Valmieras Ziņas

Novadu reforma: Uzņēmēji sauc palīgā iedzīvotājus, laika nav daudz

Reformas lokomotīve, ātrumu nesamazinot, ar pilnu jaudu traucas uz priekšu, un mašīnistam, šķiet, nemaz nerūp, kas notiek aiz viņa un vai vagoni straujajos pagriezienos vispār vēl ir uz sliedēm. Pasažieri protestē, viens caur otru cenšas sakliegt stūrmani un grib zināt, kur vilciens brauc. Dažs grib lēkt laukā, cits solās vispār atkabināt savu vagonu. Pasažieri nelielos bariņos laužas līdz lokomotīvei, bet, nekādu skaidrību neatraduši, izklīst pa saviem vagoniem. Stopkrānu daudzi meklējuši, bet īsto pagaidām nav izdevies atrast. Vilciens tikmēr turpina ceļu draudīgi nemainīgā tempā.

Izklausītos varbūt pat komiski, ja tas nebūtu par reģionālo reformu…

Bez cīņas neatdosim

Pašvaldības, lai neļautu sagraut kopš iepriekšējās reformas pēdējos desmit gados panākto stabilitāti, ir izmantojušas vai visus likumīgi atļautos vāros līdzekļus, rakstiski skaidrojot VARAM, Valsts prezidentam un visām Saeimas frakcijām, ka nejaušai robežu novilkšanai kartē nav nekā kopīga ne ar ekonomiku, ne dažkārt arī ar loģiku, ne ar rūpēm par iedzīvotājiem, kā to nākas secināt, runājot, piemēram, par jaunveidojamo Valkas novadu, kam grasās pievienot Rūjienu, Naukšēnus un Strenčus. VARAM pasūtītajā pētījumā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs secinājis, ka kartē jauno novadu robežas 10 procentos gadījumu tiešām ir novilktas, neņemot vērā faktisko situāciju. Tad nu mūsu gadījums akurāt ir šajos 10 procentos. Vai rūjieniešiem un naukšēniešiem ar to jāsamierinās?

Ticot demokrātijai, savu vārdu nolēmuši teikt arī Rūjienas un Naukšēnu uzņēmēji un citi sabiedrībā zināmi ļaudis, aicinot iedzīvotājus sekot viņu piemēram un parakstīties pret Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valkai, tādējādi paužot protestu ministrijas plānotajam novada modelim. Strenčos jau pirms pāris mēnešiem notika iedzīvotāju aptauja, un tā skaidrāk par skaidru parādīja vienīgo loģisko virzienu apvienošanas gadījumā – uz Valmieru.

Uzņēmēja Jurģa Krastiņa aicināti, 4.septembrī Rūjienas tautskolā sapulcējās vairāk nekā 30 cilvēki un vairāki izteica savu redzējumu par to, kas notiek un kā būtu jādara, lai ietekmētu reformas gaitu. Lai arī kopumā sapulcē, bez šaubām, valdīja vienprātība, ka bez cīņas nedrīkst atdot tiesības lemt par mūsu novadu nākotni, niansēs par idejiskajiem uzsvariem viedokļi nedaudz atšķīrās vai papildināja viens otru. Cīņas sparu līdz šim uzturējusi ticība, ka esošais VARAM izstrādātais modelis nav jāuztver kā akmenī cirsts.

J.Krastiņš: Reformu vajag, bet loģisku

«Cik es esmu sapratis, karšu zīmēšanai ar ekonomiku esošajā situācijā diemžēl nav nekāda sakara, tam apakšā ir liela un netīra politika,» pie kolēģiem vērsās J.Krastiņš, «tāpēc lūdzu jūsu palīdzību, jo, ja mēs visi tam ķersimies klāt, domāju, varēsim to ietekmēt. Aicinu iesaistīties un nepieļaut to, kas izlemts kaut kur…» Vienlaikus J.Krastiņš izteica pieļāvumu, ka principā reformai ir jānotiek, jo pasaules dinamiskie procesi skar arī mūs. «Ja agrāk zemnieku saimniecība dzīvotspējīga bija ar 20 hektāriem zemes, tad tagad pat 200 – 300 hektāri jau ir par maz. Globalizācijas un interneta laikmetā teritorijas, protams, ir jāpārvalda, tomēr citādāk nekā agrāk, katrā pagastmājā vairs nevajag ne pagastveci, ne skrīveri. Manā skatījumā teritorijas attīstību nosaka nevis tas, vai tur ir skola, bet gan ekonomika, jo tās ir darba vietas, tie ir nodokļi, tur apgrozās nauda, un tad var pastāvēt arī viss pārējais. Jaunajā reformā tieši ekonomiskie rādītāji būtu jāņem par pamatu katras teritorijas dzīvotspējas izvērtēšanā,» uzskata J.Krastiņš. Tāpēc uzņēmēji jūtas ne tikai atbildīgi par savu novadu, bet arī pārliecināti, ka viņu viedoklim ir nozīme, un cer ka iedzīvotāji atsauksies viņu aicinājumam protestēt.

