja strādāt fizisku darbu un summēto darba laiku; • Augsta atbildības sajūta. DARBA LAIKA VEIDS UN REŽĪMS: summētais darba laiks pēc grafika maiņās. Jāstrādā 4-5 darba dienas nedēļā, arī sestdienās un svētdienās, ja sanāk pēc grafika. Iespējamie maiņu darba laiki 6:30-18:00, 8:00-20:00, 10:00-22:oo un maiņas mainīsies pēc grafika, visu laiku nebūs darbs tikai vienā maiņā. MĒS PIEDĀVĀJAM: • Iespēju strādāt un pilnveidoties lielā un starptautiskā uzņēmumā; • Dinamisku darba vidi; • Apmācību, uzsākot darbu; • Atalgojumu sākot no 611 EUR pirms nodokļu nomaksas; • Bezmaksas uzņēmuma produkciju un citus labumus. Ja vēlies kandidēt uz šo amatu, CV ar norādi "Ceha strādnieks" sūti uz e-pasta adresi sannija.novika@foodunion.com Tālrunis informācijai: 27883303. Sazināsimies tikai ar tiem, kandidātiem, kurus aicināsim uz pārrunām. Profesija: CEHA STRĀDNIEKS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 93, Valmiera Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 3 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-03-19 Kontaktpersona: CV ar norādi “Ceha strādnieks” sūtīt uz sannija.novika@foodunion.lv, t. 27883303. Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri