Lasīšanas laiks: 2 min
Otrdien, 28.augustā, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, nosakot eID karti kā obligātu dokumentu iedzīvotājiem, paredzot pārejas periodu no 2019.gada līdz 2022.gadam. No 2023.gada 1.janvāra eID karte būs primārais personu apliecinošais dokuments visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Attiecīgi pase turpmāk tiks paredzēta kā sekundārais personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments, informē VARAM.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Mūsu mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam drošu, viegli pieejamu un ērti izmantojamu personas identifikācijas rīku ikdienas situāciju risināšanai klātienē un arī e-vidē. Ar eID karti ikviens var gan ceļot, gan parakstīt dokumentus ar e-parakstu, gan pieteikt un saņemt pakalpojumus tiešsaistē. Turklāt par eID kartes drošību un ar to saistīto funkciju uzturēšanu ir atbildīga valsts, līdz ar to eID kartes priekšrocības būs pieejamas ikvienam lietotājam neatkarīgi no citu e-vidē pieejamu identifikācijas rīku ierobežojumiem vai nosacījumiem.”
VARAM ieskatā valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem (ierēdņiem) būtu nepieciešams eID karti noteikt par obligātu personu apliecinošu dokumentu no 2019.gada 1.janvāra, lai novērstu izteiktos iebildumus par pamatojumu darba (dienesta) vajadzībām saņemt un izmantot eID karti iestādes funkciju nodrošināšanai.
Jau šobrīd personām ir tiesības izvēlēties eID vai pasi, kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, vai arī izvēlēties abus personu apliecinošus dokumentus – pasi un eID karti.
Nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiek aizliegti vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, tajā skaitā banku identifikācijas rīki. Tādējādi tiek noteikta viena valsts garantēta identifikācijas rīka pieejamība, neatkarīgi no citu identifikācijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātiem alternatīviem identifikācijas rīku pakalpojumiem, kuru izmantošanu paredz gan Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula), gan Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums (FPEIL). Tādejādi, ne tikai tiek garantēta piekļuve valsts elektroniskajiem pakalpojumiem, bet arī nodrošināti citi digitālā vienotā tirgus izveidi veicinoši aspekti:
- personām ir pieejams vispārpieejams identifikācijas līdzeklis, kas tehniski un organizatoriski atbilst augstākajām drošības prasībām, ko izvirzījusi valsts un ir saskaņā ar Regulu;
- personai tiek nodrošināta iespēja saņemt citu Eiropas Savienības dalībvalstu elektroniskos pakalpojumus;
- netiek ierobežotas iespējas personai izmantot tai noteiktās tiesības elektroniskā vidē, valsts nodrošina tiesisko noteiktību un paļāvību personām izmantot eID karti kā identifikācijas līdzekli jebkura publiskās pārvaldes elektroniskā pakalpojuma saņemšanai;
- eID karte kļūst par vispārpieejamu līdzekli, ko juridiskas personas var izmantot, lai nodrošinātu savu uzņēmējdarbības ietvaros piedāvāto elektronisko pakalpojumu pieejamību.
