Pašvaldībai bijušā gaļas kombināta teritorijas attīstībai vērienīgi plāni (3)

Lasīšanas laiks: 6 min

Trešdien, 10.jūlijā, norisinājās kārtējais pasākums “Pēcpusdiena ar mēru”, taču šoreiz tas notika neierastā vietā bijušajā gaļas kombināta teritorijā, vienā no pamestajām ražošanas ēkām.

Pasākuma apmeklētājus pie teritorijas vārtiem sagaidīja Valmieras mērs Jānis Baiks, brīdinot visus par īpašu piesardzību, dodoties uz neierasto norises vietu. Mērojot ceļu pa plašo teritoriju uz vienu no bijušajiem ražošanas korpusiem, visapkārt bija redzamas pamestās un vandaļu uzpostītās ēkas. Jānis Baiks atklāja, ka zagļi no šejienes ir aiznesuši visus metāla priekšmetus, ieskaitot kanalizācijas lūku vākus, tādēļ jābūt ļoti uzmanīgiem, pārvietojoties pa teritoriju.

Jau iepriekš portāls “Valmieras Ziņas” informēja, ka šogad 11.aprīlī pēc divām neveiksmīgām izsolēm Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāti nolēma pirkt trīs funkcionāli saistītus nekustamos īpašumus Rūpniecības ielā 1 par zvērinātas tiesu izpildītājas piedāvāto cenu 522 000 eiro.

Ražošana gaļas kombinātā, kas tobrīd piederēja SIA “Triāls”, tika pārtraukta 2009.gadā. Parādsaistību dēļ īpašumu pārņēma kreditors, kurš to 2013. gadā pārdeva Krievijas kompānijai “GazEnergoStroi”. Lai gan tās īpašniekam Sergejam Čerņinam bija vērienīgi plāni par gaļas kombināta atjaunošanu un industriālā parka izveidi pārējā teritorijā, tiem nebija lemts piepildīties. 2014.gada vasarā ģeopolitiskās situācijas izmaiņu dēļ kompānija “GazEnergoStroi” nolēma īpašumu pārdot, bet 2015.gadā, balstoties uz specdienestu vērtējumu par drošību, Sergejam Čerņinam tika liegta iebraukšana Latvijā un anulēta par investīcijām piešķirtā termiņuzturēšanās atļauja. Kopš tā laika uzņēmums ilgstoši un neveiksmīgi mēģināja pārdot īpašumu. Tā kā uzņēmums vairāk nekā gadu nebija maksājis nekustamā īpašuma nodokli, šī gada sākumā pašvaldība uzsāka parāda piedziņas procedūru. Divās izsolēs īpašumu neizdevās pārdot, tādēļ zvērināta tiesu izpildītāja uzaicināja pašvaldību kā kreditoru paturēt sev nekustamos īpašumus Rūpniecības ielā 1 par nenotikušās izsoles sākumcenu. 26. jūnijā saņemts Rīgas rajona tiesas lēmums par bijušā gaļas kombināta industriālās teritorijas nostiprināšanu uz Valmieras pilsētas pašvaldības vārda. Lēmums stāsies spēkā 23. jūlijā.

Jānis Baiks pastāstīja, ka lielāko daļu no desmit gadiem īpašums tika pienācīgi uzturēts. SIA “Triāls” kreditors pirms gaļas kombināta pārdošanas kompānijai “GazEnergoStroi” ražošanas nomainījis jumtu trim galvenajām ēkām – ražošanas, saldētavas un administrācijas korpusam. Savukārt kautuves ēka, kurai jums netika nomainīts, desmita gadu laikā ir tiktāl bojāta, ka to nav vērts atjaunot, bet gan lietderīgāk ir nojaukt un būvēt ko jaunu. Diemžēl ražošanas iekārtas uzņēmumā vairs neatrodas, tās SIA „Triāls” kreditors pārdeva vēl pirms īpašums nonāca Krievijas uzņēmēja  rokās.