J.Krastiņš izteica savu redzējumu par Valku, sakot, ka daudz loģiskāk, viņaprāt, Valku būtu pievienot Smiltenei: «Smiltene kā ekonomiski daudz spēcīgāka par Valku un uz attīstību vērsta pašvaldība varētu būt novada centrs, taču Smiltene Valku negrib, jo Valkai ir lielas finansiālas problēmas, Valkai nav naudas pat tekošajām lietām. Tāpat arī Rūjienai budžeta disciplīna ir krietni augstākā līmenī nekā Valkai. Tātad loģika plānotajā piespiedu apvienošanas variantā ir tikai viena un acīmredzama.»

J.Krastiņš atzinās, ka uz Valku viņš aizbraucot ne katru gadu, bet uz Valmieru – divas trīs reizes nedēļā. «Pievienot Rūjienu Valmieras rajonam būtu tikai loģiski, jo visa iedzīvotāju kustība uz Valmieru ir dabiska.»

Fakti runā skaidru valodu

Mūspuses vēsturisko un ekonomisko saistību ar Valmieru vizuāli apliecināja arī Rūjienas novada pašvaldības izveidotie grafiskie attēli, kuros uzskatāmi redzams, cik daudz Rūjienai, Naukšēniem un Mazsalacai ir kopīga ar Valmieru gan individuāli katram iedzīvotājam, gan arī pašvaldību līmenī, sadarbojoties vai kooperējoties dažādām iestādēm, piemēram, izglītība – apvienotā izglītības pārvalde, kas atrodas Kocēnos, būvvalde, civilās aizsardzības plāns, VTU Valmiera, kuras īpašnieki ir visas bijušās rajona pašvaldības, ZAAO, apvienotā Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas pašvaldības sporta skola, Valmieras un Giterslo 27 gadu sadarbība, kurā ietilpst arī Rūjiena, Naukšēni un Mazsalaca, LEADER projekti «No Salacas līdz Rūjai», bibliotēkas, valsts policija, BUB, kā arī pakalpojumu pieejamība, piemēram, Lauku konsultāciju tīkls, sociālā apdrošināšana, medicīnas iestādes, tāpat arī regulāra sadarbība sporta un kultūras jomā, uzņēmēju organizācijas, tirdzniecība utt., un vēl, un vēl. Savukārt ar Valku saistība pašvaldībai salīdzinoši maza un individuāli – tikai retajam, bet lielākajam vairumam – vispār nekāda. Ar Valkas novada Kārķiem gan ir atrodama vēsturiska kopība un radniecīgas saites vēl šobaltdien, par ko liecina ne tikai Rūjienas kapsētas izvēle daudzās kārķēniešu paaudzēs, bet arī savstarpēji labas kaimiņattiecības kultūras, tūrisma, tirdzniecības u.c. jomās jau kopš laikiem, kad Kārķi bija atsevišķs novads.

Transporta kustības uzskaitījums uzrāda, ka diennakts laikā satiksmes intensitāte ceļā Valka-Rūjiena posmā Kārķi-Naukšēni ir 321 automašīna, bet posmā Naukšēni-Rencēni-Valmiera – 2078 automašīnas. Tas parāda cilvēku plūsmu.  Mobilo telefonu signālu mērījumi liecina par to, ka no rītiem uz Rūjienu dodas apkārtnes iedzīvotāji, tātad – uz darbu, un tas apliecina Rūjienu kā attīstības centru. Tāpat daiļrunīgs ir fakts, ka Rūjienas novadā pieaudzis elektroenerģijas patēriņš, kas norāda, ka nevis izslēdz gaismu un pamet savas mājas, bet tieši pretēji – dzīve aktivizējas.

Jaunā Valkas novada apvienošanas gadījumā, kā VARAM tikšanās laikā Valkā izteicās pilsētas mērs V.A.Krauklis, neviens gan neliegšot pievienoto teritoriju ļaudīm turpināt savu līdzšinējo dzīvesveidu un negrasās apturēt plūsmu uz Valmieru. Tas jauki, tomēr kā īlens no maisa spraucas jautājums – kāpēc tad vajadzīga šī reforma un robežu zīmēšana? Vai tiešām vienīgais mērķis ir Valkas glābšana, atdodot tai visu trīs pievienoto pašvaldību naudas maku?

