Lasīšanas laiks: 5 min
Šī gada septembrī tika pabeigti 1985.gadā izveidotā, taču sliktā un bīstamā tehniskajā stāvoklī esošā Valmieras memoriāla II Pasaules karā kritušajiem karavīriem un civiliedzīvotājiem 1.posma atjaunošanas darbi. 35 gadu memoriāla pastāvēšanas laikā šis ir pirmais tā kapitālais remonts. Iepazīties klātienē ar paveikto šodien, 1.oktobrī, ieradās Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Jevgeņijs Lukjanovs.
Krievijas vēstnieks atzina, ka ar Valmieras pilsētas pašvaldību bijusi laba sadarbība projekta īstenošanā. Lai atjaunošanas darbus varētu veikt kvalitatīvi, saglabājot memoriāla sākotnējo koncepciju, tika piesaistīti tā izveides autori. “Veicot atjaunošanu, autori uzraudzīja, lai mēs neatkāptos no sākotnējās ieceres, aizbildinoties ar sarežģītību vai dārdzību, Viņu “jā” vai “nē” bija pamats mūsu darbībai. Tāpat gribu uzteikt pašvaldību, kura nāca ar iniciatīvu par nepieciešamību atjaunot memoriālu, kā arī ieguldīja nopietnu darbu un līdzekļus projekta izstrādē.”
Vēstnieks atzina, ka pārrunas par projekta īstenošanu ar pašvaldību nav bijušas vienkāršas, taču izdevies panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu. Viņš arī uzskata, ka pareizs lēmums ir bijis sadalīt atjaunošanas darbu vairākos posmos. Uzsākot pārāk vērienīgu pārbūvi visā memoriālā, pastāvējis risks, ka darbi ievelkas uz ilgu laiku. Noslēdzot pirmā posma darbus, memoriāla teritorija jau izskatās daudz sakoptāka, lai arī skulptūra un citi elementi vēl nav atjaunoti.
Jevgeņijs Lukjanovs atturējās prognozēt, kad turpināsies memoriāla atjaunošana un cik līdzekļus Krievijas Federācija varētu ieguldīt turpmāk. “Esmu ieradies Valmierā, lai novērtētu jau paveiktos darbus, un redzu, ka celtnieku ir tikuši galā ar uzdevumu labi. Tikšanās laikā pašvaldībā mēs pārrunāsim turpmāko darbības plānu, lai varētu paredzēt nākamā gada Krievijas valsts budžetā līdzekļus atjaunošanas darbu turpināšanai. Mums ir jāpasteidzas, jo drīzumā Valsts dome apspriedīs budžeta projektu. Ja memoriāla atjaunošanas darbiem paredzētie līdzekļi netiks iekļauti budžetā, nākamgad darbi nevarēs turpināties.”
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums pastāstīja, ka pašvaldība uzsākusi pārrunas ar Krievijas vēstniecību par iespēju finansēt memoriāla atjaunošanu, atsaucoties uz iedzīvotāju ierosinājumu. Tā kā memoriāls jau ilgstoši bija sliktā tehniskā stāvoklī, apdraudot iedzīvotāju drošību un degradējot pilsētvidi, pašvaldība regulāri saņēmusi iedzīvotāju sūdzības. Vienlaikus arī Jevgeņijs Lukjanovs, stājoties Krievijas Federācijas vēstnieka amatā, rosinājis risināt šo jautājumu.
Sagatavošanās darbi memoriāla sakārtošanas darbu veikšanai notika kopš 2017.gada. 2018.gadā ar mērķi konstatēt galvenos bojājumus, to iemeslus un rekomendēt nepieciešamos darbus tika veikta objekta tehniskā apsekošana. Bojājumi radušies laika gaitā, kā arī neatbilstoša tehniskā izpildījuma rezultātā, piemēram, pamatkonstrukcija, uz kura stiprināts šūnakmens apšuvums nav armēta, nav lietus ūdens drenāžas, nav veikta atbalsta sienu pamatu hidroizolācija, virsūdeņu ietekmē gan sienas, gan to apdare ir bojātas, tāpat problēmas konstatētas pieminekļa konstrukcijā.
