No 23.līdz 27.maijam Valmierā ar dažādiem atceres pasākumiem tiks atzīmēta pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem 100.gadadiena un godināta Cēsu pulka Skolnieku rota, pieminot vēsturiskos notikumus un izrādot cieņu drosmīgajiem 1919.gada Cēsu pulka skolnieku rotas cīnītājiem, tajā skaitā vairāk nekā 70 skolēniem un studentiem no Valmieras, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.
23.maijā plkst.14.00 Valmieras muzejā notiks Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas lekcija par Valmieras devumu Neatkarības karā, īpaši izceļot Latvijas armijas 1.Valmieras kājinieku pulku, ko sāka formēt 1919.gada 18.februārī Tērbatā (Tartu). Jaunizveidotajam latviešu kājnieku pulkam piešķīra lielākās Ziemeļvidzemes apriņķa pilsētas – Valmieras – vārdu. Lekciju aicināts apmeklēt ikviens interesents, īpaši gaidīti skolēni.
No 24.līdz 27.maijam pie Valmieras Kultūras centra būs skatāma Valmieras muzeja izveidotā ekspresizstāde “Ar Valmieras vārdu Brīvības cīņās”. Septiņos lielformāta stendos būs atainoti stāsti un vēsturiskas fotogrāfijas par notikumiem un cilvēkiem Valmierā, kuriem bijusi būtiska nozīme, aizstāvot Latvijas valsts neatkarību. Valmierieši aktīvi iesaistījās Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. Aicinām uzzināt vairāk un godināt priekšgājēju paveikto, saskatot, ka ikviens šodien Latvijas labā varam paveikt ļoti daudz. Izstāde aicinās padomāt, ko mums katram nozīmē brīvība, kas tā ir valstij, kas latviešiem, kā arī lepoties ar savu pilsētu un valsti.
24.maijā no plkst.10.45 laukumā starp Valmieras sākumskolu un Valmieras Valsts ģimnāziju (VVĢ) notiks pulcēšanās gājienam, kas sāksies plkst.11.00 un virzīsies pa Leona Paegles ielu uz Skolnieku rotas pieminekli (Leona Paegles ielā 1). Paralēli gājienam tiks nolikti ziedi piemiņas vietā VVĢ parkā un Valmieras pilsētas (centra) kapos pie Edgara Krieviņa atdusas vietas. Ap plkst.11.20 notiks piemiņas brīdis pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, kur, izskanot Latvijas un Igaunijas valsts himnām, svinīgām uzrunām, izrādīsim godu un cieņu tā laika drosmīgajiem cīnītājiem. Pēc piemiņas brīža gājiens tālāk virzīsies uz Valmieras Kultūras centru, kur laukumā pie tā ap plkst.12.00 paredzēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra defilē priekšnesumi. Pirms NBS orķestra priekšnesuma izglītības iestāžu un militāro organizāciju delegāciju vadītāji noliks ziedus pie Viljandi Skolnieku rotas karavīra, igauņa Viktora Andersona piemiņas plāksnes, kas atrodas pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas.
Gājiena laikā Leona Paegles ielā gaidāmi īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Palēninātās satiksmes dēļ transportlīdzekļu vadītājus aicinām apbraukt gājienu pa blakus esošajām ielām.
26.maijā plkst.11.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā dievkalpojuma laikā notiks aizlūgums par kaujās kritušajiem un valsts brīvību.
Savukārt 26.maija plkst.17.00 (pirmizrāde) un 27.maijā plkst.14.00 un 19.00 Valmieras sākumskolā Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros būs skatāma izrāde “Brīvprātīgais”. Izrāde pievērsīs īpašu uzmanību Cēsu pulka Skolnieku rotai un Cēsu kauju simtgadei, kas tiks atzīmēta 22.jūnijā. Izrādi izspēlēs jaunieši, kuri vēsturiskos notikumus apskatīs no cita skatupunkta. Tiks vilktas paralēles ar tā laika skolēniem – brīvprātīgajiem un viņu personiskajām izvēlēm, sniedzot pienesumu brīvas Latvijas izveidē. Izrādes epizodēs tiks diskutēts par neatkarības cīņu dažādiem aspektiem – vēsturisko kontekstu un pretrunīgo norisi, individuālo izvēli, sadzīviskām un praktiskām detaļām, ideāliem un briedumu. Izrādes galvenie varoņi ir skolēni no Valmieras Viestura vidusskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas, kuri stāstus izspēlēs kopā ar profesionāliem aktieriem – Gati Gāgu, Eduardu Johansonu, Karīnu Tatarinovu. Izrādes radošā komanda: režisore Anta Priedīte, komponists Juris Kaukulis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, vēstures konsultants Kārlis Sils. Vietu skaits ir ierobežots – izrādes apmeklējums ar ielūgumiem.
Jāpiemin, ka Cēsu kauju atceres diena Latvijā tiek atzīmēta 22.jūnijā. Šajā dienā Valmierā tiks organizēta baltu ziedu nolikšana Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietās. Tāpat visas dienas garumā Valmierā sagaidīsim skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībniekus. 107 kilometru garā Gladiatoru pastaiga Trešās atmodas laikā bija veids, kā iesaistīties cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu, dziedot himnu pie Brīvības pieminekļa un dalībniekiem startējot ar numuriem, uz kuriem rakstīts “Brīvību Latvijai!”, tā izrādot savu latvisko pārliecību un gara stingrību. Tāpat no 22.jūnija Valmieras muzeja pagalmā būs skatāma izstāde “Latvijas armijai 100”, tās saturā integrēts vēstījums par Cēsu kauju norisi. Savukārt valmieriešus, pieminot vēsturiskās Cēsu kaujas, aicinām savos piemājas dārzos stādīt baltus ziedus, kas simbolizē brīvību šodien un uzvaru pirms simts gadiem.
Skolnieku rotas stāsts Valmierā
1919.gada 26.maijā Valmieru no lieliniekiem atbrīvoja igauņu karaspēks, kura sastāvā bija Viljandi Skolnieku rota. Lielinieki panikā bēga uz Pārgauju, nodedzinot aiz sevis Gaujas tiltu. Kā stāsta aculiecinieki, apjukums bijis tik milzīgs, ka tilts aizdedzināts pirms laika un daļa “sarkano” dabūjuši glābties no liesmām upē un turpināt bēgšanu peldus. Izrādījās arī, ka mūsu karavīri jau bija to iepriekš paredzējuši: kāda grupa bija pārbridusi Gauju pie krācēm, lai vajātu lieliniekus vēl tālāk. Pēc dažām stundām šāvieni apklusa. Sāka zvanīt baznīcā. Tad no baznīcas torņa telpas pūtēju orķestra izpildījumā atskanēja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un “Dievs, svētī Latviju!”. Cilvēki uz ielām apkampās, māju logos parādījās nacionālie karogi. Valmiera bija atbrīvota!
Brašo igauņu puišu iedvesmoti, savas zemes atbrīvotājiem, atsaucoties Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicinājumam, pievienojās arī Valmieras skolnieki. Bruņojušies ar šautenēm, viņi no namu jumtiem uzturēja uguni uz komunistu pozīcijām Pārgaujā, kā arī, dažas dienas veica kārtības uzturēšanu pilsētā. Valmieras puišiem apvienojoties ar cēsniekiem, jūnija sākumā izveidoja brīvprātīgo Cēsu pulka Skolnieku rotu, kas piedalījās gan Cēsu kaujās, gan turpmākajās Latvijas Brīvības kara cīņās. Avots: Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa. Plašāka informācija šeit.
Pasākumu laikā tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