I.Berga aicina vērsties pie katra Saeimas deputāta

Ilze Berga, SIA «Zaltes» īpašniece, aicināja uzņēmējus stingri izteikt savu viedokli un ar iebildumiem personīgi vērsties pie Saeimas deputātiem, kuriem drīz būs jābalso par VARAM iesniegto projektu. Cik aplami priekšstati ir VARAM ministram J.Pūcem, raksturoja I.Bergas atstāsts par to, ka Rūjienas uzņēmēji agrāk it kā esot izmantojuši 30 –  40% Valkas pakalpojumu, bet kopš labāka ceļa izbūves tie jau esot 60 – 70%. Tāda nepatiesība klausītājos izraisīja izbrīnu un smaidu, un vienlaikus lika saprast, ka nedrīkst ļaut ministram turpināt ticēt šādiem maldiem.

I.Berga tuvākajās dienās solījās aizbraukt un apskatīt Valku, jo pēdējo reizi viņa tajā esot bijusi pirms 30 gadiem. Gribot redzēt, kā klājas Valkai, kurai esot daudzu tūkstošu parādsaistības.

«Ja saiet kopā viens nabagāks, bet otrs naudīgāks, tad saprotams, ka nabagais cer, ka viņam kas atlēks,» spriež I.Berga, «bet vai Rūjiena tad varēs attīstīties tikpat jauki, kā tas ir pašreiz? Ļoti šaubos. Domāju, tas nebūtu prāta darbs savienoties ar Valku. Mēs, uzņēmēji, spriedām, ka būtu jau labi, ja Rūjiena varētu palikt pati par sevi un Naukšēni arī paši par sevi, bet, ticiet man, tā nenotiks. Pašvaldība ir izdarījusi visu, kas viņas spēkos, tāpēc iniciatīvai tagad jānāk no uzņēmējiem, no iedzīvotājiem.»

Kad vārdi ar darbiem nesaskan

Rūjienas novada pašvaldības izpilddirektors Ivo Virsis, kurš pašvaldībā strādā kopš 2010.gada, īsā pārstāstā atgādināja par iepriekšējo reformu un politiskajām peripetijām, kas virza pašreizējo reformu. «Daudzu pašvaldību, tai skaitā arī Rūjienas, iebildumi balstīti skaitļos un faktos, un papildus tiem ir arī Latvijas Universitātes un LMT pētījums, kas pēc mobilo telefonu signāliem parāda valsts iedzīvotāju pārvietošanās plūsmu un paradumus, kā arī ir ekonomģeogrāfa A.Turlaja pētījums, kas pierāda, ka Rūjienai ar Valku nav saistības,» teica I.Virsis. «Ministrs gan ir deklarējis, ka reforma tiks balstīta uz datiem un iedzīvotāju paradumiem, tomēr mēs redzam, ka vārdi ar darbiem nesaskan, jo ne iepriekšminētie pētījumi, ne pašvaldības trīs nosūtītās vēstules ar argumentiem nav ņemti vērā. Pieskaroties lielajai politikai, jāatceras, ka pirms Saeimas vēlēšanām daudzas partijas atbalstīja otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, bet tagad par to klusē vai runā pieklusināti. Mani kā iedzīvotāju šokē tas, ka visas jaunās partijas nerunā par šīm absurdajām lietām, jo reforma ir viens no instrumentiem, ar kuriem partijas var tirgoties. Aizskaroši, ka tie deputāti, kuri ievēlēti no Valmieras apkaimes, arī par to nerunā, lai gan viņiem pirmajiem vajadzēja celties un teikt, ka Rūjienai ar Valku nekad nekas kopīgs nav bijis, bet viņi klusē vai saka, ka mēs paši par maz cīnāmies,» ar nožēlu teica I.Virsis. «Kopš iepriekšējās reformas esam strādājuši, krājuši, mums ir ietaupījumi, bet citi tikmēr aizņēmušies un dzīvojuši ar gāzi grīdā. Rūjiena 2014.gadā caur sāpēm īstenoja izglītības iestāžu reformu, bet vai no Izglītības ministrijas ir bijis kādas atbalsts? Tos, kuri dzīvojuši, par rītdienu nedomājot, tagad ceļ godā,» secina I.Virsis.

