Lasīšanas laiks: 4 min
Pagājušajā gadā Valmiera svinēja 30. gadadienu sadarbībai ar Gīterslo reģionu Vācijā. Ilgus gadus sadraudzības saiknes pastāv arī starp Valmieras skolām un Januša Korčaka vārdā nosaukto vispārizglītojošo skolu Gīterslo pilsētā. Šajā maijā uz turieni devās 12 jaunieši un trīs pedagogi no Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas (VPVĢ), lai piedalītos kopējā projektā “Mēs kopā Eiropas nākotnei”. Vācijas sadarbības partneri bija padomājuši par ciemiņu ērtībām un interesentiem pasākumiem no A līdz Z.
Pirmajās dienās vairāk notika iepazīšanās un saliedēšanās pasākumi, kopīgi būvējot augstākos cukurgraudiņu torņus, uzdodot jautājumus par grupas biedru hobijiem, valodu prasmēm, ģimeni utt. Bija savdabīgas sportiskās aktivitātes: burbuļbumbu futbols, mini golfs, laivošana ar smailītēm, bet ikdienas pauzēs daudzi uzspēlēja volejbolu, norisinājās galda tenisa mači, bet daži izmēģināja pat žonglēšanu!
Januša Korčaka skolā latviešu grupa uzzināja, kāpēc šī skola nosaukta slavenā poļu pedagoga un rakstnieka vārdā, stundā kopā ar vācu jauniešiem veidoja Kahoot spēli, iekļaujot jautājumus par abu valstu ēdieniem, populārākajiem sporta veidiem, nesen notikušo Eirovīziju un citus jautājumus.
Mazu ieskatu augstākās izglītības sistēmā jaunieši guva, apmeklējot Bīlefeldes universitāti, kur studentu ir tikpat, cik iedzīvotāju Valmierā – apmēram 25 000! Nopietnas sarunas raisījās vizītes laikā ar Gīterslo birģermeistaru Norbert Morkes, bet īpašs pagodinājums bija tikties ar Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Parlamenta prezidentu André Kuper. Viņa darbdienas ir ļoti saspringtas un nereti ieilgst līdz vēlam vakaram, tomēr viņš izbrīvēja laiku, lai tiktos ar projekta jauniešiem, katram paspiestu roku un nofotografētos. Patīkami bija uzklausīt ne tikai viņa domas par ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem pasaulē, bet arī apskatīt viņa mājīgo kabinetu un uzzināt par viņa rīta uzmundrinošo nodarbi – skrējienu gar Reinas krastu.
Tie, kam kaut mazliet interesē kulinārija, saprot, cik svarīgs ir cepamais pulveris, bet droši vien tikai retais zina, kur un kad tas tika izgudrots. Šī projekta dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīt vācu izgudrotāju, pārtikas zinātnieku un uzņēmēju August Oetker (1862-1918), kurš ir arī firmas “Dr.Oetker” dibinātājs. Latviešu ēdienkartē parasti nav sastopami pudiņi, bet Vācijā tie ir ļoti populāri, un šajā Oetkera pasaulē izcili garšoja dažādas picas un mušļi, bet vaniļas pudiņš bija vienkārši debešķīgs! Atgriežoties Latvijā, uzmanība tika pievērsta šīs produkcijas piedāvājumam arī mūsu veikalu plauktos.
Interesentiem bija iespēja baudīt arī Gīterslo pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju pūtēju orķestra koncertu, kurā skanēja populāru kinofilmu, Franka Sinatras, The Beatles melodijas. Pārsteigumiem pilnas bija vakara pastaigas pa Rēdas-Vīdenbrikas pilsētu, jo tur ik uz soļa varēja sastapt kādu miesās visai paprāvu vācieti… Kā paskaidroja māte Google, betona skulptūras “Ikdienas cilvēki” radījušas mākslinieces Christel un Laura Lechner, māte un meita. Mūķenes, pavārs, dejotāji, dāmas pludmalē – kopumā ap 80 skulptūru, kas ik pa laikam mēdz arī mainīt savas atrašanās vietas.
Ceļojuma noslēgumā pāris stundas tika veltītas vides un globālās sasilšanas problēmām, apzaļumošanas un citiem jautājumiem Reinas-Rūras reģiona centrā Diseldorfā. Par šiem jautājumiem ļoti kompetents bija tūristu gids un vides speciālists Jörg Allenstein. Zaļie papagailīši pilsētas parkā, tramvaja sliežu un māju apzaļumošana, gaišas ēku fasādes – šādi un citi fakti lika aizdomāties par cilvēka un vides savstarpējo mijiedarbību, sekām un problēmu risinājumiem. Savukārt noslēguma pusdienas japāņu restorānā lika novērtēt savas tehnoloģiju zināšanas (ēdieni tika pasūtīti elektroniski!) un padomāt par jaunām garšas niansēm.
Saņemot no skolēniem atsauksmes par braucienu, tika pozitīvi novērtēta iegūtā pieredze: iepazīšanās ar citu kultūru un dzīvesveidu, jaunu kontaktu nodibināšana, vācu un angļu valodas pielietojums ikdienas saskarsmē, komunikācijas prasmju attīstīšana utt. Dažiem jauniešiem tā bija arī pirmā lidojumu pieredze, prasme orientēties svešās pilsētās, bet pārsteidzoši kluss likās svētdienas miers, daudzie velobraucēji ar ķiverēm, multikulturālā skola. Trīs jaunieši dzīvoja vācu viesģimenēs, viņi vietējās tradīcijas un kultūru iepazina vēl pamatīgāk. Skolēniem interesanti bija uzzināt arī par jauniešu parlamentu Gīterslo, un viņi augstu novērtēja Diseldorfas lantāga prezidenta cilvēciskumu un pozitīvismu.
Cik vērtīga un ilgstoša var būt šāda projektu draudzība un sadarbība, uzskatāms piemērs ir VPVĢ ķīmijas skolotājs Kārlis Krastiņš. Šajā braucienā viņš piedalījās kā pedagogs, bet pirms deviņiem gadiem kā Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) skolnieks viņš devās līdzīgā braucienā uz Vāciju, kur ieguva jaukus draugus, ar kuriem ir labs kontakts joprojām, un regulāras tikšanās notiek gan Vācijā, gan Latvijā.
Par iespēju piedalīties projektā milzīga pateicība pienākas labdarības organizācijai Droste-Haus, jo īpaši direktorei Olgai Bünemann, vienmēr atraktīvajai Margret Lütkebohle un Hannah Waldhoff, kas, liekas, par latviešu grupu gādāja 24 stundas diennaktī visu nedēļu. Daudzus gadus par sadarbību ar Vāciju rūpējās VVĢ vācu valodas skolotāja Anita Lutere, bet tad stafeti pārņēma VPVĢ ilggadīgā vācu valodas skolotāja Olita Nīmante. Arī šajā projektā viņa uzņēmās atbildību un visus organizatoriskos jautājumus. Par Olitas Nīmantes vācu valodas zināšanām un izrunu nevienam šaubu nav, jo pat sveši cilvēki ir apjautājušies, cik gadus viņa dzīvo Vācijā, tāpēc skolēniem atliek vien sekot labajam piemēram.
Jau septembrī pārgaujieši būs pretējās lomās un uzņems savus vācu sadraudzības partnerus Valmierā.
