Lasīšanas laiks: 4 min
Tieši pirms jaunā mācību gada sākuma (no 28.augusta līdz 2.septembrim) astoņi Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) skolēni un divas skolotājas devās uz Norvēģiju, lai kopā ar Bjornegard skolas skolēniem, viņu pedagogiem un vecākiem iekarotu Besseggen virsotni (1743 m). Tas nav Norvēģijas augstākais kalns, bet populārākais gan, jo, veicot pārgājienu, skatam paveras gleznainas ainavas ar kalniem un ezeriem.
Šādi braucieni uz Besseggen notiek jau piekto gadu, un galvenā organizētāja ir Valmieras „troļļu mamma” Sanda Deisone, savukārt no norvēģu puses ciemiņus uzņem Bjornegard direktors Ola Schiager un viņa kolēģi, bet finansiālais atbalsts nāk no starptautiskā Lauvu kluba Norvēģijā.
Tā kā VPĢ norvēģu klasē mācās daudz skolēnu un daudziem tā ir arī kā trešā svešvaloda, jau pavasarī notika konkurss – skolēniem bija jāuzraksta motivācijas vēstule, tika vērtētas arī sekmes un piedalīšanās dažādos norvēģu klases pasākumos. Šo braucienu, kas norvēģu klases skolēniem ir kā īpašā rozīnīte, šogad nopelnīja astoņi 10.klašu (nu jau 11.klašu) skolēni: Jūlija Āboliņa, Karīna Bāliņa, Kārlis Bergs, Sabīne Kalmača, Kate Kristiāna Krakopa, Artūrs Ņikitins, Arta Evija Rudzīte un Anna Patrīcija Štelca.
Pēc lidojuma (dažiem skolēniem tas bija pirmais) pie Bjornegard skolas latviešu ciemiņus sagaidīja vairāki norvēģu jaunieši un viņu vecāki, jo latviešu skolēni tika izmitināti viesģimenēs. Tas deva iespēju iepazīt norvēģu kultūru un tradīcijas daudz tuvāk un pamatīgāk nekā parastiem tūristiem.
Nākamajā rītā no Oslo visi devās uz 250 kilometrus tālajiem kalniem, kur dzīvošana bija kalnu mājiņās jeb hitās. Vakarā notika iesildīšanās pārgājiens, lai nākamajā dienā dotos ap 17 kilometrus garajā tūrē pa kalniem un sasniegtu Besseggen virsotni, kas arī bija galvenais šī ceļojuma mērķis.
Iesildīšanās pārgājienā debesis bija apmākušās, kalnu virsotnes klāja mākoņi un vakarā pat sāka līt, bet ceturtdiena jau no paša rīta sākās ar sauli, kas ceļotājus pavadīja visu pārgājiena laiku. Savukārt diena hitās sākās un beidzās ar aitu zvaniņiem un, protams, pašām aitām, kas droši nāca pie cilvēkiem, ēda cienastu un pat pakāpās pie logiem.
Vispirms kuģītis visus aizvizināja uz pārgājiena sākuma punktu. Grupas priekšgalā gāja Pjērs, kurš bija galvenais gids, drošības instruktors un stāstnieks. Savā gandrīz 70 gadu vecumā viņam šī bija jau 67 (!) Bessegen tūre. Tiem, kuriem nav tik pieredzējuša vadoņa, pārgājienā jāvadās pēc sarkaniem T burtiņiem, kas ik pa laikam sazīmēti uz akmeņiem.
Norvēģiem kalnu pārgājieni ir pierasta lieta, jo viņi no mazām bērnu dienām tādos dodas kopā ar savām ģimenēm. Šoreiz kopā ar latviešiem tūrē devās divas 9.klases – ap 50 skolēnu. Savukārt latviešu jauniešiem iepazīšanās ar kalniem bija kas pilnīgi jauns, tas bija izaicinājums sev, pārbaudījums saviem spēkiem un gribai.
Sākumā šķita, ka grūtākā būs kāpšana augšā, taču izrādījās, ka lielāka slodze kājām ir došanās lejup. Pēc apmēram 10-11 stundām visi veiksmīgi bija sasnieguši finišu.
Bessegen pārgājiens bija elpu aizraujošs. Visur, kur skatījos, pavērās lieliski skati, īpaši vilināja Gjendes ezera ūdens krāsa, varenie Norvēģijas kalni un to sniegotās virsotnes – tā savos iespaidos dalās Artūrs. Viņu papildina Karīna: Tas, ko es izdarīju šajā vienā dienā, bija labākais, ko esmu izdarījusi visā savā dzīvē.
Piektdien pie Kārļa viesģimenes notika Tako vakars, uz kuru tika uzaicināti visi latviešu jaunieši. Sasveicināšanās, sirsnība, sarunas, viesmīlība, labklājība – šīs un daudzas citas lietas patīkami pārsteidza latviešu jauniešus.
Sestdiena pilnībā tika veltīta galvaspilsētai Oslo. Tā kā viesnīca atradās netālu no karaļa pils, ceļš veda pa galveno – Karla Johana ielu gar Nacionālo teātri un pieneņpūkas strūklaku. Pēc iekārtošanās viesnīcā pirmais kopīgais apskates objekts bija Gustava Vīgelanda lielais skulptūru parks, kuram sekoja ne mazāk iespaidīgais Operas nams fjorda malā. Neliels ieskats sestdienas krāmu tirgū, visvecāko un vismodernāko ēku apskate, un tad skolēniem tika dots brīvais laiks Oslo iepazīšanai pēc saviem ieskatiem. Pēc saulainās dienas dažas meitenes izmēģināja peldi fjordā, citi devās skatīties saulrietu pie vecā Akerhusas cietokšņa, vēl kāds iepazinās ar dažādu tautu ēdieniem, mūziku, apģērbiem internacionālajā ERAS festivālā.
Oslo, tāpat kā Rīga, nekad nav gatava, atkal un atkal kaut kas tiek uzcelts no jauna, pārveidots, ielās parādās arvien vairāk elektromobīļu. Tā ir tīra, dārga un skaista pilsēta, kas ir paņēmusi savā varā ne vienu vien Pārgaujas ģimnāzijas jaunieti. Arī šajā reizē bija patīkami tikties gan ar Rud skolas draugu Bjornu, kas pievienojās pastaigā pa pilsētu, gan VPĢ absolventi Kristīni, kura jau deviņus gadus dzīvo un strādā Oslo.
Kas zina, varbūt pēc dažiem gadiem arī kāds no šī brauciena jauniešiem atradīs savu vietu Troļļu zemē, bet pavisam drīz – jau pēc nedēļas – tikšanās ar citiem norvēģiem būs sporta spēlēs „Mēs varam!”.
Tusen takk for turen! Paldies par ceļojumu!