Vandaļu postījumi ēkās un teritorijā ir galvenokārt nodarīti pēdējā gada laikā, kad teritorijā vairs netika nodrošināta apsardze. Lai novērstu īpašuma turpmāko bojāšanu, jau kopš domes lēmuma par īpašuma iegādi pašvaldība uzsāka teritorijas apsardzi. Ir aizdarīti caurumi sētā un izsistie logi, lai novērstu vandaļu iekļūšanu īpašumā.

Gaļas pārstrādi šajā teritorijā uzsāka jau 1928.gadā, kad tika uzcelta uzņēmuma „Valmieras eksports” (no 1935.gada „Bekona eksports”) kautuve un fabrika. Šajā pašā teritorijā atklāja arī minerālūdeni un Valmiera kļuva atpazīstama visā Latvijā ar savu īpašo ārstniecisko „Valmieras minerālūdeni”, ko tautā dēvēja par „cūkūdeni”. Lai gan pašlaik „Valmieras minerālūdens” tiek iegūts citā urbumā, vēl joprojām pirmais urbums atrodas gaļas kombināta teritorijā. Pašvaldība apsver iespēju atjaunot tā izmantošanu minerālūdens ražošanai, nododot urbuma apsaimniekošanu kādam uzņēmējam. Līdzīgs plāns pašvaldībai ir par visu pārējo 12,42 hektāru lielo bijušā gaļas kombināta teritoriju, kā arī blakus esošo pašvaldībai piederošo teritoriju  Eksporta ielā 8 (4.65 h). Kopumā tajā atrodas 27 ēkas un būves. Piecas ir iespējams izmantot, bet 22 ir nojaucamas.

Jānis Baiks pastāstīja, ka jau pirms īpašuma iegādes notikušas sarunas ar vairākiem uzņēmējiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuri visi kā viens atbildējuši, ka pašiem trūkst kapacitātes, lai šo teritoriju savestu kārtībā un uzsāktu ražošanu. Kā vienīgais reālais plāns tika izvirzīts teritorijas attīstīšana, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Jau pašlaik tiek veikti priekšdarbi teritorijas attīstībai: ir veikti četru ēku tehniskie apsekojumi un atkārtoti tiek vērtētas vairākas ēkas, pakāpeniski tiek sakārtota teritorija, īpaši domājot par drošību, teritorija ir nožogota, kā arī tiek gatavots projekta pieteikums ERAF līdzfinansējuma saņemšanai.

Primāri attīstāmās ēkas ir ražošanas ēka (18446,1m2), saldētava/noliktava (24891,9m2) un administrācijas ēka (6153,1m2). Valmieras mērs pastāstīja, ka divas pirmās ēkas ir labā tehniskā stāvoklī. Pēc energoefektivitātes darbiem un komunikāciju atjaunošanas tās varēs izmantot ražošanas, loģistikas un citu nozaru uzņēmumi. Administratīvā korpusā telpu plānojums ir drīzāk piemērots biroju izveidei, tādēļ tiek apsvērtas dažādas idejas par koprades telpas veidošu un citiem veidiem, kā šo ēku izmantot.

Plānots, ka pie ēkām tiks sakārtotas piegulošās teritorijas, tai skaitā industrijas vajadzībām atbilstoši industriālie laukumi. Teritorijā paredzēti vieglo un kravas automašīnu stāvlaukumi. Tiks sakārtotas zaļās zonas, kā arī pārējā teritorija, kurā perspektīvā attīstīt jaunas ražotnes, citas industriālās un biroju ēkas.

