Lasīšanas laiks: 4 min
Pirmdien, 23.novembrī, Valmierā viesojās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga un priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, lai ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Izglītības pārvaldi un izglītības iestāžu vadītājiem pārrunātu situāciju un turpmāko rīcību saistībā ar brīdinājuma streiku, kas plānots piektdien, 27.novembrī. Portāls “Valmieras Ziņas” pēc sanāksmes tikās ar Ingu Vanagu, Edgaru Grigorjevu un Zintu Irbi, Valmieras starpnovadu arodorganizācijas vadītāju.
Pašlaik Valmierā un tuvākajos novados no 50 pirmorganizācijām streikā dalību pieteikušas 40 izglītības iestādes, kurās streikos 968 cilvēki, bet šis cipars var mainīties, informēja Z.Irbe. Savukārt Latvijā kopskaitā pašlaik dalību apstiprinājuši vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku, informēja LIZDA. Valmieras starpnovadu, kā arī citu LIZDAS dalīborganizāciju iestāžu, kas piedalīsies streikā, saraksts skatāms LIZDA mājaslapā.
Brīdinājuma streiks tiek rīkots, jo ar Izglītības un zinātnes ministriju nav panākta vienošanās vairākos jautājumos. Streika forma ir darba pārtraukšana izglītības iestādē uz vienu dienu, darbiniekiem atrodoties iestādē, bet nepildot tiešos pienākumus. Vai šajā dienā tiks saglabāta alga, lemj katrā pašvaldībā. Valmierā lēmums tiks pieņemts domes sēdē 26.novembrī.
Streikā aicināti piedalīties pirmsskolu, vispārizglītojošo, interešu izglītības, speciālās, profesionālās un augstākās izglītības iestāžu mācībspēki un tehniskie darbinieki.
LIZDA aicina vecākus respektēt pedagogu lēmumu un atvases uz izglītības iestādēm piektdien nevest.
“Saprotam vecākus, kuriem tas sagādās neērtības. Tomēr tā ir ārkārtas situācija. Sanāksmē Valmierā panācām kompromisu, ka pilsētas pašvaldība nāks klajā ar paziņojumu pedagogu ieceri streikot respektēt, tikai galējā situācijā vedot bērnus uz izglītības iestādi, kur tiks nodrošināta pieskatīšanas funkcija. Valstī kopējās tendences norāda, ka pašvaldības daudz labāk izprot izglītības un sporta sfēras problēmas un vairāk sniedz atbalstu, salīdzinot ar situāciju valdības līmenī,”
skaidro I.Vanaga. “Raugoties no pozitīvā aspektu, tā ģimenei ir vēl viena iespēja būt kopā ar bērnu. Tā ir ārkārtas situācija, bet tā ir bērna nākotnes labā. Daļai vecāku tā, cerams, būs iespēja atvasi iepazīstināt ar savu darbavietu,” piebilda E.Grigorjevs.
LIZDA norāda, ka pedagogi ir vienoti un par dalību streikā izlēmuši ātri, joprojām pieteikumi turpina pienākt, streikotāju skaitam visā Latvijā pārsniedzot 24 tūkstošus.
“Esam spiesti izmantot galējos līdzekļus, lai valdība ieklausītos un risinātu problēmas, ievērotu spēkā esošos normatīvos aktus, lai parlamenta līmenī mainītu attieksmi pret izglītības un zinātnes nozarē strādājošajiem. Liela daļa pašvaldību situācijas uzlabošanai dara ļoti daudz. Vēršamies pret valdību un parlamentu. Nav vairs stāsts tikai par naudu, bet par attieksmi. Streiks nekad nav bijis pašmērķis, bet, tā kā sociālā dialoga sadarbības ietvaros tiek ignorēta ne tikai LIZDA, bet arī citi sociālie partneri, arī 119 pašvaldības, tad secinājām, ka jārunā skaļāk,” skaidroja I.Vanaga.
“Sociālais dialogs ir izgāzies. Ar pēdējo soli – brīdinājuma streiku 27.novembrī – nevēršamies ne pret bērniem, ne viņu vecākiem, ne vietējo pašvaldību, tas ir aicinājums kopumā sabiedrībai vērst skatu uz valdību par esošo situāciju. To vēlamies mainīt, nevis tāpēc, ka pedagogs ir mantrausis, bet tāpēc, ka visa pamatā ir bērns, kuram nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu,”
pauda E.Grigorjevs, papildinot, ka streiks ir palīgā sauciens sabiedrībai. “Valdība nesadzird arī mūsu iesniegtos priekšlikumus par kvalitatīvu izglītību, lai skolā ienāk jauni pedagogi, lai nav nevienlīdzība u.t.t. To visu normatīvo aktu projektā neredzam. Ceram, ka situācija varētu mainīties 7.decembrī, kad Izglītības un zinātnes ministrija nāks klajā ar savu piedāvājumu.”
Ministrijas sagatavotos priekšlikumus izvērtēs LIZDAS Padomes sēdē 9.decembrī.
Jau ziņots, ka LIZDA Padome 11.novembrī lēma par vienas dienas brīdinājuma streiku, kurā pedagogi un zinātnieki vērsīsies pret kritisko nevienlīdzības situāciju izglītības un zinātnes nozarē, valdības vienaldzīgo attieksmi, nekvalitatīvi izstrādāto atalgojuma modeli, kas neveicinās kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu. LIZDA izvirzījusi divas streika prasības, informē aģentūra BNS:
- pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus, kā arī novirzīt likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” rezervētos 9 milj. euro pārejas periodam Ministru kabineta noteikumu Nr. 1616 un Nr. 836 pilnveidei, paredzot darba samaksas nosacījumu uzlabošanu pirmsskolas izglītības iestādēs, mazajās izglītības iestādēs (izglītojamo skaits līdz 100) strādājošajiem, atbalsta personālam, kā arī nepieļaut darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem;
- paredzēt zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksas paaugstināšanu, nodrošinot Augstskolu likuma 78.panta septītās daļas pakāpeniskai izpildei likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” papildu finansējumu 6 milj. euro un Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrās daļas pakāpeniskai izpildei likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” papildu finansējumu 3,6 milj. euro.
Streikā var piedalīties arī tehniskie darbinieki.
Savukārt par izglītības iestāžu darba organizāciju streika laikā atbildi sniedz Izglītības kvalitātes valsts dienests, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļā: “Saistībā ar izglītības iestādes darbības nodrošināšanu streika dienā atbilstoši normatīvajiem aktiem atgādinām, ka par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, kā arī par izglītības programmu īstenošanu atbild tās vadītājs. Līdz ar to izglītības iestādes vadītājam ir jāpieņem lēmums par darba organizāciju streika laikā un jāinformē visas iesaistītās puses – izglītojamie un viņu vecāki, darbinieki, pašvaldība.”
Valsts darba inspekcijas viedoklis jautājumā par streika dalībnieku atalgojumu: “Streiku likuma 28.panta pirmā daļa nosaka, ka streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu un darba devējs neizdara par šiem darbiniekiem sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā interešu strīda puses nav vienojušās citādi.”
