Lasīšanas laiks: 5 min
Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” nominētas kinolentes “Bille”, “Ar putām uz lūpām”, “Homo Novus”, “Kriminālās ekselences fonds” un “Tēvs nakts”, preses konferencē sacīja balvas producente Marta Bite. Jāpiemin, ka šobrīd uz kino ekrāniem iespējams noskatīties jauno komēdiju “Homo Novus”, bet drīzumā tiks izrādīta drāma “Tēvs nakts” ar Artūru Skrastiņu galvenajā lomā.
Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” nominētas filmas “Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”, “Laika tilti”, “Mērijas ceļojums”, “Mūris” un “Turpinājums”.
“Labākās debijas filmas” kategorijai nominēta Kristiana Riekstiņa darbs “Eva”, Vara Piņķa “Ģimene”, Lizetes Upītes animācijas filma “Nakts Pastaigas”, kā arī Ivara Zviedra kinolente “Vīrietis un dālijas”.
Kopumā balvai vairākās kategorijās tika pieteiktas 58 filmas. Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas “FIPRESCI” Latvijas nodaļas pārstāve Zane Balčus norādīja, ka pieteikto filmu savstarpējās konkurences latiņa šogad bija augsta. Pieteikto darbu vidū ir arī daudzas filmas, kas veidotas bez valsts līdzfinansējuma.
Balvas rīkotāji vairāku gadu garumā novērojuši tendenci, ka īsmetrāžas filmu kategorijās konkurence nav liela, līdz ar ko tās ir teju vai formālas. Tādēļ šogad visas īsmetrāžas animācijas, dokumentālās un spēlfilmas sacentīsies vienā kategorijā – “Labākā īsmetrāžas filma”.
Īsfilmu kategorijā nominēta animācijas filma “Elektriķa diena”, spēlfilma “Leftovers & Leftlovers”, animācijas filma “Nakts pastaigas” un dokumentālā filma “Rezidenti”.
Balvai par labāko filmas scenāriju nominēti Kristīne Želve (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis un Matīss Gricmanis (“Tēvs nakts”), kā arī Oskars Rupenheits (“Kriminālās ekselences fonds”). Savukārt “Labākā spēlfilmas režisora” kategorijā žūrijai būs jāizvēlas starp Sīmani, Annu Viduleju (“Homo novus”), Rupenheitu un Jāni Nordu (“Ar putām uz lūpām”).
“Labākā spēlfilmas operatora” titulam izvirzīti Andrejs Rudzāts (“Tēvs nakts”), Jānis Eglītis (“Homo novus”), Jurģis Kmins (“Bille”), Tobiass Deitums (“Ar putām uz lūpām”) un Gints Bērziņš (“Paradīze 89”).
Par “Labākās aktrises” balvu cīnīsies Ieva Puķe (“Ar putām uz lūpām”), Rūta Kronberga (“Bille”), Daiga Kažociņa (“Mērijas ceļojums”) un Elita Kļaviņa (“Rīga. Dublis 1”), bet “Labākā aktiera” kategorijā nominēti Vilis Daudziņš (“Ar putām uz lūpām”), Artūrs Skrastiņš (“Tēvs nakts”), kā arī filmas “Homo novus” aktieri Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis.
Savukārt labāko otrā plāna lomas aktieru un aktrišu kategorijās nominēti Andris Keišs (“Homo novus”), Andris Daugaviņš (“Kriminālās ekselences fonds”), Pēteris Liepiņš (“Bille”), Ivo Martinsons (“Nameja gredzens”), Kaspars Zvīgulis (“Homo novus”), Elīna Vāne (“Bille”), Lolita Cauka (“Bille”), Ilze Blauberga (“Tēvs nakts”), Agnese Cīrule (“Homo novus”) un Guna Zariņa (“Homo novus”).
