Lasīšanas laiks: 4 min
Gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanām, septembra sākumā portāls “Valmieras Ziņas” elektroniski uzrunāja visus 13 Saeimas deputātu kandidātu sarakstus, lūdzot identificēt viņuprāt trīs būtiskākās šī brīža problēmas Latvijā un instrumentus – kā tās risināt.
Mūsu aicinājumam atsaucās “Suverenitāte”, partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME”, “Latvijas attīstībai”, Zaļo un Zemnieku savienība, “No sirds Latvijai”, Latvijas Krievu savienība, “Vienoti Latvijai”, kā arī Jaunā konservatīvā partija.
Lūdzām ne vairāk kā 600 vārdos aprakstīt trīs izvirzītās aktuālākās problēmas un piedāvātos risinājumus. Kā partijām tas izdevies – spriediet Jūs, bet pirms došanās uz vēlēšanām aicinām iepazīties ar šiem un citiem kandidātu sarakstiem un piedāvātajām programmām Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
“Vienoti Latvijai”redzējums par Latvijas prioritātēm:
1. Sociālais bloks – Veselības aprūpe, pensiju jautājumi, māmiņu algas
Neraugoties uz jau samaksātiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām, saglabājas veselības aprūpes pakalpojumu lielā dārdzība. Tas rada rindas uz operācijām, nespēju nopirkt dārgas zāles, neiešanu pie speciālista. Nepieciešams palielināt valsts daļu veselības pakalpojumu apmaksā. To jau ilgstoši pieprasa arodbiedrības, taču valsts budžeta iespējas neļaus palielināt izdevumus tik strauji. Tāpēc vienlaikus Latvijā ir jāuzsāk obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana. Tā veiksmīgi darbojas Igaunijā.
Piedāvājam jau 2015.gadā ieskaitīt veselībai 1% no IIN jeb ap 50 miljoniem eiro, vienlaikus atceļot plānoto IIN tālāku samazināšanu par 1% gan 2015., gan arī 2016.gadā.
Šādi, ar iezīmētu IIN daļu, kaut daļēji varētu stabilizēt finansējumu veselības aprūpei un Latvija pietuvotos ne tikai Igaunijai, bet arī Lietuvai, kur, neraugototies uz par 1% augstākām sociālās apdrošināšanas iemaksām (34,59%), papildus vēl 9% no bruto algas tiek iemaksāti obligātai veselības apdrošināšanai (6% maksā darba ņēmējs, 3% darba devējs).
Vienlaikus veselības aprūpes sistēma kopumā ir pakāpeniski jāpārorientē no ārstēšanas slimnīcā uz primāro un ambulatoro līmeni, tostarp pārprofilējot vēl atlikušās sešas aprūpes slimnīcas.
Pensiju jomā trīs būtiski punkti: 1) Atcelt 2012.gadā ieviesto ierobežojumu saņemt piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam; 2) Kompensēt negatīvā pensiju kapitāla ietekmi uz pensijām, kuras piešķirtas sākot ar 2011.gadu; 3) Noteikt minimāli pieļaujamo pensijas līmeni par katru stāža gadu (atvasināt minimālās pensijas nevis no stāža desmitgadēm, bet gan no katra stāža gada, lai pensijas kļūtu pietuvinātas darbmūžam kopumā).
Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu, jānodrošina lielāks atbalsts jaunajām ģimenēm, jāpilnveido māmiņu algu programma palielinot māmiņu algas, kā arī pagarinot māmiņu algu saņemšanas termiņu.
2. PVN pārtikai
Nekavējoties jāsamazina PVN pārtikai no 21% līdz 12%. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu pārtikai tiek piemērota samazināta PVN likme gan tāpēc, lai mazinātu ikdienas tēriņus, gan tāpēc, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties kvalitatīvāku pārtiku. “Vienotības” ministru atrunas, ka tas nav iespējams, ir tikai tukšas atrunas, nevēlēšanās spert izšķiroši nozīmīgu soli tautas labklājības nodrošināšanai, jo pārtikas pamatproduktiem – maizei, gaļai, dārzeņiem ir jābūt lētākiem.
Zemāka PVN likme pārtikai ir īpaši svarīga mūsu pārtikas pārstrādātājiem, kuri, iepērkot pienu un gaļu, tagad Latvijā ir spiesti “iesaldēt” papildus 21% savu apgrozības līdzekļu, ko nedara pārtikas importētāji no citām ES valstīm.
Tagadējās «pārtikas eksporta krīzes» apstākļos, ko rada Krievijas embargo mūsu produktiem, šāds PVN nodokļa samazinājums būtu zināms atspaids tieši mūsu pārtikas pārstrādātājiem un reizē arī mūsu zemniekiem.
Samazinot PVN, pazeminās arī materiālā “ieinteresētība”, tostarp PVN noziedzīgā noblēdīšanā.
Mūsu aprēķini liecina – ja ar pazemināto 12% PVN likmi apliek pārtikas pamatproduktus (maizi un graudaugus, gaļas produktus un olas, zivju produktus, piena produktus, eļļu, taukus, sviestu, augļus un dārzeņus), bet citai pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem patur 21%, tad valsts budžets PVN ieņēmumos 2015. gadā zaudētu aptuveni 94,5 miljonus eiro. Tas ir 0,34% IKP, nevis vairāki simti miljonu, kā to apgalvo finanšu ministrs.
3. Uzņēmējdarbība
Lai Latvija pārvarētu atpalicību ES, ir jāveic reformas uzņēmējdarbības atbalstā. Mērķis – piesaistīt naudu no ārpuses un atbalstīt vietējos uzņēmējus. Ir jāveic struktūras reformas pirmām kārtām izglītībā un finansējuma izmaiņas veselības aprūpē.
Laikā, kad valstis visā pasaulē cīnās gan par naudas piesaisti, gan par savu uzņēmēju konkurētspēju, ir svarīgi šajā “maratonā” neatpalikt. Tāpēc
mēs piedāvājam likvidēt uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestētai peļņai, tāpat kā Igaunijā.
Ja ieguldi pelņu uzņēmuma attīstībā – nemaksā. Toties kapitāla (tostarp dividenžu) nodokli piedāvājam paaugstināt līdz 20% (kā Lietuvā, Igaunijā – 26,6%). Ja peļņu izņem sev – tad maksā. Mazāk būs centienu noslēpt, nobēdzināt peļņu, un vienlaikus uzņēmumi kapitalizēsies, kas nepieciešams veiksmīgai krīžu pārvarēšanai.
Mūsu aprēķini liecina, ka teorētiski tas var izmaksāt valsts budžetam no 333 līdz 385 miljoniem eiro, kas ir 1,2–1,39% IKP . Tomēr Igaunijas piemērs rāda, ka ieguvumi ir nenoliedzami, jo kapitalizētie uzņēmumi nes lielāku pienesumu citu nodokļu veidā un tas ir efektīvs līdzeklis arī ārvalstu investoru piesaistei.
Mēs esam pret plānoto mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu. Tas tikai atgriezīs šos uzņēmumus ēnu ekonomikā un nostādīs sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šī nodokļa likme jau tagad ir gandrīz divas reizes mazāka (5%). Nedomājam, ka 5–5,9 miljoni eiro, ko valsts budžets var neiegūt likmes necelšanas gadījumā, ir tik izšķiroši, lai pasliktinātu jau tā grūto mazo uzņēmumu dzīvi Latvijā.
