Lasīšanas laiks: 6 min
2026. gada 18. aprīlī svinīgā ceremonijā Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā nosaukti pirmās Latvijas Mākslas gada balvas (LMGB) laureāti. Latvijas Mākslas gada balva ir nozīmīgākais ikgadējais apbalvojums Latvijas vizuālās mākslas nozarē un vienlaikus augstākais valsts apbalvojums šajā jomā, kas iedibināts 2024. gadā pēc Latvijas Vizuālās mākslas padomes iniciatīvas. Tās mērķis ir izcelt nozīmīgākos mākslas nozares notikumus un personības, apzināt aktuālās tendences un veicināt mākslas procesu attīstību, vienlaikus stiprinot mākslas lomu sabiedrībā un veidojot dialogu starp mākslas vidi un plašāku auditoriju, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Latvijas Mākslas gada balvas organizatori.
Latvijas Mākslas gada balvas uzvarētāji
Gada māksliniece: Maija Kurševa
Žūrijas komentārs: Maijas Kurševas līnijas diezgan bieži tiecas uz sakārtotu un saprastu pasauli. Tajā tiek savaldīts dzīves samulsinātais prāts. Līnijās parādās platoniskais pirmsākums, kāds virslīmenis, kurš jāizprāto un jāīsteno skopās un skaidrās formās. Bet fonā ir roka, acs un iekšējā redze, kura ir ieslīdējusi un atkal kādreiz ieslīdēs apjomos, kas ir jutekliskā un samudžinā pasaule. Cilvēks atkal būs lēns, samulsis un nepareizs. Maijas Kurševas darbi ir kā godprātīguma vaduguns Latvijas mākslā.
Gada mākslas darbs: Kate Krolle un Reinis Bērziņš. Izstāde “Organizators” kultūrtelpā “Smilga”
Žūrijas komentārs: Patiess un ģimenisks mākslas darbs, kurš vēsta par cilvēcīgās un mākslinieciskās prakses mijiedarbību un tās līdzpastāvēšanu.
Gada notikums: Izstāde “Sudrabmeitenes. Baltijas fotogrāfijas retušētā vēsture”, Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā. Kuratori: Šelda Puķīte, Agne Narušīte (Agnė Narušytė) un Indreks Grigors (Indrek Grigor)
Žūrijas komentārs: Izstāde un grāmata ir Baltijas mēroga notikums, kas demonstrē augsta līmeņa profesionāļu sadarbības potenciālu, veidojot noturīgus tīklojumus. Pievēršoties sieviešu fotogrāfijas vēsturei, “Sudrabmeitenes” vienlaikus iezīmē un palīdz aizpildīt baltos plankumus reģiona mākslas vēsturē.
Izstādes vai notikuma vizuālais risinājums: Valentīns Petjko. Piektās Latvijas Keramikas biennāles starptautiskās konkursa izstādes “Martinsona balva 2025” iekārtojums
Žūrijas komentārs: Piektās Latvijas Keramikas biennāles starptautiskā konkursa izstādes “Martinsona balva 2025” iekārtojums apliecina izkoptu ekspozīcijas kultūru. Daudzveidīgā un daudzskaitlīgā jutekliski aktīvā keramika meistarīgi apvienota, ļaujot gaismai un krāsai vest no viena autora darba pie otra un vīt sinerģētiskus pavedienus.
Gada kurators: Edvards Shautens (Edd Schouten). Laikmetīgās mākslas telpas TUR programma
Žūrijas komentārs: Kurators, kurš ar savām profesionālajām ambīcijām un Latvijas mākslas potenciālu, spēj radīt ļoti pārliecinošus mākslas notikumus.
Gada debija/izrāviens: Roberta Atraste. Kuratores darbība gada garumā
Žūrijas komentārs: Roberta Atraste ir jaunās paaudzes kuratore, kura sevi ir spēcīgi pieteikusi Latvijas mākslas telpā, viena gada laikā realizējot vairākas pārliecinošas un oriģinālas izstādes.