Jābūt vienotiem vairāk nekā jebkad agrāk

«Man liekas, ka tā Valka mums jāpārdod igauņiem nost,» pus pa jokam teica Naukšēnu uzņēmējs Agris Vikmanis un pauda savu redzējumu, kāpēc Valka nonākusi tik neapskaužamā situācijā. «Tas viss tāpēc, ka valsti pārvalda diletanti.  Meliorācija sabruka, Ieņēmuma dienests Valmierā, LAD Valmierā, lielo slimnīcu Valmierā – visu noņēma. Neviens nedomāja, kas notiks ar Valku. Lūk, kas notiek 10 – 15 gadu laikā, un tagad tādu Valku nevienam nevajag. Reforma, manuprāt, nav par to, kā pareizi vadīt valsti, bet tās ir personīgas spēlītes, kur katrs velk deķi uz savu pusi. Arī mums nevajadzētu tā darīt. Es ticu, ka Rūjienas novads šobrīd būtu pilnīgi citāds, ja Rūjiena un Naukšēni nebūtu savā laikā staipījuši deķīšus. Varbūt tagad beidzot varētu vienoties kopīgam mērķim, un jādomā ir globālāk. Sen bija laiks izlemt, piemēram, kā specializēsies viena skola un kā otra, domāt reģiona līmenī,» savu pārliecību pauda A.Vikmanis.

Arī Naukšēnu uzņēmējs Kaspars Kļaviņš aicināja novērtēt situāciju un nelolot ilūzijas par vieglu uzvaru. «Par visu vairāk nepieciešama vienota stratēģija. Varbūt ir, bet varbūt nav par vēlu, vilciens jau iet un nav apstājies. Jāsakoncentrē visi spēki un jādara, mūsu pašvaldībām nav vairs laika strīdēties. Gribētos, ka mēs spētu vienoties par skaidru mērķi, un par to cīnītos, pirmām kārtām, deputāti un pašvaldību pirmās personas, visos līmeņos runājot vienādi. Jālūdz, jāpieprasa valdībai, lai mēs tiktu sadzirdēti. Ja arī tad nekas nemainīsies, mēs vismaz būsim pateikuši savu skaidru nostāju. Es ceru, ka mums izdosies.»

K.Kļaviņš ieteica vairāk koncentrēties uz «par» nevis «pret» un pašvaldībām savlaicīgi sagatavot plānu ar apņemšanos strādāt vēl ekonomiskāk gan neatkarības gadījumā, gan tad, ja mūs pievienos Valmierai. Līdzīgu domu izteica arī VSAC Vidzeme vadītājs Modris Karselis, ka, viņaprāt, tālredzīgāk būtu izlaist «pret» posmu un uzreiz ķerties pie «par», tādējādi izrādot vēlmi sadarboties un risināt jautājumu konstruktīvi.

Sapulcē, kas bija ieilgusi, uzņēmēji paguva dibināt darba grupu iedzīvotāju parakstu vākšanas organizēšanai un izteica gatavību nepieciešamības gadījumā rīkot protesta mītiņu pie Saeimas, uz kuru ierastos arī mežkopju, zemnieku un citu uzņēmēju transporta kolonnas.

Viedoklis, ka Valkai sarežģīto apstākļu dēļ vajadzētu piešķirt īpašu statusu, izskanējis jau agrāk. Arī tas, ka šāda robežu pārzīmēšana kartē situāciju ilgtermiņā neatrisinās. «Latviju sadalot 35 pašvaldībās, ne izglītības, ne veselības, ne ceļu tīkla jautājumus neatrisinās,» uzsver Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, «tie ir valstiski jautājumi un jārisina valstiskā līmenī. Atstājot tos katra atsevišķa novada kompetencē, tas tikai veicinās neveselīgu konkurenci. Šāda robežu bīdīšana sašķeļ iedzīvotājus, bet varbūt tāds arī ir viens no mērķiem. Sadalīs Latviju lielākos novados, ko vieglāk sadalīt ietekmes sfērās, bet vai tas būs tas, ko iedzīvotāji vēlas? Kā tauta nevaram sevi vairs atražot, tas ir skaidrs, arī tas, ka ir tendence pārcelties uz attīstības centriem. Tā notiek visur pasaulē un notiek pie mums, bet vai vajadzētu pašiem šos procesus paātrināt?» retoriski jautā G.Gladkins.