Par šī gada “Labākā mākslinieka” godu sacentīsies Kristīne Jurjāne (“Tēvs nakts”), Ieva Romanova (“Bille”), Kirils Šuvalovs (“Homo novus”), Aivars Žukovskis (“Paradīze 89”) un Toms Jansons (“Kriminālās ekselences fonds”).
Šī gada “Labākā dokumentālās filmas režisora” titulam nominēti Ivars Seleckis (“Turpinājums”), Sīmanis (“Mūris”), Želve (“Mērijas ceļojums”), Raitis Ābele un Lauris Indriķis (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Kristīne Briede un Audrjus Stonis (“Laika tilti”). Toties dokumentālo filmu operatoru kategorijā izvirzīti Valdis Celmiņš (“Turpinājums”, “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Andrejs Rudzāts (“Mērijas ceļojums”), Mārcis Ābele un Jānis Indriķis (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Ivars Zviedris (“Zāģeri”, Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”).
Animācijas režisoru un mākslinieku kategorijās sacentīsies Vladimirs Leščovs (“Elekriķa diena”), Liene Upīte (“Nakts pastaigas”) un Indra Sproģe (“Ievads epilogam”).
Kategorijā “Labākais komponists” balvas atlases komisija nominējusi Edgaru Rubeni (“Tēvs nakts”), Vestardu Šimku (“Elpa marmorā”), Pēteri Vasku (“Bille”), “Siegfried” (“Rīga. Dublis 1”) un Raimondu Paulu (“Homo novus”), savukārt skaņu režisoru kategorijā sacentīsies Ernests Ansons (“Paradīze 89”), Anrijs Krenbergs (“Kriminālās ekselences fonds”), Ģirts Bišs (“Zāģeri”, “Nakts pastaigas”), Artis Dukaļskis (“Laika tilti”) un Vladimirs Golovņickis (“Tēvs nakts”).
Starp pieteiktajiem montāžas režisoriem “Lielajam Kristapam” nominēti Mirjama Jegorova un Gatis Belofrudovs (“Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Gunta Ikere (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis un Andris Grants (“Tēvs nakts”), Andra Drošs (“Turpinājums”) un Raitis Ābele (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”).
Balvas kategorijā “Labākais kostīmu mākslinieks” nominēta Līga Krāsone (“Paradīze 89”), Liene Rolšteina (“Homo novus”), Jurjāne (“Tēvs nakts”), Ieva Veita (“Bille”) un Sandra Sila (“Nameja gredzens”), bet “Labākā grima mākslinieka” kategorijā – Aija Beata Rjabovska (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), Ilze Trumpe (“Homo novus”), Sarmīte Balode (“Tēvs nakts”) un Maija Gundare (“Paradīze 89”).
Kā ziņots, “Lielā Kristapa” balva šogad norisināsies no 7.novembra līdz 13.novembrim, valsts svētku laikā, kinoteātrī “Splendid Palace”. Balvas producente Bite iepriekš norādīja, ka, pateicoties Nacionālā kino centra programmai “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, šogad paredzams bagātīgs filmu klāsts un sīva konkurence par balvām.
Balvas laureātus noteiks starptautiska žūrija, kas darbosies festivāla laikā. “Lielā Kristapa” nedēļas kulminācija būs svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija, kas notiks 12.novembrī, un tajā tiks apbalvotas labākās filmas un kino jomas profesionāļi 23 kategorijās. Atsevišķā konkursā tiks noteikta arī labākā studentu filma. Tradicionāli tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, kā arī īpašās žūrijas un atbalstītāju balvas.
“Lielā Kristapa” balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru un Kultūras ministriju.
Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu. Pagājušajā gadā par labāko spēlfilmu tika atzīta Viestura Kairiša “Melānijas hronika”, par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu – Uģa Oltes un Mortena Trovika “Atbrīvošanas diena”, balvu kā labākā dokumentālā īsfilma ieguva Andreja Verhoustinska kinolente “Lidija”, savukārt labākās animācijas filmas titulu ieguva Edmunda Jansona “Bize un Neguļa”.