Gada pētījums: Santa Hirša. Monogrāfija “Oļegs Tillbergs”, izdevniecība “Neputns”
Žūrijas komentārs: Santas Hiršas monogrāfija ir būtisks pienesums Latvijas mākslas izziņas laukā, jo grāmata, atklājot Oļega Tillberga radošo ceļu, vienlaikus paver priekškaru vesela laikmeta atkalieraudzīšanai mūsdienu kontekstā.
Gada teksts: Anna Laganovska. Kuratora teksts Annas Malickas personālizstādei “Pūra lāde (((pure lady))) Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
Žūrijas komentārs: Dzīvs teksts, kas savieno trāpīgas kultūras atsauces ar patiesu iedziļināšanos mākslinieces praksē. Tas ved skatītāju intelektuālā ceļojumā, paplašinot izstādes materiālo pieredzi un iezīmējot domāšanas virzienus un estētiskās stratēģijas jaunākajā Latvijas mākslā.
Izglītību vai sabiedrības iesaisti veicinošs notikums: Biedrības “New East” izglītības programma “Jaunā izglītība”
Žūrijas komentārs: “New East” kā nevalstiskas organizācijas darbība sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas austrumu robežas kultūrtelpas attīstībā, tur neatlaidīgi veicinot demokrātiskas vērtības un atvērtu dialogu starp paaudzēm un dažādām sabiedrības grupām.
Mūža ieguldījums: mākslas zinātniece un kuratore Irēna Bužinska
Žūrijas komentārs: Mūža ieguldījuma balva ir atzinība par neatlaidīgu un ilgstoši konsekventu darbu Latvijas mākslas ekosistēmas veidošanā, būtiski paplašinot sabiedrības izpratni par mākslas norišu daudzveidīgo lomu mūsu dzīvēs. Šogad balva piešķirta mākslas zinātniecei, kuratorei Irēnai Bužinskai. Viņas profesionālo darbību raksturo nerimtīga interese par mākslas vēstures parādībām, kas politisko apstākļu vai laika gaitā mainīgās gaumes dēļ ir bijušas piemirstas vai nesaprastas, un spēja šo interesi rosināt arī citos. Viņas pētnieciskais skatiens vienmēr bijis vērsts uz māksliniekiem, kuru savdabība kontrastē ar sava laika estētiskajām normām vai pārkāpj ierastās formu robežas: Irēna Bužinska ir veikusi fundamentālu darbu, pētot Voldemāra Matveja personību un popularizējot viņa devumu Latvijas un starptautiskajā kontekstā. Viņas redzeslokā bijušas spilgtas fotomākslas parādības – Egons Spuris, Inta Ruka –, kā arī kinētiskās mākslas celmlauži Latvijā. Tomēr ne mazāk dedzības un lietpratības viņa veltījusi arī tam, lai mudinātu nebūt elitāriem un prasties sava veida estētisku baudījumu gūt arī profānās daiļrades vai lietišķās mākslas apcirkņos.
2025. gada žūrijas sastāvā strādāja Maija Rudovska, LMGB žūrijas priekšsēdētāja, kuratore, pētniece un mākslas kritiķe, Renāte Lagzdiņa, kultūras projektu kuratore un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore, Brigita Zelča-Aispure, māksliniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja, Raivis Alksnis, vizuālās mākslas kurators un producents, Aiga Dzalbe, mākslas vēsturniece un kritiķe, Liāna Ivete Žilde, vizuālās kultūras pētniece, kuratore, ISSP valdes locekle un Kaspars Vanags, mākslas kurators, kritiķis un teorētiķis, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors.
Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļa Valmieras novadā (13.04.–19.04.) tuvojas noslēgumam, apliecinot plašu sabiedrības iesaisti un interesi par vizuālo mākslu. Nedēļas laikā pilsētas un novada kultūrtelpas piepildīja daudzveidīga programma, kuras centrā bija saruna kā veids, kā satuvināt māksliniekus, profesionāļus un dažādas auditorijas, rosinot izpratni, līdzdalību un kopīgu refleksiju par mākslas procesiem. Lekcijas, darbnīcas, izstādes un notikumi visā novadā radīja dzīvu dialogu starp mākslu un sabiedrību, vienlaikus stiprinot sadarbību nozarē un iezīmējot pamatu jaunai tradīcijai, kas turpmāk veicinās mākslas klātbūtni Latvijas reģionos.