Līdz ar industriālās teritorijas attīstību plānots atjaunot un izbūvēt vairākas ielas. Iecerēts izbūvēt jauno Eksporta ielu posmā no Kauguru līdz Dzelzceļa ielai 520 metru garumā, rekonstruēt Rūpniecības ielu posmā no Kauguru līdz Dzelzceļa ielai, kā arī atsevišķas komunikācijas pa Zāļu ielu 560 metru garumā. Plānots arī atjaunot Dzelzceļa ielu posmā no Eksporta līdz Rūpniecības ielai 540 metru garumā un izbūvēt rotācijas apli Rūpniecības, Marijas, Robežu un Dzelzceļa ielas krustojumā. Visas no minētajām ielām būs divu virzienu ielas ar gājēju ietvēm un veloceliņiem. Ielas būs piemērotas kravas transporta satiksmei.

Teritorijai cauri tiks izbūvēta piebrauktuve, kas perspektīvā varētu kļūt par ielu apmēram 420 metru garumā. Piebrauktuve kalpos kā komunikāciju koridors. Līdz nomnieka teritorijai vai ēkai tiks nodrošināts ūdensvads, sadzīves un lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde no pilsētas tīkla, internets, telekomunikācijas un elektrība Iespējams pieslēgt arī dabasgāzi no maģistrālā cauruļvada Eksporta ielā. Dzelzceļš atrodas apmēram 200 metru attālumā no teritorijas. Pagaidām nav plānots atjaunot atzaru uz gaļas kombināta teritoriju, jo izbūves izmaksas ir ļoti dārgas. Līdz ar uzņēmumu attīstību un pieprasījuma pieaugumu šādu atzaru iespējams izbūvēt nākotnē.

Valmieras mērs uzvēra, ka pašvaldības uzdevums nav nodarboties ar uzņēmējdarbību. Izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus, tā plāno attīstīt šo industriālo teritoriju un nodot to izmantošanai uzņēmējiem. Saskaņā ar ES fondu noteikumiem, uzņēmēji atjaunotajās ēkās varēs nomāt telpas piecu gadu garumā ar iespēju pēc tam tās izpirkt. Savukārt pārējā teritorijā, kurā pašvaldība nebūs ieguldījusi ES fondu līdzekļus, jau pašlaik uzņēmēji var izpirkt zemi un ēkas, lai attīstītu savu biznesu.

Noslēgumā Jānis Baiks aicināja uzņēmējus, kuriem ir radusies interese par darbības uzsākšanu jaunveidojamajā industriālajā teritorijā, informēt par to Valmieras Attīstības aģentūru, norādot precīzus datus par nepieciešamo telpu platību, komunikācijām un to jaudu, kā arī citas īpašas prasības.

Līdz 2019. gada beigām pilsēta plāno turpināt darbu pie būvprojektu izstrādes un pie projekta izstrādes Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai. Plānots arī noslēgt līgumu par projekta ieviešanu. Tas ļaus nākamajos divos gados veikt būvdarbus un strādāt pie papildu finanšu instrumentu un jaunu investoru piesaistes.

Valmieras mērs piebilda, ka pašvaldība nav aizmirsusi par Valmieras industriālā parka ideju, ko plānots attīstīt no Beverīnas novada iegūtajā zemes platībā. Taču pašlaik idejas attīstībai ir vairāki šķēršļi – finansējuma trūkums, militārā piesārņojuma likvidēšana, dabas aizsardzības prasību izpilde. Taču bijušā gaļas kombināta teritorijas attīstība sniegs pieredzi un zināšanas, ko varēs izmantot nākotnē lielākā mērogā industriālā parka izveidē.

Pilsētas mērs Jānis Baiks uzsvēra, ka Valmieras pilsētas industriālo teritoriju attīstība ir viena no pašvaldības prioritātēm gan šajā, gan arī nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz  2027. gadam. Pārdomātai, izsvērtai un ilgtspējīgai pilsētas industriālo teritoriju attīstībai šobrīd tiek gatavota koncepcija “Industriālo teritoriju analīze un attīstības iespējas ārējo tiešo investīciju piesaistei”.