Valmieras pilsētas pašvaldībai sadarbojoties ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Brāļu kapu komiteju, memoriāla autoriem, Krievijas Federācijas vēstniecību un citām institūcijām. 2020.gada 21.janvārī tika slēgts nodomu protokols par memoriāla atjaunošanas darbiem, tas arī saskaņots ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Brāļu kapu komiteju.
Tika izstrādāts memoriāla atjaunošanas koncepts, sagatavota būvniecības dokumentācija, ir apzināta Latvijas arhīvos esošā informācija par objektu, kā arī notikusi regulāra saziņa ar pārējām iesaistītajām pusēm. Apbedījumu vietas sakārtošanas kontroltāme bija 673862,12 eiro, taču darbi tiks veikti kārtās, vairākus gadus.
Pirmajā kārtā notika apbedījuma terašu, ieeju vertikālo sienu un apakšējo kāpņu atjaunošana, tika atjaunotas kapu plāksnītes un uzraksti kritušajiem padomju karavīriem, sakopti celiņi un zālājs. Daļai kapavietu vēl nav izstādītas plāksnītes. Kā skaidroja Krievijas vēstniecības pārstāvis, memoriālā apglabāti ap 300 civiliedzīvotājiem, pagaidām noskaidroti 95 cilvēku vārdi. Pēc informācijas apkopošanas arī šīm kapavietām tiks uzstādītas plāksnītes ar apbedīto vārdiem.
Līgumu ar būvdarbu 1. kārtas veicējiem – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “SANART”, slēdza un darbus finansēja Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā. Valmieras pilsētas pašvaldības uzdevums bija uzraudzīt atjaunošanas darbu veikšanas atbilstību likumdošanai un autoru izstrādātajam paskaidrojuma rakstam.
Karavīru apbedījumu vietu aizsardzību un saglabāšanu Latvijā nosaka starpvalstu līgumi, tostarp arī likums “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” https://m.likumi.lv/doc.php?id=179009.
Likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” 5.pants par finansiālo un materiālo nodrošinājumu nosaka, ka:
- Izdevumus par Krievijas apbedījumu uzturēšanu sedz Latvijas Puse.
- Izdevumus par Latvijas apbedījumu uzturēšanu sedz Krievijas Puse.
- Katra Puse pēc saviem ieskatiem un ar otras Puses piekrišanu, par saviem līdzekļiem var papildus veikt savas valsts apbedījumu, kas atrodas otras Puses teritorijā, ierīkošanas un uzturēšanas darbus.
- Izdevumus par karu un represiju rezultātā kritušo vai mirušo karavīru un civiliedzīvotāju mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārapbedīšanu, kā arī par apbedījumu, tostarp jaunatklātu apbedījumu ierīkošanu, sedz tā Puse, pēc kuras priekšlikuma šie darbi tiek veikti.
Apbedījumu atjaunošana notiek, pamatojoties uz likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” https://m.likumi.lv/doc.php?id=179009.
Memoriāls ir atdusas vieta vairāk nekā 500 karavīriem un vairāk nekā 300 civilpersonām, kuri pārapbedīti no 13 apbedījumu vietām un kapsētām. Tas atklāts 1985.gadā, godinot kritušo piemiņu četrus gadu desmitus pēc II pasaules kara. Izveidotais piemiņas ansamblis respektē dabas formas un pilsētas mērogu. Tā apdarē, tāpat kā Brāļu kapos Rīgā, izmantots Allažu šūnakmens, bet galvenais tēls ir sašķeltā Valmieras ģerboņa liepa. Daļa elementu, arī bronzas āboli, kas bija novietoti zem augošas ābeles un kur autori bija iešifrējuši par ansambļa konkrēto veltījumu vispārīgākas idejas, zuduši 90.gados. Autoru kompozīcijā “Nenovāktā raža” – ābele kopā ar bronzas āboliem – ārpus apbedījumu daļas, bija iecerēta kā simboliska vieta civiliedzīvotājiem, kuri gāja bojā karadarbībā vai bija spiesti pamest savas mājas.
Memoriāla autori ir tēlnieki Zigrīda un Juris Rapas, arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis un Jānis Lejnieks.