Ir varianti

Ņemot vērā pašvaldību atšķirīgo situāciju, iespējams, ka dažviet reforma tiešām ir vajadzīga, bet Naukšēnu, Rūjienas un Strenču pielaulāšana Valkai ir acīmredzami neparastākais no visiem iespējamajiem variantiem.  A.Krauklis šim variantam ir saskaitījis vairāk plusu nekā mīnusu, bet rūjienieši un naukšēnieši gribētu, lai ir izvēles iespēja.

Neskaitot to, ka novadi vēlētos palikt neatkarīgi, iedzīvotāji ir izteikuši vēlamos piespiedu apvienošanās variantus, piemēram, ka pie Rūjienas pievieno Naukšēnus, Mazsalacu un varbūt arī Kārķus. Mazsalaca gan šādu iespēju ir noraidījusi, jo, esot liela novada perifērijai, ir lielākas izredzes uz labklājību nekā salīdzinoši maza novada nomalei.

Vēl iedzīvotāji izteikuši priekšlikumu par domājamā Valkas apvienotā novada centru izvēlēties nevis Valku, kā tas ir pašreiz, bet Rūjienu, kura pēc daudziem rādītājiem ir spēcīgāka par Valku.

Variants ar pievienošanos Valmierai ir vispopulārākais, lai gan, protams, tas arī nav tik saulains, cik gribētos. No patstāvīgas saimniekošanas un savu darba augļu baudīšanas pāriet uz modeli, kurā par mūsu vajadzībām lems citi, nesola priecīgas pārmaiņas.

Šobrīd un līdz 20.septembrim Rūjienas un Naukšēnu novadā veikalos un pašvaldības iestādēs pieejamas anketas parakstiem pret pievienošanu Valkai. Tiem rūjieniešiem, kuri dzīvo ārpus novada un jebkuram citam, kurš vēlas ar parakstu izteikt savu viedokli, arī ir iespēja parakstīties. Interesēties: jurgiskrastins@inbox.lv.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai Valmierā vajag uzstādīt fotoradarus?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Galvenie darba pienākumi: • Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība. • Pircēju apkalpošana pie kases. • Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē. • Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: • Vēlama vidējā vai vidējā speciālā izglītība; • Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; • Precizitāte, augsta atbildības sajūta. Piedāvājam: • Interesantu darbu stabilā uzņēmumā; • Mūsdienīgu darba vidi; • Darbam atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas; • Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas. Darba vietas: Tērbatas 43,Valmiera un Stacijas 44, Valmiera. CV ar norādi "Pārdevējs" lūdzam sūtīt uz e-pastu austris_ag@inbox.lv  vai pieteikties personīgi SIA "Austris AG" birojā Tērbatas ielā 43, Valmierā, 2 stāvā, vai zvanīt uz tālruni 29154756. Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 43, Valmiera Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 2 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-10-31 Darba sākšanas datums: 2019-10-21 Kontaktpersona: CV ar norādi "Pārdevējs" sūtīt uz austris_ag@inbox.lv vai zvanīt uz t.29154756. Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

4* viesnīca “Wolmar” Valmierā godam nes pilsētas vēsturisko nosaukumu no 2000. gada.  Pateicoties labai komandai un viesmīlīgai attieksmei, esam viena no iecienītākām viesnīcām Valmierā. Lai turpinātu priecēt viesus, aicinām komandai pievienoties brokastu un banketu VIESMĪLI. Darba pienākumu apraksts: · apkalpot viesus brokastīs un banketos · uzturēt viesmīlības atmosfēru restorānā  Prasmes un īpašības: · ievērot viesmīlības standartus viesu apkalpošanā un galdu klāšanā · prasme organizēt komandas darbu · pacietība, stila izjūta, spēja ievērot uzvedības, kultūras un pieklājības normas · apkalpot viesus, sazinoties latviešu un angļu valodā  Izglītības prasības un iemaņas: · Profesionālā izglītība un darba pieredze viesmīlības sfērā  Piedāvājam: · maiņu darbu · nepilnu darba slodzi /darbu iespējams apvienot ar studijām/ vai pilnu darba slodzi · iegūt labu darba pieredzi · apmaksātus ēdināšanas pakalpojumus · sociālās garantijas Ja gribi pieteikties, sūti CV uz e-pasta adresi liana@wolmar.lv . Tālrunis informācijai: 29469709. Profesija: VIESMĪLIS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 16A, Valmiera Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ēdināšana / Pārtikas rūpniecība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-11-30 Darba sākšanas datums: 2019-10-21 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e-pastu liana@wolmar.lv, tālrunis informācijai 29469709. Izglītības līmenis: Profesionālā vidējā izglītība

Mūsu partneri